Viesturs Vecgrāvis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (113); Sastādītājs (19); Redaktors (11); Komentāra autors (34); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsViesturs Vecgrāvis
KopsavilkumsLiteratūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs Viesturs Vecgrāvis (dzim. 1948) ir erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Kopš 1981. gada viņa uzmanības lokā ir Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte, kā arī latviešu klasiskās literatūras t. s. zelta laikmets –19. un 20. gs. mija. Kopš Atmodas laika viņa pētniecisko interešu lokā ir latviešu trimdas dzejas procesi un personības, turklāt ar daļu šī procesa veidotājiem viņš bija / ir personīgi pazīstams. Viestura Vecgrāvja publikācijās latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Pateicoties viņa kā grāmatizdevēja (apgādi "Artava", "Daugava", "Jaunā Daugava") darbībai, Latvijā 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē izdoti gan latviešu trimdas autoru darbi, gan no jauna izdoti agrāko paaudžu autoru darbi.
Viesturs Vecgrāvis ir daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, arī priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, sastādījis daudzu latviešu autoru darbu izlase vai pēc ilgāka laikposma izdevis piemirstu rakstnieku literāros darbos.
Personiska informācijaDzimis pasta darbinieces un būvinženiera ģimenē.

Profesionālā darbībaPirmais latviešu trimdas dzejas kursu docētājs Latvijas Universitātē kopš 20. gs. 80. gadu beigām. Pētnieciskos nolūkos 20. gs. 80. gadus beigās un 90. gadu sākumā apmeklējis Minsteres, Stokholmas, "Abrenes" latviešu trimdas arhīvus un literatūras krātuves, iepazinis latviešu trimdas literatūras krājumus DVF "Straumēnos", Londonas bibliotēkās un arhīvos, Oksfordas un Kembridžas universitāšu krātuvēs.


Sagatavotie un docētie lekciju kursi humanitāro zinātņu studentiem – "Latviešu literatūras vēsture (19. gs. 90. gadi – 1940. g.), "Latviešu literatūras vēsture (1945–2000), "Ievads literatūrzinātnē", "Edvarta Virzas personība un daiļrade", "Jāņa Poruka personība un daiļrade", "Latviešu un cittautu romantisma tipoloģija", "Neoklasicisms latviešu un cittautu literatūrā", "Virzieni un strāvojumi latviešu un cittautu literatūrā", "Latviešu trimdas lirika", Latviešu literatūras veidu vēsture kopš 1945. g." u. c.
Daudzu bakalauru un maģistru darbu zinātniskais vadītājs, kā arī vairāku promocijas darbu zinātniskais vadītājs.

1993: Dr. philol. grāds par latviešu trimdas dzejas zinātnisko publikāciju kopu – "Latviešu trimdas dzeja: 1944.–1963. gads. Process un novācijas".

Sarunu ar Viesturu Vecgrāvi skat.: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/liter...


Pētnieciskās intereses

Latviešu literatūras vēsture, latviešu lirikas vēsture, trimdas literatūras vēsture, literāro virzienu un strāvojumu problēma, cittautu literatūra virzienu aspektā, dzejas teorija, mūsdienu lirikas kritika, romantisma un neoromantisma vēsture un teorija, Jāņa Poruka daiļrade.

Literatūrzinātniskās publikācijas

1971: pirmā publikācija "Pērsietis Turaidā" laikrakstā "Darba Balss" 27. martā.
1981: pirmā nozīmīgākā publikācija – raksts "Nākamības cilvēka sirdsdedzi alkdams. Personības koncepcija Jāņa Poruka daiļradē" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 16. oktobrī.

1988–1990 veidojis dzejas sleju "Riekšava" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1988–1990), pirmoreiz plašāk latviešu lasītāju iepazīstinot ar latviešu trimdas dzejas pārstāvjiem, gan padomju periodā 'aizmirstiem' autoriem.
1989: veidojis latviešu trimdas autoru dzejas kopas žurnālā "Jaunās Grāmatas" (1989).
1989–1991 publicējis vairākus rakstus par Edvarta Virzas prozas mākslinieciskām īpatnībām.

Līdzautors daudzos zinātnisko rakstu krājumos, tostarp "Materiāli 20.–30. gadu latviešu literatūras vēsturei" (1989), "Materiāli par.." (1990, 1991, 1993, 1994, 1998), izdevumam "Latviešu literatūras vēsture" (1–2, 1998–1999), zinātnisko rakstu krājuma „Latviešu un cittautu literatūra: noromantismalīdz modernismam” (2010–2014) sastādītājs un autors.

20. gadsimta 70. gados publicējies Rīgas, Cēsu un Limbažu rajonu laikrakstos. Publikācijas latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Publicējis informatīvus un populārzinātniskus rakstus vācu, krievu, igauņu, lietuviešu, franču un ukraiņu izdevumos. Publicējis daudzas recenzijas un rakstus par romantiskas un eksistenciālas ievirzes dzejniekiem (Valdis Grēviņš, Jānis Sudrabkalns, Vilis Cedriņš, Zinaīda Lazda, Veronika Strēlerte, Fricis Bārda, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe u. c.), par trimdas dzejniekiem Linardu Taunu un Gunaru Saliņu. Tāpat publikācijas lasāmas laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Diena", žurnālos "Karogs", "Grāmata", "Domuzīme" un citviet.

Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs; priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, vairāku latviešu autoru darbu izlašu sastādītājs.

Darbība grāmatizdošanā

Kopš 1989: darbojas grāmatizdevniecībā, strādādams apgādos "Atmoda", "Artava", "Daugava" un "Jaunā Daugava".
Izdotajām grāmatām, tostarp cittautu autoru darbiem publicējis arī pēcvārdus:
2006: Hemingvejs, Ernests "Ēdenes dārzs" (tulk. Dagnija Dreika), Francs Kafka "Process" (tulk. Amanda Aizpuriete).
2001: Garī, Romēns "Visa dzīve priekšā" (tulk. Skaidrīte Jaunarāja).
2000: Bergmans, Ingmars "Intīmās grēksūdzes" (tulk. Mudīte Treimane), Marsels Prusts "Ziedošu jaunavu pavēnī" (tulk. Skaidrīte Jaunarāja).
1999: Brontē, Anna "Agnese Greja" (tulk. Dagnija Dreika).
1998: Bergmans, Ingmars "Labā griba" (tulk. Rute Lediņa), Antuāns Sent-Ekziperī ""Cilvēku zeme" (tulk. Maija Silmale) un "Nakts lidojums" (tulk. Dagnija Šleiere).
1996: Morjē, de Dagnija "Māja krastmalē" (tulk. Ieva Kolmane).

Līdzdarbojies vairāku latviešu trimdas dzejnieku portretfilmu tapšanā – "Spodrā bradātāja" (par Veltu Sniķeri, 2009, režisore Maruta Jurjāne), "Andrejs Eglītis" (2015; režisore Ināra Kolmane).
Sagatavojis lekciju DELFI ciklā "Vaidelote" - "Literatūras vēsture: zelta laikmets" (pieejams: www.delfi.lv; cikls "Vaidelote").
Citātu galerija"Vecgrāvja rakstiem iezīmīga pētnieka erudīcija, laikmeta konteksta pārzināšana un literāro paralēļu akcentējums, smalka dzejas izjūta, kas savīta ar analītiskumu."

Kalniņa, Ieva. Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija, 2017, 247. lpp.

"Tu esi cīnījies un joprojām turpini cīnīties par kultūras aprites saglabāšanu, par kultūras aprites atgriešanos, varētu teikt, par latviešu literatūras vēsturiskās patiesības atjaunošanu. Literatūra, kultūra vispār, galvenokārt, kultūra aiz tevis, kultūra pirms tevis ir Tavas dzīves saturs. Tā liek tev darboties."

Ekmanis, Rolfs. Ar Viesturu Vecgrāvi. Latvija Šodien, Nr. 19, 1991.
SaiknesKristaps Vecgrāvis - Dēls
Nodarbesliteratūrzinātnieks
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas vieta12.03.1948
Annas pagasts
Annas pagasts, Alūksnes novads

Izglītojies1958–1965
Nītaures astoņgadīgā skola
Nītaure
Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads

1965–1968
Siguldas 1. vidusskola
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads

1968–1970
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Studējis Filoloģijas fakultātē.


1973–1981
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Studējis Filoloģijas fakultātē.

DarbavietaSigulda
Sigulda, Siguldas novads
Skolotājs Siguldas vakara (maiņu vidusskolā).

1970–1979
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads

Zinātniskais līdzstrādnieks Siguldas Novadpētniecības muzejā.


1970–1979
Vidriži
Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads

L. Paegles memoriālā muzeja "Lauči" vadītājs.


1976–1988
Murjāņu sporta internātskola
Murjāņi
Murjāņi, Sējas novads

Skolotājs.


1979–1982
Rīga
Rīga

Skolotājs Rīgas 13. profesionāli tehniskajā vidusskolā.


1982–1983
Rīga
Rīga

Līdzstrādnieks laikrakstā "Skolotāju Avīze".


1983–2003
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Rīga

Asistents, vēlāk vadošais pētnieks.


1989–1994
Apgāds "Artava"
Rīga
Rīga

Projektu vadītājs.


1990–1996
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
lektors

1994–2001
Apgāds "Daugava"
Rīga
Rīga

Rīkotājdirektors.


1996–1998
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Docents.


1998–2011
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Profesors Filoloģijas fakultātē.


2001–2013
Apgāds "Jaunā Daugava"
Rīga
Rīga

Direktors.


2011
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Kopš 2011. gada Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras un teorijas katedras emeritētais profesors.

Dalība organizācijās1989
Latvijas PEN klubs

1993
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Miršanas vieta

ApbalvojumiKultūras ministrijas Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Latvijas literatūras vēstures pētniecībā, kā arī ieguldījumu literatūrzinātnes pedagoģijā.
2018

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Annas pagasts
(Annas pagasts, Alūksnes novads)
12.03.1948Dzimšanas vietaPagasts
2Nītaure
(Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads)
1958 - 1965IzglītojiesCiems
3Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
1965 - 1968IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1968 - 1970IzglītojiesPilsēta
5Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
1970 - 1979DarbavietaPilsēta
6Vidriži
(Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads)
1970 - 1979DarbavietaCiems
7Rīga
(Rīga)
1973 - 1981IzglītojiesPilsēta
8Murjāņi
(Murjāņi, Sējas novads)
1976 - 1988DarbavietaCiems
9Rīga
(Rīga)
1979 - 1982DarbavietaPilsēta
10Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1982 - 1983DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1983 - 2003DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1989 - 1994DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1990 - 1996DarbavietaPilsēta
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1993Dalība organizācijāsĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1994 - 2001DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1996 - 1998DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1998 - 2011DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
2001 - 2013DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
2011DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.