Māris Čaklais

Darbi: Darba autors (147); Atdzejotājs (43); Sastādītājs (23); Redaktors (12); Līdzautors (3); Komentāra autors (28); Recepcijas persona (37)
VārdsMāris Čaklais
Personiska informācija1940: 16. jūnijā dzimis patērētāju biedrības veikala noliktavas pārziņa Friča Alberta (1912–1979) un pārdevējas Vēras (1918–1998) Čaklo ģimenē.
2003: Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs un filmu studija "Trīs" izveidojusi filmu par Māri Čaklo "Redzat, atkal ir debesis pušu" (operators – Gvido Skulte).
Profesionālā darbība1962: iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībā pirmā krājuma "Gribu pamosties dzīvs" manuskriptu, krājums netiek izdots. Pirmo reizi publicēts Māra Čaklā Rakstu 1. sējumā (Rīga: Mansards, 2017, 29.–78. lpp.).
1969: kopā ar Maiju Silmali piedalās franču mūsdienu dzejas izlases "Es tevi turpinu" sagatavošanā – ir tās redaktors un arī atdzejotājs. Izlases izdošana veselu gadu tiek aizkavēta, jo tajā ietverti dzejoļi, kas nav atdzejoti krievu valodā. Izlase nāk klajā 1970. gadā.
1970: būdams redaktors igauņu dzejnieka Matsa Trāta dzejoļu krājumam "Līdzsvars" (atdzejotājs Laimonis Kamara), Māris Čaklais saņem izdevniecības "Liesma" direktora vietnieka G. Rapoporta rājienu un naudas sodu par to, ka krājumā iekļauti dzejoļi, kas nav bijuši atdzejoti krievu valodā vai publicēti tikai presē, nebūdami iekļauti nevienā Trāta grāmatā. Krājuma "Līdzsvars" pirmais metiens tika iznīcināts un nodrukāts cits krājuma variants. Pēc gadījumiem ar abām izlasēm Čaklais spiests atstāt darbu izdevniecībā "Liesma".
1980: piešķirta Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija
1985: piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums
1994: saņēmis F. Nansena starptautisko prēmiju
1996–1997: Latvijas PEN kluba Latvijas centra prezidents
1997: ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli
2000: Latvijas delegācijas sastāvā piedalās akcijā "Literatūras ekspresis 2000"
2000: 3. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Māra Čaklā dzeja teātrī, kino un mūzikā

1964: 9. oktobrī Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Lasīja Bebre" pirmizrāde. Režisors – Pāvels Homskis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Romualds Grīnblats.
1966: 10. augustā Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" pirmizrāde. Režisors – Gunārs Priede, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Ģederts Ramans.
1967: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Elpojiet dziļi..." (pirmizrāde 1986. gadā). Režisors – Rolands Kalniņš, operators – Miks Zvirbulis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1971: 5. aprīlī LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī (tagadējais Latvijas Nacionālais teātris) pirmizrāde ungāru dramaturga Ferenca Molnāra lugai "Lilioms", Režisors – Alfreds Jaunušāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1974: 29. maijā LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī pirmizrāde Federiko Garsijas Lorkas lugai "Brīnumainā kurpniecīte", Režisors – Mihails Kublinskis, dziesmu tekstu autors – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1974: animācijas filma "Dillī Dallī Perpendikula valstībā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārists – Māris Čaklais, operators – Marģers Vītols, animatores – Maija Brence, Dzintra Aulamle, māksliniece – Daina Lapiņa, komponists – Imants Kalniņš.
1975: animācijas filma "Dillī Dallī Minku parkā". Studija "Telefilma – Rīga", režisore – Roze Stiebra, scenārija autors – Māris Čaklais, mākslinieces – Maija Špalte, Dzintra Aulamane, operators – Tālivaldis Langenfelds, komponists – Imants Kalniņš.
1976: animācijas filma "Dillī Dallī Saules dārzā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārija autori – Māris Čaklais, Valentīns Jakobsons, animatore – Maija Brence, operators – Marģers Vītols, komponists – Pauls Dambis.
1978: Rīgas kinostudijā uzņemta filma "Latviešu tautas kultūra XIX. g. s. otrajā pusē" pēc LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma (Režisors – Andrejs Apsītis, scenārija autori – Māris Čaklais, Nikandrs Gills, operators – Valdis Eglītis.

1978: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Tavs dēls". Režisors – Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1979: Liepājas drāmas teātrī pirmizrāde ungāru dramaturga Melherta Lendjēla lugai "Nakts serenāde". Režisore – Karmena Austruma, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Aivars.
1984: Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna rokoratorijas "Kā zeme, kā jūra, kā debess" pirmatskaņojums Liepājā koncertzālē "Pūt, vējiņi!".
1994: Latvijas TV seriāls "Lai tev labi klājas". Režisore – Virdžīnija Lejiņa, operatori – Igors Tūns, Edgars Daugavvanags-Vanags, Uvis Burjāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Zilvers.
1996: animācijas filmu studijas "Dauka" animācijas filma "Skumjā govs" ciklā "Pasaciņas". Režisore – Roze Stiebra, Māra Čaklā dzejolis, mākslinieks – Juris Petraškevičs, operators – Matīss Bērziņš, mūzikas autors – Ingus Baušķenieks.
2002: Jūnijā Daugavpils teātrī iestudēta Māra Čaklā un Jura Kulakova muzikālā poēma "Čigāns sapnī" (režisors – Harijs Petrockis).
2004: animācijas filma "Pirms aizmieg ūdeņi visi" ciklā "Pasaciņas". Studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, operators - Dzintars Krūmiņš, Māra Čaklā dzejolis, komponists – Valts Pūce.
2005: martā Dailes teātrī Teātra dienu koncertā "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" skan Māra Čaklā dzeja un Imanta Kalniņa dziesmas ar dzejnieka tekstiem (režisors – Mihails Gruzdovs, libreta autore – Ieva Čaklā).

Dziesmas ar Māra Čaklā dziesmu tekstiem komponējuši Valdis Aivars, Ilvija Aizupiete, Alvils Altmanis, Leons Amoliņš, Kārlis Auzāns, Ēriks Balodis, Linards Bārenis, Oļegs Barskovs, Ojārs Boss, Mārtiņš Brauns, Līga Celma, Pauls Dambis, Ēvalds Daugulis, Georgs Dovgjallo, Valdis Drulle, Anta Eņģele, Gunārs Freidenfelds, Uldis Fridrihsons, Edmunds Goldšteins, Romualds Grīnblats, Artūrs Grīnups, Pāvils Johansons, Solveiga Kaivēna, Aldonis Kalniņš, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Viktors Kangeris, Andris Kārkliņš, Juris Karlsons, Agita Kaužēna, Maija Kīne, Igors Krilovs, Aivars Krūmiņš, Aleksandrs Kublinskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Ēriks Ķiģelis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Ķirsis, Modris Laizāns, Zigmars Liepiņš, Alfrēds Madzulis, Anna Mangule, Linita Mediņa, Selga Mence, Sandra Mežore, Dagnija Millere-Balandīna, Jānis Olmanis, Marks Opeskins, Jānis Ošenieks, Raimonds Pauls, Imants Paura, Juris Pavītols, Aivars Pidiks, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Atis Priedītis, Aivars Progulbickis, Ilze Purmaliete, Jānis Radziņš, Ģederts Ramans, Boriss Rezņiks, Jānis Rijnieks, Rasma Rudēvica, Vilnis Salaks, Ungars Savickis, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Jānis Sproģis, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Jeļena Švilpe, Pēteris Vasks, Andris Vecumnieks, Anna Veismane, Ruta Vintule, Harijs Zariņš, Imants Zemzaris, Āris Ziemelis, Arvīds Ziemelis, Valdis Zilveris.
Citātu galerija"Māris Čaklais ir īsts liriķis, kurš visbiežāk raksta maldinoši paviršās brīvās vārsmās, ko negrožo vispāratzīti kanoni. Lielākā darbu daļa ir galēji sablīvēta, ar visaptverošām vārdu spēlēm, spontanitāti un dinamiskām semiotiskās un ekspresīvi rimtiskās "nolemtības" saspēlēm. Viņa valoda aptver visu valodas kopumu, kas iezīmē arī spēju pārtapt jaunā veidolā.Viņš bez grūtībām sajauc kopā literāro ar ikdienas izteiksmi, t. i., saulrietu ar beigtu kaiju, abiem tēliem iegūstot vienlīdz spēcīgas poētiskās funkcijas. Skaistais un neglītais viņa ir vienlīdz dārgi, atzīstot: skaistums var slēpties šķietami neglītā un nedzejiskā parādībā, piemēram, gliemezī. Viņa dzejoļos redzamas apzinātas atkāpes no gramatikas normām, slenga vārdi un izlokšņu izteicieni. [..] Lasot katru dzejas krājumu kā atsevišķu vienību, pārsteidz tas, ka nav izlīdzinātu robežu. Tā vietā ir asi stūri, sava veida nekārtība, trūkst vienotības un otrganizētības. Protams, pilnībā (in toto) iedziļinoties viņa poētiskajā sniegumā, rodas gluži pretējs iespaids – asie stūri un šķietamā disharmonija izzūd, un vērīgam lasītājam kļūst skaidrs, ka cauri disharmonijai dzejnieka taka ved pretī harmonijai. Parādot haotisko pasauli tādu, kāda tā ir – ar visiem tās ierobežojumiem un pretrunām, ar tās absurdumu un bezjūtību –, un noteikti ignorējot dažādus diženuma simbolus, viņš mēģina harmonizēt disharmoniju."
Ekmanis, Rolfs. Disharmonijas harmonizātājs Māris Čaklais. Sast. Kubuliņa, A., Kalniņa, I. Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais, Egils Plaudis. Rīga: LU LFMI, 2013. 82., 83. lpp.
SaiknesInta Čaklā - Bijusī sieva
Valda Freimūte - Bijusī sieva
Ingmārs Čaklais - Dēls
Sandra Volšteine - Bijusī sieva
Ieva Čaklā - Sieva
Nodarbesdzejnieks
publicists
redaktors
esejists
kritiķis
atdzejotājs
Sociālie kontihttp://www.mariscaklais.lv/dzeja.html
Dzimšanas laiks/vieta16.06.1940

Saldus
Saldus, Saldus novads
Izglītošanās laiks/vietaMaksima Gorkija Literatūras institūts
studijas Maskavā neilgi, pa vidu studijām Latvijas Valsts universitātē.


1949

Sātiņi
Sātiņi , Zaņas pagasts, Saldus novads
1948–1949

Pampāļi
Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads

septiņgadīgā skola


1951–1953

Lutriņi
Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads

Lutriņu septiņgadīgā skola


1954–1958

mācījies
Saldus vidusskolā


1958–1964

Latvijas Valsts universitāte
Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa
Darbavieta1960–1966

Laikraksts "Literatūra un Māksla"

literārais līdzstrādnieks


1962–1963

Laikraksts "Padomju Jaunatne"
literārais līdzstrādnieks

1966–1969

Izdevniecība "Liesma"
Redaktors

1969–1981

Laikraksts "Literatūra un Māksla"

Dzejas nodaļas vadītājs, literārais līdzstrādnieks


1987–1991

Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Galvenais redaktors

1990–2003

Radio "Brīvā Eiropa", žurnālists

1998–1999

Laikraksts "Rīgas Balss"
Kultūras nodaļas vadītājs

2000–2003

Žurnāls "Karogs"

Žurnāla galvenais redaktors

Dalība organizācijās1967–1990

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Biedrs

1990–2003

Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Biedrs
Miršanas laiks/vieta13.12.2003

Rīga
Rīga
Meža kapi, Mākslinieku kalniņš

ApbalvojumiAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Cilvēks, uzarta zeme" un "Sastrēgumstunda".
1977

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu jaunatnes un bērnu estētiskajā audzināšanā dzejoļu krājumos "Uz manām trepēm", "Pulksteņu ezers" un "Minkuparks".
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1980

Latvijas Literatūras gada balva
Mana mājas lapa tavai mājas lapai
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Mana mājas lapa tavai mājas lapai".
Dzeja
2000

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 3. novembra lēmumu.
IV šķira
2000

Johana Gotfrīda Herdera prēmija
2002