Vilhelms Vilis Knoriņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsVilhelms Vilis Knoriņš
PseidonīmsProprium, Pr., Sokoļiks, Uģis
Personiska informācijaKNORIŅŠ Vilhelms Vilis (1890.29.VIII Skujenes pag. Cieļos - 1938.29.VII Maskavā ?) - literatūrkritiķis, publicists, vēst. z.d. (1935).
Dz. zemnieka (amatnieka) ģim. Māc. Paltmales pagastsk., Siguldas draudzes sk. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910). Strād. par skolotāju Straupē un Rīgā, iesaistījies strādn. rev. kustībā, darbojies LSD org-jā Līgatnē un Rīgā. KP b. (1910).
Pirmā publikācija - raksts "Žūpība un strādnieki" laikr. "Vārpas" 1909.12./25.XII. Kā literatūrkritiķis K. guva ievērību ar problēmu rakstiem "Māksla un dialektika" ("Vārds", 1912, 1), "Saturs un forma" (turpat, 1913, 2) u.c., kuros, balstoties uz plašu teorētisko lit., īpaši G. Pļehanova darbiem, risināja jautājumus par mākslas relatīvo patstāvību un kopsakariem ar s-bu, kā arī uzsvēra mākslas darba satura un formas vienības nepieciešamību. K. recenzējis J. Raiņa, A. Upīša, V. Plūdoņa, A. Švābes, E. Birznieka-Upīša, J. Jaunsudrabiņa u.c. aut. darbus. K. izteiktie vērtējumi pārdomāti un argumentēti, gan raksturojot J. Raiņa, gan citu rakstn. darbus, turpretī F. Bārdas romant. dzeja palika nesaprasta. Konsekventi K. vērsās pret literāri vājiem sacerējumiem, akcentējot, ka rakstnieka idejiskie nolūki nevar kompensēt mākslin. trūkumus.
1914 K. mobilizēja cariskās Krievijas armijā. Pēc Februāra rev. (1917) K. bija Minskas strādn. un zaldātu dep. padomes sekretārs; Oktobra apvērsuma laikā Rietumu apg. un Frontes kara rev. komit. loceklis. 1928-35 K. bija Komun. (Trešās) Internacionāles Polit. sekretariāta loceklis, 1935-37 VK(b)P CK Propagandas un aģitācijas nod. vad. vietnieks, 1932-37 Sarkanās profesūras partijas inst. direktors, dažādu preses izd. redkolēģijas loceklis. Rediģējis grām. "Īsa VK(b)P vēsture" (kr. val. 1934, arī tulk. latv. val., 1935). Veicis priekšdarbus paplašinātas partijas vēstures sarakstīšanai. Bijis delegāts 10 KP kongresos. K. arestēts 1937 VI. Nošauts. Reabilitēts pēc nāves.
30. gados K. literatūrkrit. darbība vairs nebija tik sistemātiska kā pirms 1. pas. kara. Risinot teorēt. jaut. rakstā "Dialektiskā materiālisma metode mākslā un kritikā" (1924) un citos rakstos, K. nepietiekami ievēroja lit. un mākslas savdabību, par galv. lit. uzdevumu izvirzot prolet. ideoloģijas tiešu atklāsmi. Dažos rakstos K. vērsās pret pārspīlēti negatīvu lit. mantojuma vērtēšanu, turpretim citos lit. skatīja tikai kā šķiru interešu paudēju. Viņš izteica pārmetumus J. Rainim, paužot atšķirīgus vērtējumus nekā agrāk. 30. gadu 2. pusē vērojama K. lit. vērtēšanas principu stabilizācija, piem., rakstā "Rainis pieder darba tautai" ("Celtne", 1935, 9).
Daļa rakstu un recenziju sakopotas grām. "Literatūrkritiskie raksti" (1960). - Ps.: Proprium, Pr., Uģis, Sokoļiks u.c.
L. Knoriņa M. Viļa Knoriņa rakstu bibliogrāfija // Knoriņš V. Literatūrkritiskie raksti. R., 1960; Knope E. Vilis Knoriņš - literatūras kritiķis. R., 1970; Knoriņa M. Par Vili Knoriņu un dažiem citiem latviešu rakstniekiem // Varavīksne. 1990. R., 1990.
E.Knope
Citātu galerija

Par Viļa Knoriņa literatūrkritiskajiem apcerējumiem

"Latviešu mākslinieciskās kultūras vēsturē Knoriņš pārstāv literatūrkritiku nozari, kurā darbojies gandrīz trīsdesmit gadu. Savās recenzijās, pārskatos un estētiskas ievirzes apcerēs viņš turpina tās tradīcijas, ko iedibināja J. Jansons (Brauns) un ko attīstīja A. Upīts un citi marksistiskie kritiķi. Veselu pusgadsimtu šis mantojums ticis vērtēts kā augstākais sasniegums mūsu kritiskās domas vēsturē. Bet kā ir todien? Pārlūkojot V. Knoriņa darbus, nevaram nepamanīt vērtētāja divas pieejas: vienu, samērā objektīvu līdz 1917. gadam un otru tendenciozu, padomju sistēmas spaidu ierāmētu 20. un 30. gados. Nevaram nepamanīt arī to, ka Knoriņš marksistiskās estētikas postulātu sargātājs nereti nonāk sadurā ar Knoriņu mākslu platā kontekstā tverošu, objektīvu un estētiskās gaumes ziņā respektējamu vērtētāju.
“Sabiedriski filozofiskā ekvivalenta” obligātā meklēšana, kas iezīmīga jau apcerē “Māksla un dialektika” (1912), vēlāk tiek papildināta ar tādiem kritērijiem kā šķiriskums un komunistiskais partijiskums (“Dialektiskā materiālisma metode mākslā un kritikā” (1923), “Latvijas rakstniecības kreisais spārns” (1924) u. c.). Vairāk vai mazāk izteiktais, bet neiztrūkstoši klātesošais šķiriskuma princips literatūru liek polarizēt, iedalīt progresīvajā ar J. Raini, A. Upīti un L. Laicenu priekšgalā un reakcionārajā, kas it kā pauž skaužamās pilsonības idejas, kultivē individuālismu un formālismu. Šādā polarizējumā drūmi tumšā krāsa netiek taupīta jaunromantiskā daiļrades tipa liriķu raksturojumā, tā Jānis Akuraters “pilnīgi parāda savu garīgā un sabiedriskā invalīda dabu” (“Domas”, 1913, 6). Pat Friča Bārdas “Zemes dēlam” tiek piemērota proletāriskā šķiriskuma lieste: “Nevis mūsu jaunās, spēcīgās un daiļās nākotnes šķiras spēka sajūta, bet gan irstošās, nāves šausmās drebošās un nāves gultā ejošās šķiras nāves un priekšnāves murgu dziesma ir Bārdas dzeja” (“Jaunais Laiks”, 1911, 7). [..]
V. Knoriņa literatūrkritiskajā mantojumā netrūkst darbu ar nepārejošu nozīmi, tādu, kas izturējuši laika pārbaudi. Tāda, piemēram, ir teorētiskā skice “Saturs un forma” (1913) – pārdomas par mākslas būtību, par vizuālo un skanisko elementu lomu tēlainībā.”

Tabūns, Broņislavs. Knoriņš sadurā ar Knoriņu. Literatūra un Māksla, 1990, 18. augustā.

Nodarbespublicists
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
vēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta29.08.1890
Skujenes pagasts
Skujenes pagasts, Amatas novads

"Cieļos"

Izglītojies
mācījies
mācījies Siguldas draudzes skolā

1900–1903 (Datums nav precīzs)
Paltmales pagasta skola
Paltmale jeb Patmale
Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, LV-4108

1904–1906
Siguldas draudzes skola
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads

1906–1910 (Datums nav precīzs)
Valmieras skolotāju seminārs
Valmiera
Valmiera

1910
mācījies seminārā
beidzis Valmieras skolotāju semināru
Darbavieta1910–1913 (Datums nav precīzs)
Straupes draudzes skola
Straupes pagasts
Straupes pagasts, Pārgaujas novads

Skolotājs


1913–1914
Ģ. Odiņa Tirdzniecības skola
Rīga
Rīga

Skolotājs


1914–1917 (Datums nav precīzs)
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
Krievija
Russia
Darbojies Rietumu frontes KSDS(b)P organizācijās

1917–1917
Rietumu kara apgabala un frontes Kara revolucionārās komitejas loceklis un priekšsēdētājs

1917
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
Minska
Minsk, Belarus

Minskas komitejas priekšsēdētājs


1918–1919
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Ziemeļrietumu apgabala komitejas sekretārs

1920–1922

Lietuvas un Baltkrievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālā biroja sekretārs


1922–1926
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Maskava
Moscow, Russia

KK(b)P Centrālās komitejas un KK(b)P Maskavas apgabala komitejas darbinieks


1926–1927
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Maskava
Moscow, Russia
Centrālās komitejas Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs

1927–1928
Minska
Minsk, Belarus
Baltkrievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas sekretārs

1928–1935
Komunistiskās Internacionāles Izpildu komitejas Politiskās sekretariāta loceklis, Prezidija locekļa kandidāts un Viduseiropas zemju sekretariāta vadītājs

1932–1935
Maskava
Moscow, Russia
Laikraksta "Pravda" redakcijas kolēģijas loceklis

1932–1937
Maskava
Moscow, Russia

Sarkanās profesūras partijas vēstures institūta direktors


1934–1937
Maskava
Moscow, Russia
Žurnāla "Boļševiks" redakcijas kolēģijas loceklis

1935–1937
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Maskava
Moscow, Russia
Centrālās komitejas Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks
Dalība organizācijās1910
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Apcietinājums22.06.1937
Maskava
Moscow, Russia
Ļefortovas cietums
Miršanas laiks/vieta29.07.1938

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 28. jūlijā piespriests augstākais soda mērs. Spriedums izpildīts 1938. gada 29. jūlijā poligonā "Komunarka" Sosenskā.



Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Skujenes pagasts
(Skujenes pagasts, Amatas novads)
29.08.1890(nav uzstādīts)Pagasts
2Paltmale jeb Patmale
(Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, LV-4108)
1900 - 1903(nav uzstādīts)Ciems
3Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
1904 - 1906(nav uzstādīts)Pilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
1906 - 1910(nav uzstādīts)Pilsēta
5Straupes pagasts
(Straupes pagasts, Pārgaujas novads)
1910 - 1913(nav uzstādīts)Pagasts
6Rīga
(Rīga)
1913 - 1914(nav uzstādīts)Pilsēta
7Krievija
(Russia)
1914 - 1917(nav uzstādīts)Valsts
8Minska
(Minsk, Belarus)
1917(nav uzstādīts)Pilsēta
9Maskava
(Moscow, Russia)
1922 - 1926(nav uzstādīts)Pilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
1926 - 1927(nav uzstādīts)Pilsēta
11Minska
(Minsk, Belarus)
1927 - 1928(nav uzstādīts)Pilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1932 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
13Maskava
(Moscow, Russia)
1932 - 1935(nav uzstādīts)Pilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
1934 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
15Maskava
(Moscow, Russia)
1935 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
22.06.1937(nav uzstādīts)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.