Apspriests Augusta Smagara dzejoļu krājums

Latvijas Rakstniekus savienības Dzejas sekcijā apsriests Augusta Smagara dzejoļu krājuma "Baltā viešņa" manuskripts. Krājuma recenzente Marta Bārbale runājusi par manuskripta pozitīvajāma iezīmēm: "Dzejoju krājuma pamattēma jaunas Latgales tēlojums. Autors vairākiem dzejoļiem izvēlējies moto no pazīstamām latgaliešu tautasdziesmām. Tas norāda, ka dzejniekam tuva ir Latgales folklora. Folklora ietekmējusi dzejoļu krājuma noskaņu un autora izteiksmes veidu. Augusta Smagara dzejas pants ir skanīgs, viņa attieksme pret dzīves parādībām – gaiša optimisma caurstrāvota. Simpātiskākais ir dzejoļu krājuma cikls par linkopjiem. Te izjūtams veselīgs humors, reālistisks darba un cilvēku savstarpējo attieksmju skatījums. Vēsturiska tēma izmantota poēmā "1905. gads Latgalē" un pagarākā dzejojumā "Siguldai". Krājuma noslēguma daļa liecina, ka Augusts Smagars ir iejūtīgs dabas tēlotājs. Krājuma nosaukums "Baltā viešņa" simbolizē atdzimstošo Latgali."
Par manuskriptu kritiskas piezīmes izteica Andris Vējāns un Mirdza Ķempe, runāja Andrejs Balodis un Valdis Rūja. Uzsvērts, ka "jāatbrīvojas no šaura provinciālisma, viena novada sasāpējuši jautājumi jāpaceļ kā visas tautas risināmā problēmā. Tikai tādai dzejai būs paliekama nozīme" (Andris Vējāns). Kopējais atzinums, ka "vēl daudz jāstrādā un rūpīgāk jāieskatās dzīvē.