Kungs un kalps

Dzejoļu ciklā "Kungs un kalps" filozofiski poētiskā aspektā skatīta varmācīgi pakļautas tautas un indivīda nevardarbīgas pretošanās problēma.


Satura rādītājs

Par debesīm, kungs, parunāsim...
Es tevi pārkalpošu...
Ko nedzied akmentiņš...
Kungs, ķēdes nesāp...
Kungs, tu esi atņēmis manus dēlus...
Nav kunga man. Ar tikai Pērkons augšā...
Kungs, uzsit man roku uz pleca...
Grūta dzīve kučierim...
Kungs, ticīb’scīniņi...
Kungs, es neesmu vēl tik gatavs...
Krogū
Es esmu kūlis riju...
Es nezinu, kungs, kāpēc tu te esi...
Kad velnam nocērt galvas...
Baznīcā
"Lādēt" lai nav labs vārds...
Es laikam ļoti bēdīgs izskatos...

Bibliogrāfija

Ziedonis, Imants. Kungs un kalps. Karogs, 1988, Nr. 1, 3.–13.lpp.