Zemgaliešu Biruta

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (27); Recepcijas persona (16)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsZemgaliešu Biruta
PseidonīmsDaphne
Dzimtais vārdsKonstance Augustīne Grencione
KopsavilkumsRakstniece Zemgaliešu Biruta (īstajā vārdā Konstance Augustīne Grencione) (1878–1906) ir viena no leģendārākajām latviešu 20. gadsimta sākuma sievietēm. 1905. gadā Rīgā piedalījusies revolūcijas notikumos. 1906. gada sākumā emigrējusi uz Franciju, vasarā atgriezusies, septembrī dzejniece apcietināta un pratināta sakarā ar viņas dalību revolūcijas notikumos. Pēc atbrīvošanas no cietuma viņai aizliegts izbraukt no Rīgas. Mirst pašnāvībā, noindējoties. Divus gadus ilgajā literārajā darbībā (1905–1906) uzrakstījusi ap 20 stāstu un tēlojumu, kā arī ap 50 dzejoļu.
Profesionālā darbība1905: pirmā publikācija – dzejoļi "Man dzīves tumšā taka..." un "Sen visi dus un sapņo..." laikraksta "Latviešu Avīzes" stāstu nodaļā (10. augustā).
1906: paraksta t.s. dekadentu manifestu žurnālā "Dzelme".
Citātu galerija

Par Zemgaliešu Birutas dzeju

"Ass sava laika traģisms Zemgaliešu Birutas (Konstances Grendziones) dzīvē, daudz sava laika labāko ilgu un daudz sāpju kvelmes viņas dzejā. Zemgaliešu Biruta visu savu īso dzīvi tvērusi kā aizgūtnēm, allaž kā gribēdama slāpēt sevī kādu neizdzēšamu uguni. (..) Formā Zemgaliešu Birutas darbiem vēl nebija sevišķas vingrības, bet pārdzīvojuma un izjūtas īstums un patiesums nenoliedzami. Dzejoļi gatavāki, nekā prozas tēlojumi, kuriem reizēm par daudz liels lirisms; pārdzīvojuma patiesums tomēr arī noveletēs. (..) Zemgaliešu Birutas īpatnība ir viņas dvēseles kvelmē, garīgos meklējumos, arī viņas erotikā dominē dvēsele, gars."

Pēteris Ērmanis. Tie, kam nav grāmatu. "Burtnieks" Nr.12 (01.12.1933)

"Zemgaliešu Biruta uzrādīja dzejnieces spējas, bet viņas literariskais mūžs bij īss, drudžains, nemierīgs. (..) Zemgaliešu Biruta - vētras brāziens (..). Zemgaliešu Biruta zemnieku vai strādnieku pasaulei savos tēlojumos un dzejā nemaz nepieskārās. Mūsu ikdienas dzīve viņas rakstos atstājusi tik maz pēdu, ka varētu pat domāt, ka rakstniece nāk no citas zemes, citiem ļaudīm. Viņa kā rakstniece, tikpat dzejā kā prozā, runāja vai vienīgi par mākslinieku aprindām un par cilvēkiem, kas ar reālo pasauli saistīti nenoteiktām saitēm. Pie tam šie mākslinieki – gleznotāji, tēlnieki, dziedātājas, tāpat zinātnieki, rakstnieki – gandrīz vai vienīgi ar svešiem nelatviskiem vārdiem. Tur ir vairāk zviedri, franči, itālieši, bet mazāk latvieši. Zemgaliešu Birutas talants tā tad mēģinājis atrauties ne tikai no mūsu pelēkās dzīves, bet pat vispār no mūsu apstākļiem. Viņa nerāda parasto darba cilvēku parastā ikdienībā, bet neparastus, straujus, vispirms brīvību un daiļumu mīlošus raksturus. Pat par raksturiem tos nevar nosaukt, bet gan par īsu momentu spējiem uzliesmojumiem. Zemgaliešu Birutas dzejas gars neskaras pie reālās zemes, bet vienmēr lido - lido fantāzijas un sajūsmas mākoņos; viņa nemīl ari parastu valodu, bet labprāt ķeras pie skaļiem, klie dzošiem, patētiskiem vārdiem.

Alfrēds Goba. Latviešu rakstnieces. "Sieviete" Nr.10 (15.08.1925)

"Neizsakāmas sāpes, skumjas, neapslāpējams nemiers, pārcilvēciskas ilgas, nospiedošs smagums, bet brīžiem atkal bakhantisks dzīvesprieks, kaisles uzliesmojumu un dēmoniska mīla, ir tie pretrunīgie dvēseles pārdzīvojumi, kas neskaitāmās variācijās vijas cauri Zemgaliešu Birutas dzejai."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 57. lpp.


Par Zemgaliešu Birutas prozu

"Zemgaliešu Birutas prozu kāds salīdzina ar smalku, čaukstošu zīdu un saka, ka Zemgaliešu Biruta daudzējādā ziņā atgādina angļu kaislību un līniju dzejnieku Birdsleju (Stari 1907). Sieviete nemierīga kā liesma, strauja kā kalnu vējš, tvīkstoša laimes un kaislu sirdspukstu ir šīs prozas pamatmotīvs. Daudzkrāsainos vilcienos viņa mēģina analizēt un tēlot šīs sievietes dvēseles tieksmes mīlestībā, aizstāv dabas balss prasības un nežēlīgi soļo pāri sadzīves likumiem."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 57. lpp.
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas vieta14.10.1878
Stāmeriena
Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads
Stāmerienas muiža

Izglītojies1895
B. Freija meiteņu skola
Rīga
Rīga
Darbavieta1900–1903
Maskava
Moscow, Russia

Mājskolotāja

Maskavā apmeklē bibliotēkas, muzejus, teātrus, operas, turpina mācīties valodas.

Emigrē1906
Parīze
Paris, France
Miršanas vieta15.12.1906
Rīga
Rīga
ApglabātsMatīsa kapi
Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.