Vilis Lācis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (134); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (40)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(2)

VārdsVilis Lācis
Dzimtais vārdsJānis Vilhelms Lācis
KopsavilkumsVilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lācis; 1904–1966) – rakstnieks, politiķis. Rakstījis romānus, stāstus un lugas. Viens no galvenajiem padomju varas un ideoloģijas. Bijis Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs, kā arī PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs. Viens no galvenajiem padomju varas un ideoloģijas kolaboracionistiem. Viņa paraksts ir zem daudzām Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku apcietināšanas un deportācijas pavēlēm. LPSR Tautas rakstnieks (1947), divu PSRS Valsts prēmiju laureāts (1949, 1952), apbalvots ar 7 Ļeņina ordeņiem un Otrā pasaules (Tēvijas) kara I pakāpes ordeni.
Personiska informācijaDzimis ostas strādnieka Teņa un Karlīnes Lāču ģimenē. Četrus gadus jaunāka māsa Milda.
1927: laulības ar klasesbiedreni Mariju Buti, ģimenē piedzima dēli Zigurds Lācis(1928) un Ojārs Lācis (1932). Jaunākais dēls Ojārs 1940. gadā gāja bojā nelaimes gadījumā, iekrītot lifta šahtā.
1944: evakuācijas laikā Padomju Krievijā sieva Marija ar vecāko dēlu Zigurdu uzturējās Kirovas apgabalā. Marija regulāri brauca apciemot vīru, un šajā laikā viņu ģimenē dzimst vēl viens dēls – Edvīns (1944), taču laulāto atšķirtības dēļ tiek izteiktas aizdomas, ka tas Viļa Lāča dēls.
1944: precējies otrreiz ar Veltu Kalpiņu, ģimenē piedzima dēli Leonīds Lācis (1945) un Juris Lācis (1946).
1946: Latvijas nacionālie partizāni veica atentāta mēģinājumu pret Vili Lāci.
Līdz 1954: Jānis Vilhelms Lācis. Vārds "Vilis" ir vārda "Vilhelms" saīsinātā forma.
Profesionālā darbība1920: pirmās publikācijas (korespondences, feļetoni) laikrakstā "Sibīrijas Cīņa".
1930: pirmais stāsts "Sieviete" publicēts žurnālā "Domas".

Romāni

1930–1931: "Atbrīvotais zvērs" (žurnālā "Domas", grāmatā 1939).
1931–1932: "Piecstāvīgā pilsēta" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1939).
1931–1932: "Pasaules jūrās" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1940).
1932: "Putni bez spārniem" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1940).
1933–1934: "Zvejnieka dēls" (laikrakstā "Jaunākās ziņas", grāmatā 1934).
1935: "Pūļa elks".
1935: "Senču aicinājums".
1936: "Cilvēki maskās".
1939: "Akmeņainais ceļš".
1937–1938: "Vecā jūrnieku ligzda" (pārveidotais variants "Zītaru dzimta", 1955).
1939: "Purvmale" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1941: "Pazudusī dzimtene".
1946–1948: "Vētra".
1942: "Uz jauno krastu".
1954: "Ciems pie jūras".
1962: "Pēc negaisa".

Stāsti

1930: "Sieviete".
1932: "Čumišas karātavas" (kalendārā "Strādnieku gada grāmata").
1932: "Vecais kurinātājs" (žurnālā "Domas").
1933–1934: "Ceļojums uz Kalna pilsētu" (žurnālā "Atpūta").
1934: "Pusnakts brīnums" (žurnālā "Jūrnieks").
1936: "Vanadziņš" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1937: "Četri braucieni".
1937: "Rotaļa virs bezdibeņa".
1938: "Vainīgie".
1938: "Zeme un jūra".
1939: "Vēlais pavasaris" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1942: "Edžiņš".
1943: "Nākotnes kalēji", "Notikums jūrā".
1943: "Langstiņš iet medībās".
1945: "Aizputes dēli".

Lugas

1936: "Tālais ceļš" (teātrī 1935).
1936: "Kristaps Kaugurs" (arī teātrī).
1938: "Jaunā maiņa".
1945: "Vedekla" (teātrī 1943).
1945: "Uzvara" (arī teātrī).
1948: "Bāka uz salas" (teātrī 1937).

Kopumā sarakstījis 20 romānus un garos stāstus, 58 stāstus, 6 lugas un daudzus publicistiskus apcerējumus par sabiedriskās dzīves un daiļrades tēmām. 14 romānu un garo stāstu dramatizējumi iestudēti teātros, vairāki atkārtoti.
1934: romāna "Zvejnieka dēls" skatuves variants vienlaikus izrādīts Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī. Pēc Otrā pasaules kara tā iestudējums guvis panākumus daudzu padomju republiku teātros. Par iestudējumu Drāmas teātrī piešķirta PSRS Valsts prēmija (1959).

Literāro darbu ekranizējumi

1939: "Zvejnieka dēls" (režisors Vilis Jānis Lapenieks).
1947: "Mājup ar uzvaru" (lugas "Uzvara" variants).
1955: "Uz jauno krastu" (režisors Leonīds Lukovs).
1957: "Zvejnieka dēls".
1960: "Vētra".
1972, 1978: "Vanadziņš" (aktierfilmas un leļļu filmas varianti).
1983:
"Akmeņainais ceļš" (režisors Rolands Kalniņš).
1989: "Zītaru dzimta" (TV seriāls – 6 filmas; režisors Aloizs Brenčs).

Literāro darbu recepcija

1955: pēc romāna "Uz jauno krastu" veidota Marģera Zariņa tāda paša nosaukuma opera.
pēc stāsta "Vanadziņš" veidota Oļģerta Grāvīša TV opera – viencēliens "Vanadziņš".
1959: romāns "Pazudusī dzimtene" kļuvis par ierosmi baletam "Rigonda" (komp. R. Grīnblats, baletmeistare Helēna Tangijeva-Birzniece).

Politiskā darbība

PSKP XIX, XX un XXII kongresā ievēlēts par PSKP CK locekļa kandidātu.
LKP IX-XIX (izņemot XVI) kongresos ievēlēts par LKP CK loceklis.
Citātu galerija"Vilis Lācis vienlaikus dzīvoja vairākas dzīves. Kā rakstnieks viņš izdzīvoja to cilvēku likteņus, kas risinājās viņa darbos. Taču līdztekus viņa darbiem risinājās paša rakstnieka dzīves romāns ar sākotnēji paša iecerētu sižetu, aizsāktu kāpinājumu un organizētām peripetijām; autors vienlaikus ir romāna galvenais varonis, un notikumu gaitā tam iecerēta spīdoša un galvu reibinoša karjera. Puisim no lielpilsētas nomales bija jāiekaro pasaules slava un atzinība. Mērķis – skaidrs un liels, tāpēc likmes augstas, tā sasniegšanai tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi. Taču vēlāk – tuvojoties romāna vidum, brīdī, kad galvenajam varonim jāsasprindzina visi spēki, lai pārvarētu pēdējos šķēršļus un iegūtu cerēto piepildījumu, kuram pakļauts un ziedots tik daudz, sākas drāma – varonis ieguvis visu, ko viņš gribējis un uz ko cerējis, tomēr izrādās, ka romāna autors ir pavisam kāds cits. Autors-varonis ir tikai viens no personāža, kura gaitām lielais spēlmanis – liktenis – paredzējis citu atrisinājumu. "Sākotnējais sociālkritiskais romāns ar dēku romāna pieskaņu vēršas drāmā, iecerētais un dzīvē realizētais rada sekas, kas iepriekš nav bijušas paredzētas. Sākotnēji spēcīgais un veiksmīgais varonis vēršas antivaronī, kas vairs nav notikumu gaitas virzītājs. Viņa ziņā ir vairs tikai reaģēt, pakļauties notikumiem un noteikumiem, kurus veidojuši paša izvēlētie ceļi un līdzekļi. To radītās sekas ir smagas. Gluži kā modernistu darbos, galvenais varonis cenšas pārrakstīt sava romāna sākumu vēl un vēlreiz – taču mainītā pagātne ir tikai kādā tagadnes brīdī tapis pagātnes interpretējums. Romāna izskaņā kādreiz spožais varonis ir vecs, slims un vientuļš cilvēks, kas, izrādās, dzīvojis divas dzīves, nevienā no tām negūstot piepildījumu. Savulaik talantīgais sapņotājs ir vērties noslēgtā cilvēkā, kas caur tumšām acenēm raugās pasaulē, viens izciezdams savas sāpes. [..]
Vili Lāci, tāpat kā daudzus citus rakstniekus (ja runājam par literatūru), nav nepieciešams reabilitēt, attaisnot vai padarīt par negatīvo vēstures varoni un izsvītrot no grāmatām. Ir nepieciešams saprast, atbildēt uz jautājumu "kāpēc?", "kā?", "kas īsti notika, un kādas ir šo notikumu sekas?". Notikumu gaitu vairs mainīt nav iespējams. Bijušo par nebijušu – arī ne. Vilis Lācis savu izvēli ir izdarījis."

Briedis, Raimonds. Vilis Lācis. Latviešu rakstnieku portreti. Laikmeta krustpunktos. Rīga: Zinātne, 2001, 51.–53. lpp.
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta12.05.1904
Rīnūži
Rīga
Dzimis Mangaļu pagasta, tagad Rīgas pilsētas Ziemeļu daļas Vecmīlgrāvja Rīnūžos.

Dzīvesvieta1904–1912
Rīga
Rīga
1912
Toboļska
Tobolsk, Tyumen Oblast, Russia
1912–1915
Rīga
Rīga
1915–1916
Ārciems
Ārciems , Pāles pagasts, Limbažu novads
Lāču ģimene rentnieki "Pukšu" mājās.

1916

Langas ciema "Dīķu" mājas.


1917–1918
Barnaula
Barnaul, Altai Krai, Russia
1921–1935
Rīga
Rīga
1935–1938
Pabaži
Pabaži, Saulkrastu pagasts, Saulkrastu novads
1938–1941
Rīga
Rīga
1941–1944
Maskava
Moscow, Russia
00.10.1944–1966 (Datums nav precīzs)
Izglītojies1912–1917
Daugavgrīvas draudzes skola
Daugavgrīva
Daugavgrīva, Rīga, Latvija
1917–1918
Barnaulas skolotāju seminārs
Barnaula
Barnaul, Altai Krai, Russia
DarbavietaLatvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
1.–6. sasaukuma deputāts.

PSRS Augstākā Padome
Maskava
Moscow, Russia
1.–5. deputāts.

1921–1923
Rīgas osta
Rīga
Rīga

Zvejnieks, dokers.


00.09.1923–00.02.1924 (Datums nav precīzs)
Rīgas osta
Rīga
Rīga

Kurinātājs uz kuģa, kas brauc uz Angliju un Franciju.


00.02.1924–1925
Rīgas osta
Rīga
Rīga
Ostas strādnieks.

1926
Rīgas osta
Rīga
Rīga
Kuģa kurinātājs (reiss pa Vācijas, Beļģijas, Anglijas un Dānijas ostām).

1927–1933
Rīgas osta
Rīga
Rīga
Krāvējs Eksportostā.

1933–1935
Rīga
Rīga
Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas bibliotekārs.

00.06.1940–00.07.1940
Rīga
Rīga
Latvijas Tautas valdības iekšlietu ministrs.

00.08.1940
Rīga
Rīga
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs.

1941
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga
Rīga
Centrālkomitejas loceklis.

1941
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga

Deputāts.


1946–1959
Latvijas PSR Ministru Padome
Rīga
Rīga

Ministru Padomes priekšsēdētājs.


1954–1958
PSRS Augstākā Padome
Maskava
Moscow, Russia
Tautību Padomes priekšsēdētājs.
Dalība organizācijās1929–1933
Rīgas osta
Rīga
Rīga

Ostas transporta strādnieku arodbiedrības valdes loceklis.

Iesaistījies nelegālajā kreisajā pagrīdē un revolucionārajā kustībā.


1940–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)

Biedrs

Komunistiskās partijas biedra stāžs dokumentos ticis skaitīts jau no 1928. gada.


17.10.1940–06.02.1966
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1952–1966
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Dienests1925–1926
Liepāja
Liepāja
Karadienests jūras kara flotes instruktoru skolā Liepājā, pēcāk tiek pārcelts uz Rēzeknes kājnieku pulku.

1925–1926
Rēzekne
Rēzekne
Karadienests jūras kara flotes instruktoru skolā Liepājā, pēcāk tiek pārcelts uz Rēzeknes kājnieku pulku.
Emigrē1917–1918
Barnaula
Barnaul, Altai Krai, Russia
1918–00.11.1921
Bijska
Biysk, Altai Krai, Russia

Bijis ciema padomes sekretārs latviešu ciemā (1919–1921).


1941–1944
Maskava
Moscow, Russia
Otrā pasaules kara laikā atradās evakuācijā Maskavā, Padomju Krievijā.
Apcietinājums1918–1921
Bijska
Biysk, Altai Krai, Russia
Miršanas vieta06.02.1966
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas1974
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Kapa piemineklis (tēlnieks A. Gulbis, arhitekts J. Skalbergs).
Muzeji1984–1991 (Datums nav precīzs)
Viļa Lāča memoriālais muzejs
Stokholmas iela 33, Rīga
Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014
ApbalvojumiLPSR Tautas rakstnieks
1947

PSRS Valsts prēmija
Vētra
Prēmija piešķirta par romānu "Vētra".
Literatūra
1949

PSRS Valsts prēmija
Uz jauno krastu
Prēmija piešķirta par romānu "Uz jauno krastu".
Literatūra
1952

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.