Pēteris Stučka

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsPēteris Stučka
PseidonīmsVeterāns
KopsavilkumsPēteris Stučka (1985-) - jurists, politiķis, publicists, grāmatu apgādātājs, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors. 1879. gada rudenī viņš iestājas Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā, kur iepazīstas ar Jāni Pliekšānu. 1884. gadā abi sāk studēt Pēterburgas universitātē, pievienojas universitātes latviešu studentu pulciņam. Universitāti Stučka absolvē 1888. gadā, atgriežas Rīgā un uzņemas latviešu demokrātiskā laikraksta „Dienas Lapa” redaktora pienākumus. 1897. gada vasarā uz laiku tiek slēgta „Dienas Lapa”, apcietina Stučku. Līdz 1898. gada janvārim Stučka atrodas ieslodzījumā Vidzemes guberņas cietumā Rīgā. Pēc tam viņš tiek izsūtīts uz Vitebsku. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada strādāja par advokātu Pēterburgā, nodibināja privātu apgādu “Dzirkstele”, sāk izdot marksismu popularizējošu žurnālu latviešu valodā (žurnālam vairākkārt mainās nosaukumi – „Atvases”, Jaunais Pūrs”, „Dzirkstele”, „Ciba” u. c.), kur arī pats publicē apcerējumus par plašu tēmu loku. KPFSR Tieslietu tautas komisārs (1917), pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās (1918). Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs (1919), PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1923). 1931. gadā Stučku iecēla par Maskavas Padomju tiesību institūta direktoru. Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā. Pētera Stučkas vārdā tika nosaukta Aizkraukles pilsēta, Latvijas Valsts universitāte un Tērbatas iela Rīgā.


Personiska informācijaDzimis pārtikušā zemnieku ģimenē. Stučkas tēvs Jānis Stučka jaunībā bijis plostnieks, vēlāk strādis par tautskolotāju un ķesteri, apprecoties kļūst par lielas lauku saimniecības īpašnieku. Izmantojot plostnieka darbā gūtās zināšanas, J. Stučka nodarbojas ar koktirdzniecību. Vairākus gadus J. Stučka izpildījis arī Kokneses pagasta vecākā pienākumus. P. Stučkas māte Ieva Ligere ir izglītota sieviete, kas latviešu žurnālā „Rota” raksta par jautājumiem, kas saistīti ar sieviešu stāvokli sabiedrībā. Ģimenē bez Pētera Stučkas vēl aug meitene, kura nomirst deviņu gadu vecumā.
1896. gadā Stučka apprecas ar J. Pliekšāna māsu Doru. Viņa tolaik ir viena no retajām sievietēm, kas studējusi ārzemju augstskolā, arī viņa ir iepazinusies ar sociālisma idejām un tās atbalsta.

Profesionālā darbība

Par sabiedriskajām un politiskajām aktivitātēm

Plašāku pārskatu skatīt: Jānis Šiliņš. Pēteris Stučka. Latvijas Nacionālā enciklopēdija.

Par darbu laikrakstos, grāmatniecībā un publicistikā:

1888: Stučka atgriežas Rīgā. Tā kā latviešu demokrātiskā laikraksta „Dienas Lapa” redaktors Fricis Bergmanis no avīzes aiziet, viņš piedāvā redaktora pienākumus uzņemties Stučkam. Šajā amatā Stučka ir no 1888. g. 18. oktobra. Sākotnēji „Dienas Lapa” pauž jaunlatviešu pozīciju pret sabiedrībā aktuālām problēmām, bet drīz Stučkas vadībā tā kļūst par marksismam simpatizējošu izdevumu un kalpo Jaunās strāvas ideju popularizēšanai. „Dienas Lapa” iepazīstina lasītājus ar tolaik jaunajām idejām par dabas un sabiedrības attīstību un tās likumiem, progresu, ar sabiedrības šķiru skaidrojumu un raksturojumu, strādnieku tiesībām, revolūcijas ideju u. c. Stučka ne vien vada laikrakstu, bet ļoti aktīvi tajā pats publicējas, pievēršoties visdažādākajiem jautājumiem – tieslietām, ekonomikai, kultūrai, literatūrai, kā arī atsevišķām sabiedrībā aktuālām problēmām un notikumiem.
1891: Stučkas vietā „Dienas Lapas” galvenā redaktora vietu ieņem J. Pliekšāns. Stučka turpina aktīvi publicēties „Dienas Lapā”, bet iztiku nopelna advokāta praksē. 1895. gadā Stučku apstiprina zvērināta advokāta palīga amatā, un viņš otro reizi ieņem „Dienas Lapas” galvenā redaktora vietu, aizstājot Pliekšānu, kuram ir radies konflikts ar avīzes cenzoru, tāpēc laikraksta finansētājam – vienam no Rīgas amatnieku krājaizdevumu vadītājiem P. Biseniekam – ir radušās bažas par savu līdzekļu zaudēšanu, ja laikraksts tiktu slēgts. Stučka, stājoties amatā, laikrakstā iegulda arī privāto finansējumu.
Deviņdesmito gadu sākumā Stučka aktīvi lasa aizliegto literatūru par komunisma un sociālisma idejām, to iespaids vērojams vairākos „Dienas Lapas” numuros publicētajā darbā „Par tautas saimniecības mācības attīstīšanos”.
1886–1891: “Dienas Lapā” publicējis virkni rakstu, propagandējot lētu grāmatu izdošanu, pārmetot Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļai un citiem apgādiem atrautību no plašu aprindu interesēm.
1889–1891: aktīvi darbojās jaundibinātajā “Derīgu grāmatu apgādnieku” biedrībā Rīgā, kas sāka lētu populāru izdevumu izlaidi. 1907: nodibināja privātu apgādu “Dzirkstele” Sanktpēterburgā. Tam līdzekļus – 500 rubļu – no Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas centrālkomitejas izgādāja V. Uļjanovs (Ļeņins). Redakcijā darbojās P. Dauge, F. Roziņš. Tika iecerēta populārzinātniskas un daiļliteratūras krājumu virkne, kam vajadzēja aizstāt marksistisku žurnālu.
1907–1908: Pēterburgā iznāca krājums “Atvases” (1–2), ko cenzūra aizliedza, kā arī J. Jansona grāmata “Fauni vai klauni?” (1908). Tālākie plāni netika realizēti līdzekļu trūkuma dēļ. Marksismu popularizējošajā žurnālā latviešu valodā (žurnālam vairākkārt mainās nosaukumi – „Atvases”, Jaunais Pūrs”, „Dzirkstele”, „Ciba” u. c.). Stučka pats publicē apcerējumus par plašu tēmu loku, īpaši pievēršas nacionālajam jautājumam, izskatot to marksisma ideju kontekstā, kā arī agrārajam un zemniecības jautājumam, minot, ka nepieciešama pāreja uz jaunu zemes apstrādāšanas organizācijas formu – kopsaimniecību.
Citātu galerijaLit.: Slāpētas bij domu kvēles... No: Karogs, Nr. 9 (1969) ; Peile E. “Dienas Lapas” loma grāmatu izdošanā. R.,1970.


"13.4.12.
Es visus gadus kopš lielā lūzuma, pirmās lielās ilūzijas par Resno* un draugiem, par partiju 1895. g. domāju, ka man stāv priekšā liela cīņa pret šiem pretniekiem. Es savā ziņā gatavojos uz šo cīņu, es pārmainīju savus ieročus, es pārcēlu visu uz citu lauku, kurš šiem pretniekiem nepieejams, - uz literatūru un dzeju. Vispirms tulkoju, kur man mazāk varēja pieķerties tad, kad "Fausta" tulkojums bij nosaukts par "F." pulgojumu, bet citi atzina, nācu klajā arī ar savu dzeju. Tad jau es zināju, ka šī cīņa tapusi man vieglāka, ka ir man ieroči, bet cīņa pret šiem vienmēr paliks kā galvenais. Mēģināju līgt ar Resno, ar Jansonu, bet nekad nekas neiznāca. 1905. no jauna pretības tapa asākas. Jans. un citi mani taisni nobīdīja pie malas. Es domāju, J[ansons] galvenais, bet varbūt jau toreiz bija jauni pretinieki, kurus es neapjaušu. Kad bij J. H. pirms man ar pretnieku, tad par draugu, kad izrādījās Skalbe un Akuraters, un citi savienībnieki par nespējīgiem, tad es vienmēr vēl domāju, ka lielākais pretnieks no visiem ir Resnais, J[ansona] uzbrukumi "U. un N.", un I. tāpat to apstiprināja. Kad nupat bij Asp[azijas], "Dz[imtenes] V[ēstneša]" lieta, arī tad es domāju, ka tā nāk no Resnā, marksistu pulciņš likās man viņa vadībā. Tikai nu, kad Roberts nāk pret mani, es nojaušu, ka esmu aizmirsis apskatīties pēc citiem pretniekiem, ka ar laiku izauguši citi jauni vēl niknāki pretnieki, kuri mani nemaz nesaprot tāluma pēc. Tā "Jāzepam" izzuda pretnieki un atriebība. Uz citu jāvērš uzvara."
*Resnais - Pētera Stučkas iesauka.
Rainis. Dienasgrāmata. http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1906-1920/1912.html

SaiknesRainis - Svainis
Paula Balode - Radiniece
Pauls Dauge - Draugs
Dora Stučka - Sieva
Nodarbeszinātnieks
publicists
politiķis
Dzimšanas laiks/vieta26.07.1865
Kokneses pagasts
Kokneses pagasts, Kokneses novads
"Vecbirzniekos".
Izglītojies
mācījies
Kokneses pagastskolā

1879–1883
mācījies
Rīgas pilsētas ģimnāzijā

1884–1888
studējis
Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē
Darbavieta1883–1891
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Redaktors

1895–1897
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Redaktors
Miršanas laiks/vieta25.01.1932
Maskava
Moscow, Russia
Apglabāts00.01.1932
Maskavas Kremlis
"Moscow Kremlin", Moscow, Russia

Apglabāts Kremļa sienā.


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kokneses pagasts
(Kokneses pagasts, Kokneses novads)
26.07.1865Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
1883 - 1891DarbavietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1895 - 1897DarbavietaPilsēta
4Maskavas Kremlis
("Moscow Kremlin", Moscow, Russia)
01.01.1932ApglabātsĒka, māja
5Maskava
(Moscow, Russia)
25.01.1932Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.