Gadsimtu mijas smiekli/ Le Rire fin de siècle

Gadsimtu mijas smiekli: bilingvāls zinātnisku rakstu krājums = Le rire fin de siècle: recueil bilingue d’articles scientifiques.

Satura rādītājs
Priekšvārds
Préface
Daina Teters. Le rire: entre la réflexion et son ambivalence
Andrejs Balodis. Smieklīgais un cilvēciskais: Bergsons un Freids par asprātības mehānismiem
Denis Saint-Amand. Le rire du groupe
Nadège Langbour. Le rire contre le rire chez Diderot ou l'invention du rire moderne
Valda Čakare. Modernā iztēle Rūdolfa Blaumaņa komēdijās
Simona Sofija Valke. Le rire des Idéaux
Guntars Dreijers. Absolūtais komisms jeb Šarla Bodlēra groteska
Edvarda Šmite. Zēna joki, jaunekļa smaids: Jāzeps Grosvalds
Summary
Autori/ AuteursKrājumā iekļauti Latvijas, Beļģijas un Francijas zinātnieku raksti, kas tapuši pēc 2014. gada pavasarī notikušās starptautiskās starpdisciplinārās konferences "Gadsimtu mijas smiekli/ Le Rire fin de siècle". Jēdziens "smiekli" konferences, kā arī šā krājuma nosaukumā, izmantots plašā nozīmē, ietverot ne vien humora un komikas aspektus, bet arī groteskas smieklus un traģiskos vai ārprāta smieklus. Zinātnisko rakstu krājuma sastādītāju mērķis bija pievērsties smieklu atšķirīgajām izpausmēm literatūrā un mākslās un šo dažādo formu spējai radīt jaunas nozīmes vai raisīt jaunus pavērsienus ne vien estētiskajā, bet arī sociālajā telpā, kā arī aktualizēt frankofono literatūru un mākslu kā nozīmīgu gadsimtu mijas latviešu kultūras iedvesmas avotu.Šajā krājumā apkopoti dažādu Latvijas un ārvalstu humanitāro zinātņu nozaru pētnieku raksti. Daina Teters apskata dažādu kultūru un laiku smieklu prakšu atspoguļojumu literāros un reliģiskos tekstos, tajos lasāmo idiomātisko un metaforisko valodas lietojumu. Andrejs Balodis pēta smieklu un asprātības koncepcijas jau pieminētajos Bergsona un Freida darbos, tās skatot savdabīgā rakursā, proti, kā starpniekmehānismu, kas skaidro valodu kā komunikācijas sistēmu, sociālās attiecības. Denī Sent-Amāns (Denis Saint-Amand) no Ljēžas Universitātes pēta grupas smieklus kā vienu no fin desiècle raksturīgākajām parādībām. Ruānas Universitātes pētniece Nadēža Langbūra (Nadège Langbour) analizē Denī Didro darbu saikni ar fumistesliterārās bohēmas smiekliem, uzsverot viņa smieklu savdabību un novatorismu, pētniece tajos saskata fin de siècle smieklu priekšvēstnesi. Valda Čakare raksta par vācu kultūras pastarpināto commedia dell’arteBlaumaņa daiļradē kā vienu no viņa modernās iztēles pamatiezīmēm, bet Simona Sofija Valke pievēršas Jāņa Poruka kaleidoskopiskās drāmas „Ideāli” kultūrainas un grotesko paņēmienu analīzei, kurā smiekli veido apvērstu literāru vērtību hierarhiju. Guntars Dreijers iedziļinās Šarla Bodlēra absolūtā komisma teorijā groteskas un lirisko tēlu smieklu kontekstā. Mākslinieka Jāzepa Grosvalda, kurš nosauc franču valodu par savu otru dzimto valodu, un kura Venēcijā, Marseļā un Parīzē tapušās skices raksturo „francisks” smaids, komiskajos zīmējumos un karikatūrās iedziļinājusies mākslas zinātniece Edvarda Šmite.Krājuma tematiskās un hronoloģiskās robežas ir saistītas ar latviešu un frankofonās kultūras mijiedarbi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tādējādi krājums rosina aktualizēt smieklus kā estetizētu protesta izpausmi un dažādās izpratnes par komiku un sarkasmu, pievēršoties fin de siècle (19. un 20. gadsimta mijai) – laikam, kurā agrīnais modernisms dažādās mākslās meklēja jaunas formas, kā eksperimentēt ar robežu nojaukšanu starp komisko un nopietno.Krājuma recenzenti: Katre Talviste, Skaidrīte Lasmane, Astra Skrābane.
Tulkojums franču valodā – Kristīne Ceļamillere, tulkojums angļu valodā – Laine Kristberga.
Latviešu valodas teksta literārā redaktore – Sigita Kušnere, franču valodas teksta literārās redaktores: Sandra Baziz, Laura Le Cleach.