Zeltīte Avotiņa

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsZeltīte Avotiņa
Papildu vārdiZeltīte Hesse
KopsavilkumsZeltīte Avotiņa (1925-1982) - dzejniece. Mācījusies Rīgas Franču licejā. Pirmās dzejas publikācijas 1943. gadā. 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur arī dzīvoja. 1962. gadā izdots dzejas krājums "Madaras", manuskriptā palicis dzejas krājums "Skumju villainīte"; autore tam nesekmīgi meklēja izdevēju. Vācu valodā rakstītie dzejoļi publicēti krājumā "An den Toren des Wunders" ("Pie brīnuma vārtiem", 1979), manuskriptā palicis krājums "Zwischen zwei Tagen - die Nacht" ("Starp divām dienām - nakts"). Zeltītes Avotiņas dzeja ir izteikta dabas lirika, kurā atbalsojas arī cilvēku iekšējie pārdzīvojumi un sajūtas.
Personiska informācijaTēvs - Rūdolfs Avotiņš, ķirurgs, māte - skolotāja, māti zaudējusi 5 gadu vecumā; ģimenē pieci bērni, no kuriem Zeltīte Avotiņa visvecākā.

1944: augustā bēgļu kuģī atstāja Latviju.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1943: pirmā publikācija - dzejolis "Dzeltenā pīpene" laikrakstā "Tēvija" 26. novembrī.
1951: pirmās īsprozas publikācijas laikrakstā "Latvija".

Dzejas krājums
1962: "Madaras".
Manuskriptā palicis dzejas krājums "Skumju villainīte"; autore tam nesekmīgi meklēja izdevēju.
Vācu valodā rakstītie dzejoļi publicēti krājumā "An den Toren des Wunders" ("Pie brīnuma vārtiem", 1979, Verlag Hans Richarz, Sankt Augustin), manuskriptā palicis krājums "Zwischen zwei Tagen - die Nacht" ("Starp divām dienām - nakts").

1952: jauniešu žurnāla "Ulubele" dzejas redaktore.

1961: eseja "Ziemas impresijas" (Winterliche Impressionen) ievietota vācu laikrakstā "Ostfriesische Nachrichten"; dzejolis „Morgen am Kanal" publicēts vācu laikrakstā "Ostfriesische Nachrichten literatūras pielikumā; dzejolis "Maiabend" publicēts laikraksta "Ostfriesische Nachrichten" Vasarsvētku numurā.

1962: žurnāla "Ostdeutsche Monatshefte" aprīļa numurā ievietots Jāņa Andrupa rakstu "Lettische Literatur im Wandel der Zeiten"; rakstu vācu valodā tulkojusi Zeltīte Avotiņa.

1961: 25. septembrī Ziemeļvācijā, Oldenburgas UKW raidītājā programmas raidījumā "Tag der Heimat" intervija ar dzejnieci Zeltīti Avotiņu, nolasīja arī vairākus savus darbus.

Atdzejojusi no vācu valodas.


Citātu galerija

Zeltīte Avotiņa par sevi

"Manas galvenās rakstura īpašības - spītība līdz pēdējai konsekvencei, dumpība, patstāvība. Es nekad neizliekos, bet esmu tāda, kāda esmu. Vienmēr esmu bijusi pati sava ceļa gājēja, vienmēr savas personigās brīvības pielūdzēja. Es varētu dienām ilgi viena pati pa mežu un lauku staigāt, bet tikpat ļoti mīlu jautru sabiedrību, jo mans temperaments ir tikpat neizsīkstošs, kā mana labā oma. Es mīlu kaķus, kuri arī nekad nebēdā par to, kas aizliegts un kas atļauts. Bet es baidos no pērkoņa, spokiem un man ir grūti pasacīt - nē. Angelika Gailīte - mana skolotāja Franču licejā - reiz ierakstīja savā grāmatā: "Zeltītei - daiļuma meklētājai dzīvē un dzejā. Mirdza Bendrupe reiz atsūtīja vēstuli no Rīgas, kur lasāms: "Tu vienmēr esi bijusi devēja, nekad ņēmēja. Un to spēj tikai ļoti reti, ļoti gaiši cilvēki.""

Sudrabiņš, Jānis. Daiļuma meklētāja dzīvē un dzejā. Latvija, 1961, 14. okt.

Par dzejas krājumu "Madaras" (Londona, 1962)

"Zeltītes Avotiņas toņi ir dzidri, viņas izteiksme diezgan lakoniska, — tie ir plusi, aiz kuriem nezināma slēpjas nākotne. To viņai vēlētum sekmīgu un kuplu, jo jāturpina taču latviešu dzejas lielo liriku, kā Skalbei. Lazdas, Strēlertes un citu plaši izplestie mērogi, blakus viņu jūtu intensitātei."

Grīns, Jānis. Madaras. Laiks, 1963, 11. maijs.

"Dzejnieces mīļākā latviešu dzejniece esot Veronika Strēlerte. To var just, un tas ir labi. Varbūt arī Elza Ķezbere liekas ne bez nozīmes viņas attīstībā, vismaz leksikā. Tā vai cita laba dzeja, bet galvenais - pašas gaume un tas, ka bijis ko teikt, pasargājis viņu no manierības, no tvīstošanas ar vārdiem, paturējis
vienkāršībā, kas nebūt nav vienkārši. Tādā veidā paveras patiesa dzeja, ja tā dota. Vai šim krājumam sekos citi? Kas to lai zin? Katrā ziņā viņa pateikusi jau tik daudz un daudzkārt labi, ka var rasties kāds laiks tukšāks. Bez tam viņas dzīve, cik zināms, šai nozarē saistīta lielākiem traucējumiem, nekā vairumam citu. Viņas "pļava" ir divkārt okupēta. Dzīve ievijusies sveša ligzdā, kur tam, kas nāk viņai no mājas, nav atbalss un cieņas. Tāpēc jo vairāk apbrīnojama viņas turēšanās pie tā, ko reiz skatījusi un iejutusi. [..] Ar šo grāmatiņu mēs jūtam dzimtenes zālāja pieskāršanos arī savām sabristajām kājām."

Plensners, Aleksandrs. Dzimtenes pļavas ieskaņas jaunā dzejniecē. Latvju Vārds, 1963, 5. sept.

Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta08.02.1925
Rīga
Rīga

Izglītojies1944
Rīgas Franču licejs
Rīga
Rīga

Mācījusies līdz 1944. gada vasarai; skolotāja Angelika Gailīte rosinājusi pievērsties rakstniecībai.

DarbavietaAuriha
Aurich, Lower Saxony, Germany
Strādāja "Fuerstliche Hofapotheke".
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Kopš 1982: Vācijas nodaļas priekšsēde.


Daugavas Vanagi
Oldenburga, Vācija
Oldenburg, Lower Saxony, Germany
Daugavas vanagu Oldenburgas nodaļas vanadze.
Ceļojums1961
Lankastera
Lancaster, North West England, United Kingdom

Vasaras atvaļinājumu pavadīja pie māsas Mirdzas Kalniņas Anglijā.


00.03.1963
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Piedalījās "Jaunās Gaitas" literārā sarīkojumā.

00.03.1963
Lunda
Lund, Scania, Sweden

00.04.1963
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Literārais vakars.

00.08.1965
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Literārs sarīkojums.
Miršanas laiks/vieta01.08.1982
Bonna
Bonn, North Rhine-Westphalia

ApglabātsAuriha
Aurich, Lower Saxony, Germany
Piemiņas vietas00.06.1983
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany
Latviešu ģimnāzijas Minsterē telpās iekārtots Zeltītes Avotiņas arhīvs.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
08.02.1925Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Lankastera
(Lancaster, North West England, United Kingdom)
1961CeļojumsPilsēta
3Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
01.03.1963CeļojumsPilsēta
4Lunda
(Lund, Scania, Sweden)
01.03.1963CeļojumsPilsēta
5Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
01.04.1963CeļojumsPilsēta
6Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
01.08.1965CeļojumsPilsēta
7Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
8Oldenburga, Vācija
(Oldenburg, Lower Saxony, Germany)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
9Bonna
(Bonn, North Rhine-Westphalia)
01.08.1982Miršanas laiks/vietaPilsēta
10Auriha
(Aurich, Lower Saxony, Germany)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1944IzglītojiesPilsēta
12Auriha
(Aurich, Lower Saxony, Germany)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
13Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.06.1983Piemiņas vietasPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.