Blaumanis un grāmatas: atmiņas

"Šoreiz gribētu teikt kādus vārdus par viņa izglītību un viņa interesi uz dažādām zinību nozarēm. Rūd. Blaumanis beidzis Rīgas otro apriņķa un tirdzniecības skolu. Izglītība, ko šī skola deva, nav liela, bet pietika tirdzniecības! kantora darbiniekam un ierēdņam. Cik zināms, tad vairāki viņa skolas biedri ieņēmuši labi atmaksātas un atbildīgas vietas Rīgā, Maskavā un Londonā. Mācības valoda skolā bija vācu. Mācīja arī krievu, franču un angļu valodas un drusku latīņu. Krieviski Rūdolfs daudz neprata un arī vēlāk neiemācījās, lai gan lāgu lāgiem ķērās pie viņas mācīšanās. Par nesekmīgu krievu valodas mācīšanos atminas arī skol. Greste. Arī dzīve Pēterpilī nesekmēja pamatīgas šīs valodas iemācīšanos. Tomēr dažus dzejoļus Rūdolfs tulkojis arī no krievu valodas. Ar franču valodu viņam gāja labāk. Drīz pēc skolas beigšanas Rūdolfs abonēja kādu franču žurnālu, ja mana atmiņa neviļ „La Feuille". No šī žurnāla viņš sāka tulkot kādu stāstu izprasīdams autoram atļauju, bet līdz galam laikam gan netika. Es atminos vēl dažus romānus franču valodā. Ja Rūd. būtu piespiedies, viņš būtu labi iedzīvojies šai valodā. Varbūt neiecietība pret franču kultūru pārnākusi no vāciskās audzināšanas skolā pēc vācu-franču kara un konflikta 1875. gadā. Vispār Rīgā tās aprindas, ar kurām Rūd. sagājās savā jaunībā, izturējās nicinoši pret Franciju. Atminos, ka Rūdolfs citēja dažus ne visai pieklājīgus partus par frančiem, kurus noklausījies varietē teātros. Interese pret franču valodu atslāba, kad viņš iestājās pie „Zeitung fūr Stadt und Land" redakcijā un spedicijā. Vēlāk gan viņš atkal piegriezās franču iiterātūrai, bet vācu tulkojumā. Viņam iepatikās franču drāmatiķi. Visvairāk lasītas bija Ozje (Augier) un Sardu (Sardou) lugas. Viņš viņas lasīja vairākas reizes un sevišķi patīkamas vietas lasīja priekšā. Zem franču lugu iespaida sarakstīta luga „Potivara nams".
Angliski Rūdolfs prata ļoti maz un par šo valodu arī neinteresējās. Vispamatīgāk no svešām valodām Rūdolfs prata vāciski. Jau no mazatnes, Ērgļu muižā, iemācījies vāciski, viņam skolā nebija grūti to pamatīgi un gramatiski piesavināties. (Muižās runāja stipri bojātu vācu valodu, kāda sastopama pie madam Birķ un madam Eiķ). Kādā iesāktā dienas grāmatā minētas lauku puķes vācu valodā. Visā manā mūžā man gadījies tikai viens vārds, kuru Rūdolfs nezināja. Tas bija vārds Bofist (pūpēdis). Latviešu valodas skolā nemācīja. Tā bija pašam jāmācās. Rakstu valodu jau Ērgļos nerunāja. To viņš mācījās no grāmatām, dažādām gramatikām, dažādiem rakstiem par latviešu valodu, tautas dziesmām un tautas mutes. Vispamatīgāk Rūd. lasīja Aronu Matīsa izdotās tautas dziesmas, tad arī Barona „Latvju dainas". Bet kad jau bija pamatīgi piesavinājies latviešu valodu, tad daža laba lapa no tautas dziesmu krājuma palika neuzgriezta.*) Tiktāl par valodām."

Piesaule, Nr.9 (01.09.1933)