Āgenskalna Valsts ģimnāzija

OrganizacejaĀgenskalna Valsts ģimnāzija
Papyldinformaceja

Āgenskalna Valsts ģimnāzija ir viena no vecākajām skolām Latvijā, kas joprojām darbojas un ir senākā skola Rīgā Daugavas kreisajā krastā. Tās pirmsākumi meklējami Zviedru Vidzemes laikā, kad 1681. gadā Rīgas rāte nolēma Pārdaugavā dibināt skolu ar vācu mācību valodu. Pagāja vairāki gadi, līdz 1688. gadā Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu. Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā. Ir zināms, ka 1690. gadā skola saņēmusi no rātes grāmatas trūcīgiem skolēniem. Par senāko skolas nama atrašanās vietu ziņu nav, taču ir zināms, ka 1778. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Daugavgrīvas ielā 10 (ēka nav saglabājusies).

1902. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Lavīzes ielā 2a, kuras trīsstāvu mūra ēkas būvētas speciāli skolai pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Ēkas būvētas racionāli un askētiski, vienīgais arhitektoniskais akcents ir ieejas mezgla portāls tā frontonā un dzegā saskatāmas neogotikas stila iezīmes. Skolā bija ierīkota centrālā apkure un ūdensvads. Jaunajā skolas ēkā vietu atrada ne tikai Āgenskalna pilsētas zēnu skola, bet arī trīs citas skolas: 1805. gadā dibinātā Āgenskalna meiteņu skola, 1872. gadā dibinātā Sv. Lūkasa pilsētas zēnu skola un 1904. gadā dibinātā Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola. 1906. gadā apvienotajai skolai piešķīra Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotās elementārskolas nosaukumu. Jaunajā skolā strādāja 11 skolotāji, bet mācījās 350 skolēni, galvenokārt latvieši un vācieši, taču bija arī krievi, poļi, ebreji u.c. Baltijas rusifikācijas laikā 1906. gadā par apmācības valodu kļuva krievu valoda, latviešu valodā notika tikai ticības mācības un dzimtās valodas stundas.

1923. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas 4. pamatskolu. To apmeklēja vidēji 500 bērnu, ar viņiem strādāja 16—20 skolotāji, mācības notika latviešu valodā. 1939. gadā skola plaši svinēja 250 gadu jubileju, tā saņēma Āgenskalna latviešu biedrības dāvāto karogu ar devīzi "Slēgsim sirdis saules lokā, augsim lieli Latvijai". Laika gaitā skola tika pakļauta daudzām reorganizācijām un nosaukumu maiņām, līdz 1973. gadā tā kļuva par Rīgas 73. vidusskolu, kurā 1979. gadā uzsāka padziļinātu fizikas un matemātikas apguvi. 1973. gadā skola tika paplašināta, piebūvējot vēl vienu korpusu, tajā atrodas aktu un sporta zāles, ēdnīca un jaunas klašu telpas.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā skola tapa par RTU Āgenskalna koledžu, 1995. gadā 1.—6. klašu skolēni ieguva jaunas telpas Zeļļu ielā, kur tika nodibināta Fr. Brīvzemnieka pamatskola. Savukārt Lavīzes ielas skola 1996. gada 1. septembrī kļuva par Āgenskalna Valsts ģimnāziju.

Skolas nosaukuma izmaiņas:

  • Āgenskalna Valsts ģimnāzija (no 1996)
  • jaunas mācību telpas 1.-6. klašu skolēniem Zeļļu ielā (1994), pēc gada tur izveidoja Friča Brīvzemnieka pamatskolu
  • RTU Āgenskalna koledža (1990)
  • Rīgas 73. vidusskola (1973)
  • Rīgas 38. astoņgadīgā skola (1961)
  • Rīgas 38. vidusskola (1953)
  • Rīgas 4. septiņgadīgā skola (1944)
  • Rīgas 4. pamatskola (1941)
  • Rīgas 24. pamatskola (1940)
  • Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotā elementārskola (1906)
  • Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola (1904)
  • Sv. Lukasa pilsētas zēnu skola (1872)
  • Āgenskalna meiteņu skola (1805)
  • Āgenskalna pilsētas zēnu skola (1688)

Mājaslapa: avg.lv

Saistītās organizācijasRīgas pilsētas 4. pamatskola
KruojumiLatvijas literatūra

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.