Zina Līce
02.01.1922 – 15.05.2000
Zina Līce (1922–2000) – redaktore, tulkotāja, žurnāliste. Kā redaktore ilgus gadus strādājusi izdevniecībā "Liesma". Tulkojusi daiļliteratūru no krievu valodas, veidojusi jaunāko grāmatu apskatus Latvijas Radio. Sastādījusi vairākus latviešu autoru īsprozas krājumus.
Dzimšanas laiks/vieta
02.01.1922
Miršanas laiks/vieta
15.05.2000
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi luterāņu ģimenē, tēvs – Augusts. Mācījusies Rīgas Raiņa ģimnāzijā, studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē.
Profesionālā darbība
Dažādu tautību rakstnieku tulkojumi no krievu valodas
1954: Cžou Li-bo "Viesulis" (Latvijas Valsts izdevniecība), tulkojums kopā ar Dainu Avotiņu.
1955: Li Gi Jens "Zeme" (Latvijas Valsts izdevniecība), tulkojums kopā ar Dainu Avotiņu.
1957: Krišans Čandra "Simts rupijas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: Antoņina Koptjajeva "Draudzība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Vladimirs Kozins "Oāze" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Anatolijs Kleščenko "Kad migla klīst" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Jons Čobanu "Trīs saujas zemes" (Liesma).
1967: Vera Ketlinska, stāstu krājums "Divreiz nodzīvota diena" (Liesma).
1970: Vera Ustinova "Trīs laimes krekliņi" (Liesma).
1972: Šankars "Ielu krusts" (Liesma).
1977: Jons Čobanu "Tilti" (Liesma).
1978: Cžan Tjaņ-i "Vēstules no garu valstības" (Liesma).
1981: Ivans Cankars "Martins Kačurs" (Liesma).
1981: Konstantīns Paustovskis "Stīga" (Zvaigzne), tulkojums kopā ar Ernestīni Niedru.
Citātu galerija
Par Zinu Līci kā redaktori
"Zinu Līci ar pateicību var pieminēt dažādu paaudžu rakstnieki un dzejnieki, kam viņa stāvējusi kūmās pirmajai grāmatai, iedrošinot ķerties pie nākamās. Viņai piemita apbrīnojamas spējas saskatīt talanta asnus pat gauži negatavā manuskriptā. Pietāte pret autora materiālu, stila un valodas izjūta, prasme saskatīt darba stiprās un vājās puses, takts, ar kādu viņa pa līdzēja novērst kļūdas, neuzspiežot savu viedokli – tāda bija redaktore Zina Līce. Īpaši nozīmīga totalitārisma ideoloģiskajā drupināšanā bija ierindas izdevniecības darbinieka spēja ikdienā ietekmēt latviešu literatūras un tās iekšējās brīvības potenciāla pienācīgu novadīšanu līdz sabiedrībai kvalitatīvās publikācijās. Laikmeta ideoloģiskajās batālijās Zinai Līcei bija nepārvērtējama progresīva loma."
Liepiņa, Dzintra. Zina Līce. Literatūra un Māksla Latvijā. 18.05.2000.
"Zina Līce prot «sapurināt» vecos, iedrošināt jaunos literātus. Viņas zīmulis reizēm kā ķirurga skalpelis ir nežēlīgs, bet svētīgs."
Rūja, Valdis. Sudrabābele. Karogs. 01.02.1975.
Nodarbes
Izglītība
–1941
Rīgas Raiņa 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Kopš 2019. gada skolas nosaukums "Rīgas Raiņa vidusskola".
1942–1950
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Darbavieta
1952–1982
Izdevniecība "Liesma"
Vecākā redaktore.
Apglabāts
05.2000
Rīgas Otrie Meža kapi