Varis Leikarts

2 bildes
Lomas: dzejnieks

31.08.1940 – 18.04.1978

Vari Leikarts (1940–1978) – dzejnieks. Latviešu dzejā ienācis 1962. gadā un aktīvi rakstījis 60. un 70. gados, ir trīs dzejoļu krājumu “Kā mākonis krusu...” (1969), “Šodien un nopietnībā” (1979) un "Pārsteigums ir zvaigzne" (1992) autors. Pāragrās nāves dēļ Varis Leikarts pilnībā kā dzejnieks nepaguva atraisīties, tomēr bija sava ceļa gājējs un savas unikālās izteiksmes meklētājs, dzejā apvienoja raupju, nemuzikālu, ritmiski negludu ironisku izteiksmi ar dziļu jūtīgumu, tverot dzīves skarbumu tieši un aiz tā slēpjot maigumu un trauslumu.

Dzimšanas laiks/vieta

31.08.1940
Rīga

Miršanas laiks/vieta

18.04.1978
Smiltene

Personiska informācija

1940: 31. augustā dzimis žurnālista, 4. Saeimas deputāta Pētera (1885–1942) un Elizabetes Leikartu ģimenē.
1941: 14. jūnijā kopā ar ģimeni deportēts no Līgatnes pagasta "Ratniekiem", tēvs atšķirts no ģimenes, ieslodzīts Sverdlovskas apgabala Sevurallagā, kur 1942. gadā miris. Ar māti nonācis Krasnojarskas apgabala Kozuļkos, kur pavadījis bērnību un pusaudža gadus.
60. gadu beigās: piedzīvo smagu motocikla avāriju, kas ietekmē veselību.

Profesionālā darbība

1962: 19. martā pirmā publikācija – dzejolis "Akmens" laikrakstā "Padomju Jaunatne".
60. gadu otra puse: Bauskas literārās apvienības biedrs.
Sākot no 60. gadu otras puses: publicējies žurnālos "Liesma", "Zvaigzne", laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūras un Māksla", rajonu laikrakstos "Komunisma Ceļš" (Bauska), "Komunisma Uzvara" (Aizkraukle, toreizējā Stučka), "Padomju Daugava" (Jēkabpils) un citos.
Rakstījis dzeju arī krievu valodā, atdzejojis no krievu valodas (antoloģijā "Krievu padomju dzeja" publicēta Vara Leikarta atdzejotā dzejnieka Pāvela Antokoļska dzejkopa (1. daļa, 1976).
1979: maija numurā žurnālā "Даугава" publicēta Vara Leikarta krievu valodā rakstīto dzejoļu kopa "Возвращаюсь к вам" ("Atgriežos pie jums").

Dzejoļu krājumi
1969: Kā mākonis krusu...
1979: Šodien un nopietnībā
1992: Pārsteigums ir zvaigzne (ASV)

Citātu galerija

“Man šķiet, ka Vara Leikarta dzeja stiprāka ir tad, kad tā tver un zīmē dzīvi un tās norises, nevis prāto un bārsta sentences un aforismus, kaut arī kritiķiem tos parasti patīk citēt. [..] V. Leikarts jau kopš paša pirmā publicētā dzejoļa “Akmens” (1962. gads, “Padomju Jaunatne”) cenšas celt arvien lielākus smagumus. Dažs no tiem tik liels, ka nav saprotams, kā dabūts plecos. Viss augums sasprindzis līdz pēdējam, kājas (un arī pants) dažbrīd pat ļogās, bet viņš nes – spītīgi un neatlaidīgi. Un tas nekas, ka solis nav skaists, augums nav stalti izslējies, – no akmeņu nosēja to nevar prasīt. Tāpat no Vara Leikarta nevar prasīt, lai viņš intelektualizētu kā Pēteris Zirnītis, laistu plosīties saviem neapvaldītās fantāzijas suņiem, kā to dara Juris Helds, gleznotu tik pat piesātinātām krāsām savus diezgan sirreālistiskos tēlus kā Egils Plaudis. Vēl mazāk no viņa var prasīt, lai viņš sāktu tādu ekvilibristiku, kādu pēdējā laikā rāda Imants Ziedonis, vai arī lai savā raksturā kļūtu tikpat ekstravagants, jauki koķets un mazliet eksaltēts, kāda ir Ausma Pormale, vai arī aprakstītu savus šauri subjektīvos, intīmos pārdzīvojumus kā Olga Lisovska. Varis Leikarts ir un paliks Varis Leikarts – nervozi sasprindzināts, smagnējs un arī mazliet jūsmīgs... Viņš grib zīmēt ar ogli – skopi un kontrastaini – kā Ūders. Vēl varbūt viņš gribēs kalt granītu. Neliegsim viņam to – tāpat kā arī citiem dzejniekiem ļausim būt tādiem, kādi viņi ir. Gan viņi savu sapratēju atradīs – tā gribas cerēt.”

Remass, Rainis. Dzeja meklē savu sapratēju. Literatūra un Māksla, 1970, 26. decembrī.

Nodarbes

Deportācija

14.06.1941

14.06.1941
Kozulsky district

Izglītība

1956–1958
Pļaviņas
Beidzis Pļaviņu vakara vidusskolu (pēc atgriešanās Latvijā).

1959–1959
Sanktpēterburga
Beidzis spridzinātāju kursus G. Pļehanova Kalnrūpniecības institūtā Ļeņingradā.

1963–1963
Jelgava
Pabeidzis dzelzceļa automātiskās regulēšanas kursus

Darbavieta

1960–1962
Pļaviņas
Pļaviņu HES, spridzinātājs

1966–1968
Bauska
Dzelzceļa sakaru mehāniķis

1968–1969
Zālītes pagasts
Dzelzceļa sakaru mehāniķis

Apglabāts

Ogre
Apglabāts Ogres kapos.