Latvijas un latviešu literatūras vortāls

Dienas citāts

Vilis Āboltiņš nedomā par tautu, bet par tautām. No iedomātas vai iestāstītas varmācības lāsta paša zemē viņš bēg uz izsapņotu, izsolītu tautu paradīzi, kurā viņš iekrīt kā kukainis gaļas ēdējas puķes viltīgajā ziedkausā, kam ir tikai vārti uz leju, uz beigām, kam nav ceļa atpakaļ.

Valija Ruņģe