Aleksandrs Čaks

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (120); Tulkotājs (1); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Līdzautors (2); Recepcijas persona (100)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAleksandrs Čaks
Papildu vārdiAleksandrs Čadarainis
PseidonīmsIncognito, Andrejs Pelēda, Čimboraso
Personiska informācija
Dzejnieks, rakstnieks, latviešu modernās urbānās dzejas aizsācējs Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis). Dzimis Jāņa Čadaraiņa un Emīlijas ģimenē. Tēvs - drēbnieks.
Aleksandrs Čaks iesvētīts Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas draudzē.

1923–1924: draudzība ar klasesbiedreni Rīgas 2. Valsts vidusskolā – Leontīni Amāliju Rundeli.

1925. gada rudenī: iepazīšanās ar Angeliku Blau, kurai veltīti dzejoļi "Atzīšanās" ("Miglā asaro logs") un "Tev" ("Liepas satumst").

1936. gada 26. martā: no plaušu vēža mirst māte Emīlija.

1938: draudzība ar mašīnrakstītāju Anitu Bērziņu. Dzejnieka pirmā tikšanās ar Anitu Bērziņu 1933. gadā kādās viesībās.
1941. gada 18. oktobrī: laulības ar Anitu Bērziņu.

1943. gada 27. martā: sastapšanās ar Mildu Grīnfeldi viņas studiju biedra Jāņa Rudzīša jubilejas svinībās. Tulkotāja Milda Grīnfelde kļūst par dzejnieka mūzu un līdzgaitnieci pēdējos mūža septiņos gados; viņai veltīts dzejas krājums "Debesu dāvana".

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1917: sacerēts pirmais dzejolis "Jel celies, Latvija, Tu svētā!" (krievu valodā)
1925. gada 1. februārī: pirmais latviešu valodā publicētais dzejolis – "Sapņi" laikrakstā "Latvijas Kareivis".
No 1922: intensīvi literārie eksperimenti, kas apkopoti kladēs ar nosaukumu "Mana dienasgrāmata" (RMM krājumā), kā arī dzejas teorijas un latviešu literatūras studijas.

Sākot ar 1928. gadu, daudz rakstījis par aktuāliem rakstniecības jautājumiem, analizējis citu dzejnieku daiļradi (žurnālos "Trauksme", "Latvju Grāmata", "Zaļā Vārna", "Daugava", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Pēdējā Brīdī", "Rīts", "Dienas Lapa").
20. gadsimta 30. gados publicēja recenzijas par teātri, kino.
1941: Čaks iesaistījās padomju kultūras dzīvē - rakstīja tēlojumus, recenzijas par literatūru un kinomākslu, 1941. gadā atsāka publicēt dzejoļus periodikā.  Gatavojoties 1941. gada rudenī paredzētajai latviešu literatūras un mākslas dekādei Maskavā, kopā ar Eriku Ādamsonu veidoja operas libretu par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Vienlaikus rakstīja arī operas "Zelta zirgs" libretu.
1941–1944: vācu okupācijas laikā Čaks ar savu vārdu darbus nepublicēja, bet tas bija ražīgs posms Čaka daiļradē, – top poēma "Matīss, kausu bajārs" (1943), "Spēlē, spēlmani!" (1944), mīlas lirikas krājums "Debesu dāvana" (1943), filozofisku pārdomu dzeja krājumā "Lakstīgala dzied basu" (1944). Daļa šajā laikā rakstīto darbu publicēti sākot ar 20. gadsimta 70. gadiem; pilnībā Aleksandra Čaka Kopoto rakstu sējumos.
1943. gadā ar Mildas Grīnfeldes vārdu izdots Čaka dzejojums "Tētis – karavīrs".
1944–1949: aktīvi darbojās literatūras, teātra, kino un tēlotājas mākslas kritikā.

Pēc kara iznākuši dzejoļu krājumi "Zem cēlās zvaigznes" (1948; pirmajā redakcijā 1946. gadā, grāmata nenonāca apgrozībā) un "Patrioti" (1948).
Pēc Čaka nāves izdots krājums "Cīņai un darbam" (1951, Jāņa Sudrabkalna ievads un sakārtojums). 

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1932 teātrī: Bertolda Brehta luga "Trīsgrašu opera" (tulkota kopā ar Eriku Ādamsonu),
1933–1934: Dž. O. Kervuda romāns "Mežs liesmās" (publicēts laikrakstā "Dienas Lapa").

Tulkojis galvenokārt no krievu valodas, nozīmīgi tulkojumi padomju laikā:
1946: Nikolajs Gogolis "Mirgoroda"
1946: Maksims Gorkijs "Jegors Buličovs un citi" (tulkots kopā ar Jāni Grotu)
1949: Aleksandrs Puškins "Nāra"
1951: Aleksandrs Ostrovskis "Ne vienmēr runcim krējuma pods"
1952: Nikolajs Gogolis "Tarass Buļba"
1953: Nikolajs Gogolis "Veclaiku muižnieki"

Saskare ar tiesu un represīvajiem orgāniem

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā ar negatīvu raksturojumu figurējis kultūras darbinieku ''melnajā sarakstā''.
1946. gada 30. augustā laikrakstā “Literatūra un Māksla” Aleksandram Čakam tiek pārmests apolitiskums.
1946–1949: atbalstot un īstenojot latviešu literatūrā un mākslā PSKP CK lēmumus, tika organizēta Aleksandra Čaka literārās un recenzenta darbības kritika, pārmetot viņam atkāpšanos no marksisma pozīcijām, apolitiskumu, formālismu, buržuāzisko estētismu.
1949. gada 28. februārī: kosmopolītu lieta – Aleksandrs Čaks no Arvīda Pelšes saņem KP vadības nosodījumu speciālā sanāksmē par formālismu, kosmopolītismu, revizionismu un nacionālismu.
Citātu galerija
Čaks pirmais latviešu dzejā uzlūkoja pilsētu par suverēnu mākslas objektu. Pirmajos krājumos priekšplānā - pilsētas sociālie pretstati, tās reāliju un sociālo tipu plakātiski poētisks atveidojums. Liriskais pārdzīvojums izteikts ar novatoriskiem pilsētas dzīvē un ritmos sakņotiem tēlainības līdzekļiem. Dzejisko priekšstatu pamatā - konkrētība, sabiezināta tēlainība, nedaiļā estetizācija; klasisko pantmēru un brīvā panta lietojums.

Daiļrades sākumā noskaidrojās arī Čaka pamattēma - personība un laikmets. Čaka pirmie liroepiskie darbi "Poēma par ormani" (1930), "Umurkumurs" (1932) dēvētas par "lieko siržu" poēmām, tās raksturo garīguma, cilvēcīguma, personības kā pašvērtības nevajadzību materiālistiski ievirzītā un sociāli netaisnīgā sabiedrībā.

20. gadsimta 30. gadu 2. pusē Čaks pievērsās apraksta un tēlojuma žanram. Čaka prozas īpatnības veidojis liriskais, subjektīvais pasaules redzējums. Čaks akcentējis dzīvās un nedzīvās pasaules vienotību un veselumu; raksturīgs ir notikumu deficīts, maz izteikts sižets; nozīmīgs ir īpatnēju, neparastu psiholoģisko izjūtu un pārdzīvojumu atveidojums, dzejas elementu ienesums (bagātīgi tropi, frāzes veidojums).

20. gadsimta 40. gadu sākumā, iekšēju pretrunu lauzīts, Čaks tiecās iekļauties padomju dzīvē, taču arī viņam bija jāpakļauj savs spilgtais, izkoptais talants pirmo pēckara gadu socistiskā reālisma dogmām un ideoloģiskajam diktātam: normatīvismam, deklaratīvām konstrukcijām, didaktikai un ideoloģiskām aktualitātēm.
(Ieva Kalniņa)
SaiknesMilda Grīnfelde - Partnere
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
literatūrkritiķis
teātra kritiķis
Dzimšanas vieta27.10.1901
Dzīvesvieta1904–1906 (Datums nav precīzs)
No 1904. gada līdz 1906. gadam Čadaraiņu ģimene dzīvo Ģertrūdes ielā 57.

1906–1910 (Datums nav precīzs)
Čadaraiņu ģimene pārceļas un no 1906. gada līdz 1910. gadam dzīvo Bruņinieku ielā 44/46.

1910–1915 (Datums nav precīzs)
Čadaraiņu ģimene dzīvo Lāčplēša ielā 47–2.

1915–1916 (Datums nav precīzs)
Čaks kopā ar Aleksandra ģimnāziju evakuējas uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).

1917–1921 (Datums nav precīzs)

1922–1937 (Datums nav precīzs)
No 1922. gada līdz 1937. gadam kopā ar vecākiem dzīvo Rīgā, Marijas ielā 51.

23.06.1922
1922. gada 23. jūnijā Aleksandrs Čaks atgriežas Latvijā.

1934–1935 (Datums nav precīzs)
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
1934. gada vasarā un 1935. gadā dzīvo tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa mājās "Pelladas" pie Gaiziņkalna.

1937–1950 (Datums nav precīzs)
Kopā ar tēvu dzīvo Lāčplēša ielā 48/50, 14. dzīvoklī.

00.07.1941
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
1941. gada jūlijā dzīvo “Pelladu” mājās pie tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa.

1949 (Datums nav precīzs)
Ķemeru sanatorija
Ārstēšanās Ķemeru sanatorijā
Izglītojies1908–1911 (Datums nav precīzs)
Mācības P. Stabuša proģimnāzijā.

1911–1914
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

1915–1917
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējās uz Maskavu, vēlāk uz Saransku. Aleksandrs Čaks turpināja mācības no Rīgas evakuētajā Aleksandra ģimnāzijā Veravā (tagadējā Veru, 1915–1917).

1917–1918 (Datums nav precīzs)
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Aleksandrs Čaks turpināja mācības no Rīgas evakuētajā Aleksandra ģimnāzijā Saranskā.

1918–1919 (Datums nav precīzs)
Pilsoņu kara laikā mācās medicīnas kursos.
Šajā laikā rodas interese par literatūru, Čaks apmeklē literāros vakarus un disputus, kuros piedalījās futūristi un imažinisti.
Mācības pārtrauc 1919. gadā, kļūstot par sanitārvilciena apkalpes locekli.

1922 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Tā kā Krievijas skolas apliecība par iegūto vidējo izglītību netika atzīta, Aleksandrs Čaks atsācis mācības Latvijas Jaunatnes savienības vidusskolas 4. klasē.

1923–1924 (Datums nav precīzs)
Rīgas 2. Valsts vidusskola
Aleksandrs Čaks beidzis Rīgas 2. Valsts vidusskolu.

1924–1926
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Rīga
Rīga
Atsāk medicīnas studijas Latvijas Universitātē, studijas nepabeidz.

1924 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
1924. gada rudenī kā brīvklausītājs piedalījies Dailes teātra 1. studijā.

1925
Rīga
Rīga
1925. gada vasarā apmeklē Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligatorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus; ieguvis skolotāja tiesības.
Darbavieta1919–1920
Asistents Penzas slimnīcā un kara hospitālī 1919. un 1920. gada ziemā.

1919
Sanitārvilciena apkalpes loceklis, izbraukāja Krievijas Eiropas daļu, Sibīriju, Turkestānu.

1920 (Datums nav precīzs)
Sekretārs Penzas guberņas kara komisariātā.

1920
Lietveža palīgs Saranskas apgabala Tautas izglītības nodaļā.

1920–1922
Saranskas Tautas izglītības nodaļas aģitācijas un propagandas darba vadītājs.

1921. gada oktobrī lūdz sevi atbrīvot no darba pienākumiem. Saranskas apgabala partijas komiteja atlaiž uz Latviju pagrīdes darbam. KK(b)P dokumentu kaudze glabājās Čaka mājās līdz mūža galam.

1921–1922
Redaktors laikrakstā "Коммунистический путь".

13.11.1925–17.12.1925
Drabeši
Drabeši, Drabešu pagasts, Amatas novads
Skolotājs Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā.

17.12.1925–15.09.1928
Drabeši
Drabeši, Drabešu pagasts, Amatas novads
Skolas pārzinis Drabešu bērnu namā.
Tieši Drabešos Čaks apjauta savu dzejnieka ceļu un no 1928. gada par galveno nodarbošanos uzskatīja literatūru.

1927
Izdevniecība "Seši"
Rīga
Rīga
Izdevniecības dibinātājs (kopā ar P. Atspulgu, A. Baumani, A. Franci, K. Deisonu, O. Kučeru). Izdevniecība izdod žurnālu "Jauno Līra".

1927–1928 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Dzejas žurnāla "Jauno Lira" redaktors (1927-1928).

1928–1930
Žurnāls "Trauksme"
Rīga
Rīga

1929
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga
Rakstnieku un mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" izdevniecības dibinātājs un žurnāla "Zaļā vārna" redakcijas loceklis.

1930–1934
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga
Sekretārs Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā.
1931. gada 19. aprīlī Latvju Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē ievēlēts par valdes locekli.

1933
Rīga
Rīga
Laikraksta "Dienas Lapa" līdzstrādnieks.

1933–1934
Žurnāls "Domas"
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis.

1935–1939 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Lektors Rūdolfa Egles literatūras studijā.

1936–1939
No 1936. gada līdz 1939. gada vasarai strādā Rīgas pilsētas krājkasē par ierēdni. Nodarbojas ar slimokasu, biržas un dažādu statistisku datu apkopojumu.

1939–1940
Žurnāls "Atpūta" (1911–1941)
Rīga
Rīga
1939. gada vasarā sāk strādāt žurnāla "Atpūta" redakcijā.

1939–1940 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"
Rīga
Rīga
1939. gada vasarā sāk strādāt laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.

00.06.1941
Rīga
Rīga
1941. jūnijs – Rakstnieku savienības orgkomiteja ieceļ par literārā mantojuma komisijas priekšsēdētāju.

20.10.1944
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Kultūras nodaļas vadītājs no 1944. gada 20. oktobra.

1947–1949
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks ZA Valodas un literatūras institūta Literatūras nodaļā.
Apbalvojumi10.01.1940
Rīga
Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Baltā zālē par poēmu "Mūžības skartie" saņem Annas Brigaderes prēmiju.
Dalība organizācijās15.11.1920
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
1920. gada 15. novembrī uzņemts VK(b)P, pēc atgriešanās Latvijā Aleksandrs Čaks piederību komunistiskajai partijai neatjaunoja.

21.06.1928
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga
Kļūst par mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā Vārna" biedru.

1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
LSDSP biedrs no 1934. gada.

1941 (Datums nav precīzs)
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Rakstnieku Savienības biedrs.
Dienests1920
Sarkanā armija
1920. gada februārī iesaukts Sarkanajā armijā.
Bija kara komisariāta sekretārs, kultūrpolitisks darbinieks 25. strēlnieku (rezerves) punkta lazaretē. Trīs reizes piedalījās kaujās Krievijā (1919).
Miršanas vieta08.02.1950
Mirst Mildas Grīnfeldes dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 68-42.
Apglabāts
Piemiņas vietas
Aleksandra Čaka vārdā nosaukta viena no galvenajām ielām Rīgā.

1981 (Datums nav precīzs)
Aleksandra Čaka piemineklis atklāts 1981. gadā; tēlniece Lūcija Žurgina, arhitekts Oļģerts Ostenbergs.
Muzeji15.03.1997
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis - muzejs ar Rīgas domes lēmumu dibināts 1997. gada 15. martā. Muzejs dibināts A. Čaka pēdējā dzīves vietā, kur viņš dzīvojis no 1937. gada līdz 1950. gadam.
Apmeklētājiem muzejs durvis vēris 2000. gada 18. maijā.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par eposu "Mūžības skartie".
Literatūra
1940

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par eposu "Mūžības skartie".
1940

Raiņa prēmija
Prēmija piešķirta par Rīgas pēckara atjaunošanas atspoguļojumu.
1985

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 24.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1922IzglītojiesPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1924 - 1926IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1924IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1925IzglītojiesPilsēta
5Drabeši
(Drabeši, Drabešu pagasts, Amatas novads)
13.11.1925 - 17.12.1925DarbavietaCiems
6Drabeši
(Drabeši, Drabešu pagasts, Amatas novads)
17.12.1925 - 15.09.1928DarbavietaCiems
7Rīga
(Rīga)
1927 - 1928DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1927DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1928 - 1930DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
21.06.1928Dalība organizācijāsPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1929DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1930 - 1934DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1933 - 1934DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1933DarbavietaPilsēta
15Bērzaune
(Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
1934 - 1935DzīvesvietaCiems
16Rīga
(Rīga)
1935 - 1939DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1939 - 1940DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1939 - 1940DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
10.01.1940ApbalvojumiPilsēta
20Rīga
(Rīga)
1941Dalība organizācijāsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.