Zinaīda Lazda

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (62); Recepcijas persona (60)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsZinaīda Lazda
Papildu vārdiZinaīda Zelma Šreibere
PseidonīmsZ. Rakstvede
KopsavilkumsDzejniece Zinaīda Lazda (īstajā vārdā Zinaīda Zelma Šreibere) (1902–1957) strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, strādājusi par skolotāju Fišbahas bēgļu nometnes ģimnāzijā. 1950. gadā izceļojusi uz ASV. Dzejoļu krājumu "Zaļie vārti" (1936), "Staru viesulis" (1941), "Tālais dārzs" (1946), "Bēgle" (1949) un "Saules koks" (1956) autore.
Personiska informācijaDzimusi zemnieku ģimenē. Pēc dzimtsmāju nopirkšanas dzīvojusi Ērgļu pagasta Spēliņos.
1927–44: strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnazijā.
1944. gada 12. decembris: emigrējusi uz Vāciju. Strādājusi par skolotāju Fišbahas bēgļu nometnes ģimnāzijā.
1950: izceļojusi uz ASV.
Mirusi ar ļaundabīgo Hodžkina slimību.
1958. gada 14. jūnijā: pēc pašas vēlēšanās urna ar pelniem, piedaloties trimdas literātiem, nogremdēta Baltijas jūrā.
Profesionālā darbība1924: pirmā publikācija – dzejolis "Bērza lapa" laikrakstā "Students" (10. oktobrī) (ar parakstu Z. Rakstvede). Pēc tam publicējusies arī citos periodiskajos izdevumos.
Kopš 1960: trimdā tiek piešķirta Zinaīdas Lazdas balva latviešu dzejniekiem par mākslinieciski spilgtākiem dzejoļu krājumiem.
1960: "Ogle" – grāmata, kurā apkopoti raksti par kultūras un sabiedriskiem jautājumiem, apceres un recenzijas par literatūru.
Zinaīdas Lazdas dzejoļus komponējuši: Jāzeps Mediņš, Jānis Mediņš, Tālivaldis Ķeniņš, Longīns Apkalns, Voldemārs Linde u.c.

Dzeja

"Zaļie vārti" (1936)
"Staru viesulis" (1941)
"Tālais dārzs" (1946)
"Bēgle" (1949)
"Saules koks" (1956)
"Dzīvības lauki" (dzejoļu izlase jaunatnei) (1972)
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Zaļie vārti" (Valters un Rapa, 1936)

"Jaunā dzejniece nāk ar klusu pieeju dzīvei, ar dziļu dabas mīlestību. Viņa neiekvēlina ar jauniem ideju apvāršņiem un nepārsteidz ar jauniem stila meklējumiem: no Lazdas dzejas runā it kā pati kūsājošā dzīvība un zemes un dabas elpa. Lēni un viegli vijas dzejnieces domas, kā rāma straume slīdēdama garām ziedošiem krastiem. Dzejnieces izjūtas atgādina arī mierīgu vasaras vakara vēsmu. Lazdai ļoti spēcīga dabas izjūta. Lauku dzejoļi ir tie labākie visā krājumā. Liekas, ka šajā žanrā dzejniece gūs lielākos panākumus. Krājumā netrūkst arī pārdomu dzejoļu, kuros paužas klusas skumjas. Īsteni šīs vieglās skumjas jūtamas visā grāmatā. Mazāk izdevušies Lazdas mīlas dzejoļi. Tajos trūkst aizrautības, kvēles, un tie atgādina vecus paraugus."

Jānis Ķelpe. Jaunas grāmatas. Kurzemes Vārds, Nr. 63, 18.03.1937.

Par dzejoļu krājumu "Satur viesulis" (Latvju Grāmata, 1941)

"Zinaīdas Lazdas jaunais dzejoļu krājums atver lasītājam sengaidītus īstas lirikas avotus. Autore sākumā bija nodomājusi krājumu nosaukt "Valoda", un šis virsraksts patiešām būtu raksturojis kādu jaunā krājuma pamatīpašību: apbrīnojami dziļo latviešu valodas izjūtu un lietošanas prasmi. Bet ne tikai valodā slēpjas šīs grāmatas latviskums, latviska ir arī tās pasaules izjūta ar cietu un kvēlu pieķeršanos dzimtajai zemei, ciešu vienotību ar tautu, raugoties pagājušā gada postā (nodaļas "Nesaules diena" un "Ļaunais skats"), un būtisku iegremdēšanos latvju dainu un teiksmu pasaulē. Salīdzinot ar pagājušo krājumu, jaunas izjūtas sastopam nodaļā "Gaismas klajumos", kur dominē kosmiski un filozofiski motīvi. Dzidras, gaisīgas, gandrīz netveramas izjūtas ietērptas vārdos nodaļā "Liegā dziesma", kur varam apbrīnot Lazdas panta muzikalitāti (..) Tāpat kā "Zaļajos vārtos", arī "Staru viesulī" jūtam dzejnieces tuvo radniecību ar dabu, ar tās vissīkākajiem augiem un dzīvniekiem, kur reizē ar sirsnīgu siltumu parādās arī smalka novērotāja. (..) Visā šai dabas skatīšanā redzam arī nemaldīgu latvju sievietes skatu, kas ar ētisku gaišredzību atšķir skaidro no netīrā, ļauno no labā."

Veronika Strēlerte. Zinaīda Lazda. "Staru viesulis". Mana Māja, Nr. 1, 1.01.1942.

Par dzejoļu krājumu "Tālais dārzs" (Gaismas Pils 1946, atkārtots izdevums teātra anekdotes 1994)


"Tā ir viena no gaišākajām Zinaīdas Lazdas grāmatām. Viņas pasaules uztvere radniecīga Čurļoņa mūzikai un gleznām, Raiņa kosmiskajām sāpēm, Skalbes dvēseles dāsnumam savijumā ar Lazdai vien piemītošu lakonismu, gaišumu, dvēseles nemitīgu kustību un mainīgumu. Viņas dzejas izteiksme sniedzas pāri laikam, tāpēc ir šķietami vienkārša, atgādinot tautasdziesmas. (..) Zinaīdas Lazdas dzeja no lasītāja prasa dziļu gan Latvijas vēstures, gan filozofijas, gan cilvēka dabas izpratni tikai tad šī dzeja pavērsies ar savu emocionalitāti, skopajiem vārdiem, elēģisko ritmu vienkāršībā un dziļumā, kā jūra, kas nesapratējam šķitīs
tikai ūdens un smiltis. Ar filozofisko vispārinājumu un koncentrētību, ar dzidro dabas uztveri Zinaīdas Lazdas dzeja ir tuva japāņu haiku, taču, protams, ar baltisku dzīves ziņu."


Laima Līvena. Tālais dārzs, veroties no šodienas. Diena, Nr. 120, 24.05.1994.



"Visa runāšana par Zinaīdas Lazdas dzeju būtu nepilnīga, ja nepieminētu viņas apskaužamo latviešu valodas izjūtu. Viņai ir kāda pavisam reti sastopama latviešu valodas vārdu poētiskās vērtības pareiza uztvere, viņa arī pilnīgi ieklausījusies, kā viļņo latviešu teikums, kādas kadences raksturīgas mūsu valodas posmiem. Tāpēc, necenzdamās daudz ar tautas dzejas metriskās formas vai stila imitēšanu, Zinaīda Lazda izveidojusi kādu īpašu savas dzejas ritmisku plūdumu, kas pieder tikai viņai, kas paliks neatdarināms, bet kas reizē iegulstas latviskās latviešu valodas dabiskajā plūdumā, — pa tad, ja dzejniece izmantojusi citu tautu dzejā sastopamas formas."

Jānis Rudzītis. Zinaīda Lazda. "Latvija Amerikā" Nr. 45. 7.06.1952.

"Pirmajā dzejoļu grāmatā "Zaļie vārti" (1936) galvenokārt dzimtenes dabas un dzīvības kā universālās vērtības apcere, tiecoties pasauli un cilvēku skatīt arhetipiskā harmonijā, uzsverot dzīvību kā mīlestības un gaismas ekvivalentu. Lazdas dzejas filozofisko kodolu veido panteistisks un pārlaicīgs, metafiziski centrēts esības vērojums, kas pastiprinās nākamajos krājumos. Dzejoļu krājumā "Staru viesulis" (1941) pasaules universāls, ētisks skatījums, tiecoties apjaust dabas un dzīvības dziļāko būtību. Daļā dzejoļu – protests pret varmācību un nacionālas valsts iznīcināšanu. Krājumā "Tālais dārzs" (1946) dominē cilvēka ētiskās stabilitātes alkas, kā arī noraidoša attieksme pret karu un tā heroizāciju. Krājumā "Bēgle" (1949) galvenokārt trimdinieku ciešanas un bezcerība, garīgais diskomforts svešatnē, tēlojuma intonācija sasaucas ar Jāņa Raiņa krājumu "Klusā grāmata" un Viļa Plūdoņa – "Via dolorosa". Krājumā "Saules koks" (1956, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda Goda balva 1957) uzsvērta ētisko vērtību pārmantojamība, kā arī negatīva attieksme pret personības unificēšanu totalitāros apstākļos, pret latviskās zemnieciskās pasaules uztveres nīdēšanu Latvijā. Krājumu caurvij vitāls optimisms, arhetipisks harmoniskums līdzās publicistiskam patosam."

Viesturs Vecgrāvis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Nodarbesskolotāja
dzejniece
Dzimšanas vieta16.06.1902
Ērgļu pagasts
Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Dzimusi Ērgļu pagasta Leimaņu Tanuļos.

IzglītojiesĒrgļu pareizticīgo draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Ērgļu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

1919–1923
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga
Rīga

1923–1936
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Baltu filoloģijas nodaļa

Darbavieta1927–1944
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga
Rīga
Latviešu valodas un literatūras skolotāja

1944–1950 (Datums nav precīzs)
Fišbahas latviešu nometnes ģimnāzija
Fišbaha
Fischbach bei Nürnberg, Bavaria, Germany
Skolotāja

1950
Oregona
Oregon, USA

Slimnieku kopēja, mājkalpotāja

Emigrē12.10.1944
Vācija
Germany

1950
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Miršanas vieta07.11.1957
Salema
Salem, Oregon, United States
Apglabāts14.06.1958
Baltijas jūra
Baltic Sea
Urna ar pelniem, piedaloties trimdas literātiem, nogremdēta Baltijas jūrā.
ApbalvojumiAnnas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Staru viesulis".
1943

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Saules koks".
1956

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ērgļu pagasts
(Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
16.06.1902Dzimšanas vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
1919 - 1923IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1923 - 1936IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1927 - 1944DarbavietaPilsēta
5Fišbaha
(Fischbach bei Nürnberg, Bavaria, Germany)
1944 - 1950DarbavietaPilsētas daļa
6Vācija
(Germany)
12.10.1944EmigrēValsts
7Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1950EmigrēValsts
8Oregona
(Oregon, USA)
1950DarbavietaNovads
9Salema
(Salem, Oregon, United States)
07.11.1957Miršanas vietaPilsēta
10Baltijas jūra
(Baltic Sea)
14.06.1958ApglabātsJūra, jūras līcis
11Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
12Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.