Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 2017. gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē

Logo_LZA_literaturzinatne.jpg

Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Par gada sasniegumiem literatūrzinātnē atzīti: Dr. philol. Māras Grudules pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" un Dr. philol. Gundegas Grīnumas monogrāfija "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni". LZA prezidenta atzinības rakstu saņēmis Dr. philol. Pauls Daija.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem – 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

Māra Grudule. "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017, 416 lpp.

Pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā

Monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu, tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai 4 raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm mūsdienu kultūrā.

Gundega Grīnuma. "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni", Mansards, 2017, 968 lpp.

Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.

Pētījumā izgaismots maz pētītais posms Raiņa un Aspazijas dzīvesstāstos – politiskās emigrācijas laiks Šveicē (1906–1920). Izmantojot līdz šim nepublicētus arhīvu materiālus – dokumentus, dienasgrāmatu fragmentus, darbu "radāmās domas", aizsākto lugu uzmetumus, piezīmes par filozofiskiem, mākslinieciskiem un politiskiem jautājumiem, vēstules un laikabiedru atmiņas, monogrāfijā atklāts, kā Rainis, būdams pārliecināts sociāldemokrāts, kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.

Papildus šogad piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.

LZA prezidenta atzinības rakstu saņēmis Pauls Daija par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture" – literatūrvēsturisks pētījums par apgaismības laikmetu latviešu kultūrā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Tajā sniegts jauns un padziļināts skatījums uz Baltijas vācu mācītāju ieguldījumu latviešu literārās kultūras veidošanās procesā Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā. Izsekojot pārmaiņām latviešu literatūrā, pakāpeniskam sekularizācijas procesam un jaunu tēmu ienākšanai, monogrāfija atklāj tautas apgaismības ideju ienākšanu Baltijā no vācvalodīgajām zemēm un piedāvā ieskatu nozīmīgākajos apgaismības laikmeta literārajos darbos.

Pilns 2017. gada zinātnes sasniegumu saraksts pieejams šeit.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.