Rīgas zīmoga alķīmija

Romāns "Rīgas zīmoga alķīmija" ir ciklā "Rīgas detektīvs".

Publicitātes informācija

Juridisko zinību studentu Andreju viņa tante – mākslas kritiķe – uzaicina uz izstādes atklāšanu, kurā plānots pirmoreiz pasniegt aptieku tīkla īpašnieka Erglera iedibināto prēmiju. Taču kuratore uz izstādi neierodas, bet, krītot pa kāpnēm, iet bojā viens no septiņiem nominantiem. Nākamajā rītā kuratori atrod mirušu... Turklāt pazudis prēmijas nolikums, un tagad nav zināms arī paredzētais laureāts.
Slepkava, visticamāk, ir viens no nominantiem. Viens, kaut arī katram no viņiem, izrādās, ir bijis gan motīvs, gan iespēja. Atliek noskaidrot – kurš? Un – galvenais – kāpēc?
Franciska Ermlere: Rīga kā nozieguma vieta ar neatkārtojamu māksliniecisku kamertoni, savdabīgiem cilvēku un māju raksturiem. Rīgas mākslinieki kā vistiešākie Rīgas viduslaiku aptieku alķīmiķu mantinieki, kuri savās darbnīcās eksperimentē un cer pārdzimt jaunā kvalitātē. Viņi jauc krāsas, mīca mālus un porcelānu, krāso, zīmē, destilējot labāko un tīrāko, cenšoties iegūt "dzīves zeltu", taču šajā procesā nevajadzīgais un atmestais pamazām uzkrājas, kļūstot par indi, kura atgriežoties kā bumerangs nogalina viņus pašus.
Inga Ābele: Franciskas Ermleres detektīvā mākslinieki nenodala mākslu no ikdienas. Viņi iet līdz galam — radot, jā, un arī iznīcinot.
Guntis Berelis: Romāna rozīnīte ir kopnoskaņa: lāgiem ironiska, lāgiem rezignēta, lāgiem sentimentāla, lāgiem dramatiska. Visas šīs sastāvdaļas ar kārtīga profesionāļa roku sajauktas kopā, veidojot pārdomātu un tiešām elegantu stilistiku. Šādas variācijas par detektīva tēmu latviešu literatūrā vēl nav bijis.
Avots: zvaigzne.lv