Ārprātija piedzīvojumi

Publicitātes informācija
Pēc dzemdību nama Ārprātiju aizveda
uz mājām – Kapseļu un Margrietas ielas stūrī. Pirmajā stāvā, kur tramvajs gāja
kādus desmit metrus no loga. Turklāt tas bija vecais tramvajs, tomēr Ārprātija
dziļo miegu nekādi netraucēja. Bet svarīgāka par tramvaju bija kūdras brikešu
smarža. Ārprātijs tolaik vēl nezināja tādu vārdu sexy, tak brikešu smarža viņam jau tad saistījās ar sievietēm.
Tiesa, Ārprātija
izskats tūlīt pēc piedzim­šanas neliecināja, ka reiz viņam būs panākumi pie
sievietēm. Viņš piedzima piecus kilogramus un 300 gramus smags,
šķībām acīm, sarkans un gariem, melniem matiem. Ārprātija māte uzvaroši viņu
turēja pie slimnīcas loga, bet tētis aiz loga pārbi­jies raudzījās viņos dziļā
nesapratnē, kā gadījies, ka viņam piedzimis Goiko Mitičs.



Iespējamais mākslinieka tapšanas stāsts, bet varbūt tikai
aušība… – tā īsi varētu nodēvēt Aivara Vilipsōna "Ārprātija piedzīvojumus", ko
literāri apdarinājusi rakstniece Nora Ikstena un līdz ar Vilipsōna grafikām,
zīmējumiem un citiem mākslas darbiem palaidnīgas un aizraujošas grāmatas sējumā
iekārtojusi māksliniece Katrīna Vasiļevska.