ESTĒTS jeb nav daiļuma bez mīlestības un BĪSTAMĀ SPĒLE
literārs vakars

janis-akuraters-publicitate.jpg

2016. gada 18. maijā plkst. 19.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīga) notika pasākums "ESTĒTS jeb nav daiļuma bez mīlestības un BĪSTAMĀ SPĒLE".

Jāņa Akuratera stāstus "Estēts" un "Bīstamā spēle" lasīja aktieris Vilis Daudziņš. Notiks saruna ar rakstnieku Osvaldu Zebri un režisoru Gati Šmitu par 20. gs. sākuma vēstures notikumu interpretāciju mūsdienās.

Pasākuma pirmajā daļā aktiera Viļa Daudziņa lasījumā izskanēs Jāņa Akuratera stāsti "Estēts" un "Bīstamā spēle". Abi stāsti it kā ir atšķirīgi, bet abi savā veidā ir inspirēti no 20. gs. sākuma "dekadentiskās" pasaules izjūtas. No vienas puses – estētisms, tieksme pēc skaistā acumirkļa baudīšanas. Un no citas puses – tā pieredze, ko radīja izdzīvotais 1905., 1906. gads – dzīvības vērtības un varas spēka apzināšanās, draugu un paziņu nāve, bēgšanas un vajāšanas, cietumi un emigrācija… Abos stāstos ir daudz autobiogrāfisku motīvu.

Stāsts "Estēts" ir uzrakstīts 1915. gadā, iedvesmojoties no iespaidiem un pārdomām, ko raisīja 1913. gada nogalē Parīzē pavadītais laiks, kur J. Akuraters apmeklēja muzejus, teātrus, gleznu izstādes un Sorbonnas universitātē lekcijas.

Stāstu „Bīstamā spēle” J. Akuraters uzraksta divdesmitajos gados. Stāsta varoņi ir satikušies Parīzes Montparnasas kafejnīcā un sarunājoties atceras pārdzīvotos notikumus 1906. gadā Somijā revolucionāru teroristu grupējumā. Lai arī stāsts ir uzrakstīts jau 90 gadu atpakaļ, taču diemžēl šodien pārāk aktuāli pasaules notikumu kontekstā skan viena no stāsta galvenajiem varoņiem – Žorža teiktais:

"Liekas, kāda daļa gan mums varētu būt par citu uzskatiem un atziņām. Pasaule ir plaša un skaista, vietas pietiek vēl mums visiem tur, kā teica dzejnieks. Kāpēc mēs neliekam viens otru mierā? Mēs tak varētu tikai apmainīt savas domas un uzskatus pārrunāt, izšķirties un dzīvot savu dzīvi tālāk. Debess ir zils, saule smaida, mūs gaida darbs. Bet nē! Mēs katrā ziņā gribam, lai mūsu uzskatus piesavinās arī citi. Mēs tos gribam uzspiest ar varu! Mēs nekur tāļāk neesam tikuši par vidus laikiem. Toreiz nomaitāja inkvizīcija tos, kuri citādi ticēja nekā inkvizitori, vai arī tos, kuri nemaz neticēja – brīvdomātājus. Paldies Dievam, jūs teiksiet – tagad mēs no tā esam vaļā.

Izrādās, ka nē. Tagad tikai ticības vietā ir nākusi politika. Bet inkvizīcija ir palikusi tā pati. Tagad moca un nokauj par piederību pie kaut kādas partijas vai sektes.

Viņi toreiz bija monarķisti, mēs revolucionāri. Viņi gribēja mūs pārliecināt par savu taisnību – mēs viņus par mūsu taisnību. Un starp mums tikai vairs varēja lidot nāve. Mēs tak būtu varējuši pasmieties viens par otru, pastrīdēties, pacelt cepuri un iet katrs savu ceļu. Bet nē, draugs! Cik šausmu nav izciests tikai tādēļ vien, ka viens cilvēks domā citādi, kā otrs. Cik nav strādājusi giļjotīna, šautene! Es nedomāju, ka pasaules pēdējais karš, kur mēs savstarpīgi iznīcinājām ap četrdesmit miljonu cilvēku, būtu noticis maizes dēļ. Nē. Ēst tak mums visiem Eiropā pietiek vēl un pietika arī toreiz. Viss tas bija tikai tādēļ, ka cilvēkiem ir dažādi ieskati šai mazajā kastē, ko saucam par galvas kausu."

Pasākuma otrajā daļā būs saruna ar rakstnieku Osvaldu Zebri un režisoru Gati Šmitu par 20. gs. sākuma vēstures notikumu interpretāciju mūsdienās. 2014. gadā izdotais Osvalds Zebra 1905. gada notikumiem veltītais romāns "Gaiļu kalna ēnā", ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" pirmais darbs. Savukārt Gatis Šmits šobrīd ir režisors topošajai vēsturiskajai filmai "1906" (studija "Tanka"; scenāristi: Inga Rozentāle, Gatis Šmits). 

Literārais vakars notiek Jāņa Akuratera muzeja pasākumu ciklā "Zīloņkaula tornī", kas veltīts Jāņa Akuratera 140. jubilejas gadam.

Ciklu atbalsta Rīgas dome, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi", Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.

Ieeja brīva.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.