Vigo Burģis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (3)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsVigo Burģis
KopsavilkumsBurģis Vigo (1925–2003) – aktieris un dzejnieks. Kopš 1951. gada dzīvoja ASV. Dzejoļu izlasē "Dvēseles autobiogrāfija” (1996) apkopoti dzejoļi rakstīti 1942–1995. Krājums ataino dzejnieka dzīves gājumu, tā ir lirisku pārdomu dzeja, kurā nereti ieskanas patriotiski un reliģiski motīvi. Galvenokārt rakstījis kvartās, vēlāk parādās daudzveidīgākas dzejas formas.
Personiska informācija20. gs. 30. gadu sākumā kopā ar vecākiem pārcēlies uz Madonu.

1944: kā leģionārs nonācis Vācijā, bijis gūstā.
1951: izceļoja uz ASV.

1956: oktobrī Indianapolē mācītājs V. Isaks salaulāja Vigo Burģi un Valdu Irbi.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1942:17 gadu vecumā Jelgavā uzrakstījis stāstu "Par vēlu" skolas izsludinātā domrakstu sacensībā un ieguvis pirmo vietu / stāsts pirmoreiz publicēts "Treji Vārti" Nr. 218, 2006.
1945
: viena no pirmajā publikācijām dzejolis "Sapnis jūrmalā" 4. Latviešu kājnieku pulka kultūras un audzināšanas daļas izdevuma "Saucējs" 6. numurā, 25. aug.
Dzejas publikācijas izdevumā "Nameja Gredzens", latviešu jaunatnes mēnešrakstos "Lāpa", "Ulubele" un "Raksti" un "Jaunā Gaita" (kopš 1955), laikrakstos "Latvija", "Laiks", žurnālā "Treji Vārti".

1952–1957
: Indianapoles Latviešu biedrības biļetena "Ausma” redaktors un nodaļas redaktors.
1955–1957: žurnāla "Jaunā Gaita” redaktors.

Aktīvi darbojās latviešu trimdas sabiedrībā Indianapolē – Indianapoles latviešu jauniešu kopā un literārajā pulciņā; vadīja Indianas latviešu biedrības sporta kopu (kopš 1957); spēlējis teātri un iestudējis izrādes Indianopoles Latviešu dramatiskajā kopā, rakstījis dzejoļus un īsprozu.
Vieglatlēts ar atzīstamiem rezultātiem.
1961: sekmīgi piedalījies arī "Both Tarkington Civic" teātra "Kapteiņa paradīzes" izrādēs.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Dvēseles autobiogrāfija" (1995)

"Autors pats to nosaucis par "dvēseles autobiogrāfiju". Vigo lielākoties rakstīja kvartās. Tās ir liriskas, intimas un dziļi izjustas vārsmas, kam zināma tuvība ar Jāni Ziemeļnieku un Valdi Grēviņu. Krājuma pirmajā nodaļā ir sakopoti jaunības laika dzejoļi. Tie stāsta par meklēto un dažkārt neatrasto mīlestību, par tikšanos un šķiršanos. Otrā nodaļā ievītas kara gados rakstītās vārsmas. Tajās pieminētas bijušas dienas, dzimtene un mājas. Trešā nodaļā – dzejoļi par bēgļu nometnēs nodzīvoto laiku. Bijušais gūsteknis redz jaunas sejas, var atkal mīlēt un cerēt. Dzejnieks sāk pievērsties reliģiskām un pārlaicīgām tēmām, īpaši tās dominē krājuma nodaļā "Pie dzīvības un mūžības vārtiem", kuras dzejoļi rakstīti brieduma gados. Burģis sāk arī eksperimentēt ar dažādām dzejas formām."
EVK. Dzejniekam Vīgo Burģim mūžībā aizejot. Laiks, 2003, 24. maijs.

Par Vigo Burģa teātra darbību

"Eslingenas teātra izrādes bija Vigo Burģa skatuves mākslas augstskola, un iemantoto pieredzi viņš lika lietā pēc izceļošanas uz ASV, kur apmetās uz dzīvi Indianapolē un jau 1951. gadā režisora Roberta Vanaga vadībā piedalījās vietējā Latviešu dramatiskā ansambļa izrādē R. Blaumaņa lugā "Zagļi". Tāpat kā daudziem teātra entuziastiem, dienas pagāja maizes darbā – Vigo strādāja par laboratorijas techniķi kādā medikamentu firmā, bet vakari aizjoņoja Indianapoles latviešu dramatiskajā ansamblī, kur viņš iestudēja daudz izrāžu. Par veiksmīgāko režijas darbu viņš pats atzina M. Zīverta lugas "Kā zaglis naktī" iestudējumu 1980. gadā, par ko saņēma Ādolfa Alunāna balvu. Līdzās šim iestudējumam virknējās citi: "Zīverta "Kāds, kura nav", V. Celma "Vecdambju teika", A. Brigaderes "Sprīdītis", A. Eglīša "Ferdinands un Sibila", G. Alchimoviča "Viļņi" un "Maskavas olimpiāde", bet par saviem veiksmīgākajiem aktierdarbiem Vigo Burģis atzina Kurcuma lomu (Eglīša "Homo Novus" dramatizējumā) un meistaru Valdemāru (Zīverta drāmā "Tvans")."
Hausmanis, Viktors. Tā viņi aiziet.. pa skuju taku. Laiks. 2003. 19. jūl.


Nodarbesdzejnieks
aktieris
Dzimšanas laiks/vieta25.11.1925
Rīga
Rīga

Dzīvesvieta
IzglītībaMadona
Madona, Madonas novads

Mācījies Madonas pamatskolā.


Madonas ģimnāzija
Madona
Madona, Madonas novads

Eslingenas Latviešu ģimnāzija
Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany

1943
Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Jelgava
Jelgava
DarbavietaIndianapolisa
Indianapolis, Indiana, United States

Laboratorijas tehniķis medikamentu firmā.


1955–1957
Žurnāls "Jaunā Gaita"
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Redaktors.
Dalība organizācijāsAmerikas Savienotās Valstis
United States
Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienība (ALJA).

Daugavas Vanagi

1967
Latviešu preses biedrība
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Dienests1943
Latviešu leģions

Iesaukts; cīnījies 15. latviešu divīzijā.

Apcietinājums1945–1946 (Datums nav precīzs)
Zedelgema
Zedelgem, West Flanders, Belgium
Atradās gūstā.
Miršanas laiks/vieta26.04.2003
Indianapolisa
Indianapolis, Indiana, United States

Apglabāts


Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
25.11.1925Pilsēta
2Indianapolisa
(Indianapolis, Indiana, United States)
26.04.2003Pilsēta
3Madona
(Madona, Madonas novads)
(Nav norādīts)Pilsēta
4Madona
(Madona, Madonas novads)
(Nav norādīts)Pilsēta
5Jelgava
(Jelgava)
1943Pilsēta
6Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
(Nav norādīts)Pilsēta
7Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
1955 - 1957Pilsēta
8Indianapolisa
(Indianapolis, Indiana, United States)
(Nav norādīts)Pilsēta
9Zedelgema
(Zedelgem, West Flanders, Belgium)
1945 - 1946Pilsēta
10Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
(Nav norādīts)Valsts
11Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1967Valsts
Vigo Burģis (1925–2003) dzimis Rīgā, tomēr ģimenē pārcēlusies uz Madonu un viņš mācījies Madonas pamatskolā un Madonas ģimnāzijā, neilgu laiku arī Jelgavas Hercoga Jēkaba ģimnāzijā (1943), tomēr ģimnāzijas kursu pabeidza Vācijā – Eslingenas Latviešu ģimnāzijā, jo 1943. gadā Vigo Burģi iesauca Latviešu leģionā, viņš nonāca Vācijā un pēc Otrā pasaules kara beigām arī gūstā Beļģijā Zēgelheimā, kad arī turpināja literāro jaunradi.

Literārai jaunradei Vigo Burģis pievērsās, vēl dzīvodams Latvijā, 1942. gadā 17 gadu vecumā Jelgavā uzrakstījis stāstu “Par vēlu” skolas izsludinātajai domrakstu sacensībai un ieguvis pirmo vietu (stāsts pirmoreiz publicēts “Treji Vārti” Nr. 218, 2006).

1945. gada 25. augustā 4. Latviešu kājnieku pulka kultūras un audzināšanas daļas izdevuma “Saucējs” 6. numurā publicēts viens no pirmajiem dzejoļiem “Sapnis jūrmalā”. Dzīvodams pēc gūsta latviešu bēgļu nometnē Eslingenā, Vigo Burģis iesaistījās arī Eslingenas Latviešu teātra darbā.

Viktors Hausmanis rakstīja:
“Eslingenas teātra izrādes bija Vigo Burģa skatuves mākslas augstskola, un iemantoto pieredzi viņš lika lietā pēc izceļošanas uz ASV, kur apmetās uz dzīvi Indianapolē un jau 1951. gadā režisora Roberta Vanaga vadībā piedalījās vietējā Latviešu dramatiskā ansambļa izrādē R. Blaumaņa lugā “Zagļi”. [..] vakari aizjoņoja Indianapoles latviešu dramatiskajā ansamblī, kur viņš iestudēja daudz izrāžu. Par veiksmīgāko režijas darbu viņš pats atzina M. Zīverta lugas “Kā zaglis naktī” iestudējumu 1980. gadā, par ko saņēma Ādolfa Alunāna balvu. Līdzās šim iestudējumam virknējās citi: M. Zīverta “Kāds, kura nav”, V. Celma “Vecdambju teika”, A. Brigaderes “Sprīdītis”, A. Eglīša “Ferdinands un Sibila”, G. Alchimoviča “Viļņi” un “Maskavas olimpiāde”, bet par saviem veiksmīgākajiem aktierdarbiem Vigo Burģis atzina Kurcuma lomu (Eglīša “Homo Novus” dramatizējumā) un meistaru Valdemāru (Zīverta drāmā “Tvans").” / . Laiks. 2003. 19. jūl. /

Vigo Burģa dzejas publikācijas lasāmas izdevumā “Nameja Gredzens”, latviešu jaunatnes mēnešrakstos “Lāpa”, “Ulubele” un “Raksti” un “Jaunā Gaita” (kopš 1955), laikrakstos “Latvija”, “Laiks”, žurnālā “Treji Vārti”.
Dzejolis “Sapņu magones”:

Sapņu magonēs smalkās

Vizuļo mēness strauts –

Dvēsele nemiera alkās

Tevi ilgo un sauc.

Debess pamalē zilā

Izdziestot zvaigznes kaist –

Ilgas sāk spārnus cilāt –

Lidot, pazust un gaist.

Klupums smaidot gurst lūpās,

Aizmirgo mēness strauts

Vējā un magoņu šūpās

Tevi dvēsele sauc. / Laiks, 1953, 29. apr. /

Kopš 1951. gada Vigo Burģis dzīvoja ASV. Strādāja medikamentu firmā Indianapolē.

No 1952. gada līdz 1957. gadam bija Indianapoles Latviešu biedrības biļetena “Ausma” redaktors un nodaļas redaktors. Bijis arī žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors (1955–1957).

Vigo Burģis aktīvi darbojās latviešu trimdas sabiedrībā Indianapolē – Indianapoles latviešu jauniešu kopā un literārajā pulciņā; vadīja Indianas latviešu biedrības sporta kopu (kopš 1957); spēlējis teātri un iestudējis izrādes Indianopoles Latviešu dramatiskajā kopā, rakstījis dzejoļus un īsprozu.

Ar atzīstamiem rezultātiem startējis kā vieglatlēts.

1961. gadā sekmīgi piedalījies arī “Both Tarkington Civic” teātra “Kapteiņa paradīze” izrādēs.

Dzejoļu izlasē “Dvēseles autobiogrāfija” (1996) apkopoti dzejoļi rakstīti 1942–1995. Krājums ataino dzejnieka dzīves gājumu, tā ir lirisku pārdomu dzeja, kurā nereti ieskanas patriotiski un reliģiski motīvi. Galvenokārt rakstījis kvartās, vēlāk parādās daudzveidīgākas dzejas formas.
Lūk, ieskata kāds Vigo Burģa dzejolis “Auto – da – fē”

Ko gan man darīt?

Dvēseli savu kā papīra lapu

ievilkt rakstāmmašīnā lielā,

lai uz tās rakstītu viskvēlākos vārdus?

Ak, nē!

Tikai liktenim tiesības dotas

tur kaut ko rakstīt.

Un es zinu – pēc manas nāves

dvēsele mana tiks novietota

lielajā dvēseļu bibliotēkā

nodaļā ar uzrakstu –

– Lubliterātūra.

Un es zinu –

grāmatas šīs būs pirmās,

ko lielajā tiesas dienā skars

dievišķais Auto-da-fē.

Ko gan man darīt?

Sirdi izcelt no krūtīm,

likt galdā kā vāzi un greznot

pirmajām pavasara puķēm?

Ak, nē!

Liktenim tajā tīkas

kā ieplēstā māla podā

ar nosistām osām

iemest pa reizei sīkus,

novalkātus un apvītušus ziedus.

Un velti es ciņos...

Kāds reiz bez mana gribas

izraus kontaktu un pārtrauks

dievišķo plūsmu,

kas sirdij dzīvai liek būt.

Ko gan man darīt?

Vai ilgas,

kas sen jau kļuvušas liekas,

no krūtīm sev izrakt

kā sliekas,

lai uz āķa tās spraustu

un mēģinātu nozvejot laimi?


Vai sapņus plecos kā spārnus sev likt,

lai paceltos gaisā kā Ikars

un uzsāktu cīņu ar patiesības

turboiznīcinātājiem?

Vai ar cerībām barot man sevi

kā ar kriņģeli brūnu,

kas pakārts man deguna galā,

bet netverams rokām un zobiem?

Ak, nē, nē, nē...

Es notiesāts esmu

uz dievišķo auto-da-fē! / Raksti, Nr. 11, 1953. /


2003. gada 26. aprīlī Indianapolē Vigo Burģis aizgāja mūžībā.


Informāciju 2020. gada novembrī sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe


Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.