Valdis Grenkovs

5 bildes

26.07.1927 – 13.06.1989

Valdis Grenkovs (īstajā vārdā Voldemārs Grenkovs; 1927–1989) – rakstnieks, tulkotājs. Rakstījis galvenokārt bērniem. Bijis ilggadējs žurnālu "Bērnība" (vēlāk "Draugs") un "Zīlīte" literārais līdzstrādnieks. Tulkojis un atdzejojis darbus no krievu valodas.

Dzimšanas laiks/vieta

26.07.1927
Rīga

Miršanas laiks/vieta

13.06.1989
Rīga

Personiska informācija

Dzimis strādnieku ģimenē.

Profesionālā darbība



Literārā darbība
Pirmā publikācija
1954: dzejolis "Saruna ar Duksi" žurnālā "Bērnība" (nr. 10)

Dzejoļu krājumi
1963: "Okeāna sāls"
1977: "Jūras maiss"

Dzeja bērniem
1956: "Mūsu ciemats"
1958: "Dārzā"
1959: "Saules zaķēns"
1971: "Pipars uz mēles"
1977: "Negantā muša"

Proza bērniem
1960: "Andrītis – lielais vīrs" (stāsts)
1963: "Talciniece" (stāstu krājums)
1967: "Labdien, es esmu vēstule!" (stāsts)
1969: "Čempioni" (stāstu krājums)


Cittautu autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1961: Rasula Hamzatova "Lirika" (dzejas izlase)
1963: Sergeja Antonova "Aļonka" (stāsts)
1964: Silvas Kaputikjanas "Šalc kalnu strauts" (dzejoļu krājums)
1965: Rasula Hamzatova "Augstās
zvaigznes" (dzejas izlase)
1977: Ļeksas Mānuša "Gribu kumeliņu" (dzejoļu krājums)

Citātu galerija



Par Valdi Grenkovu
"Ik brīvu dienu, vasarā vai ziemā Valdis Grenkovs pavada pie ūdeņiem. Tādēļ viņš arī ir mūsu redakcijas labākais makšķernieks. Viņš zina un pazīst visus mūsu republikas ezerus un upes, par zivīm nemaz nerunājot. Viņš jums pastāstīs, kur vislabāk ķeras sapali, kur plauži, kur asari, kur vēdzeles un foreles. Valdis prot izvilkt vislielākos lomus. Valdis prot izcept visgaršīgākās zivis. Bet ko tad mūsu Valdis neprot? Jums sabojājies sūknis, lūdzu, palūdziet Valdi. Viņš ir cilvēks ar zelta rokām un labu, dāsnu sirdi, gatavs jebkurā brīdī draugiem palīdzēt. Draugu pulkā Valdis labprāt mīl arī padziedāt, balss viņam ir skanīga un dzidra, kā jau jūrniekam."
"Zīlīte". Valdis Grenkovs. Zīlīte, Nr. 7, 01.07.1977.

"Trīsdesmit gadus diendienā tiekoties ar redaktoru Valdi Grenkovu bērnu žurnāla redakcijā, man izveidojies grūti izkliedējams vizuāls stereotips, – plecīgs, pastrupa auguma vīrs ar iesirmu bārdu, gariem gumijas zābakiem kājās. Labestīga rūķa un tāda kā pirāta hibrīds. Tikai nevajag domāt, ka Valdis Grenkovs gumijas zābakos nāk arī uz darbu "Zīlītes" redakcijā. Kas nav, tas nav, – nāk kā visi citi – kurpēs, virskreklā ar atrotītām piedurknēm un žaketē. Bet divreiz gadā pat ar šlipsi. Un tie zābaki, atklāti sakot, man vienkārši rādās. Tie iegūluši atmiņā no tālām, romantiskām vasarām, kad makšķerēšanas lielmeistars Valdis Grenkovs makšķerniekiem neierastā augstsirdībā un nesavtībā aicināja savās ūdensvīra gaitās arī tādu absolūtu profānu kā mani."
Vāczemnieks, Laimonis. Lieli, mazi. Karogs, Nr. 7, 01.07.1987.


Par Valda Grenkova dzeju pieaugušajiem
"Rakstīt dzejoļus pieaugušajiem acīmredzot nav dzejniekam regulārs, ikdienas darbs, tādēļ te kvalitātes dažādība samērā liela. Kur dzejnieks runā par vienkāršām, ikdienišķām lietām, īpaši dzejoļos, kas saistīti ar jūru, un kas veidoti rūpīgi izstrādātā formā – ritmā un atskaņojumos, tur sasniegta laba, nozīmīga kvalitāte. Tur, kur dzejnieks sāk pāriet uz šķautnainām "brīvā panta" rindām, ar tendenci uz filozofisku slodzi, tur panākumu mazāk. Dažkārt izpaliek nepieciešamās iekšējās intelektuālās slodzes, kas tādos dzejoļos nepieciešama."
Grigulis, Arvīds. Valdis Grenkovs un viņa jaunākās dzejoļu grāmatas. Karogs, Nr. 7, 01.07.1977.


Par Valda Grenkova dzeju bērniem
"Viņa rakstīšanas veids izraisījis bieži vien strīdīgas pārrunas: vieni uzskata, ka Valdim Grenkovam ir rūpīgi izstrādāts savs stils, tāpēc viņa dzejoļi ir aprauti, bieži vien aprakstoši, bez spilgtām gleznām, bez plašākiem zem tekstiem ar grūti uzminamu ideju, citi turpretī saskata šajā "īpatnībā" Valda Grenkova vājās puses. Neapstrīdams katrā ziņā ir fakts, ka Valdis Grenkovs raksta vienkārši, bērniem viegli saprotami, arī ļoti lakoniski, bet skaidrs arī, ka autors ar labākajiem dzejoļiem, kādi sastopami grāmatā "Dārzā", pats pierāda, ka mazajiem lasītājiem, sevišķi pirmsskolas vecumam, jāraksta nepārspīlēti, bet spilgti, interesanti."
Osmanis, Jāzeps. Mums jāaudzina nākotnes cilvēks. Karogs, Nr. 7, 01.07.1960.

"Droši vien jūs visi esat lasījuši dzejnieka Valda Grenkova vārsmas par neganto mušu, par Miku, kas Rīgas zvēru dārzā taisa neredzētus trikus un ko zilonis aplaista kā puķi, par Uldi Pēli, kam mērkaķis parādīja garu mēli, par mazo Dacīti un Jurīti. Valdis Grenkovs raksta ar siltu smaidu, viņa dzejoļos tik daudz sirsnības un humora, viņš izsmej sliņķus un nevīžas, nebēdņus un palaidņus. Šajos dzejoļos nav pamācības, bet bērni, tos lasot, no sirds izsmējušies, sāk arī salīdzināt. Dažs labs slaists pēc dzejoļa par liecību noteikti pārdomās arī par savām atzīmēm."
"Zīlīte". Valdis Grenkovs. Zīlīte, Nr. 7, 01.07.1977.

Dzimtais vārds

Voldemārs Grenkovs

Pseidonīms

Valdis Āķis

Izglītība

–1949
Rīgas upju kuģniecības skola
Rīga
Beidzis mehānikas nodaļu.

1939–1942
Zvārdes 6-klašu pamatskola
Zvārde

Dienests

1945
Kurzeme
Pēc 2. pasaules kara bijis civilo atmīnētāju vada komandieris Kurzemē.

Darbavieta

1950–1957
Rīgas kuģniecības pārvalde
Rīga
Kuģa mehāniķis.

1957–1964
Žurnāls "Bērnība"
Rīga
Literārais līdzstrādnieks.

1958–1987
Žurnāls "Zīlīte" (1958–2016)
Krišjāņa Valdemāra iela 129, Rīga
Literārais līdzstrādnieks.

1964–1987
Žurnāls "Draugs" (1964–1997)
Rīga
Literārais līdzstrādnieks.

Dalība organizācijās

1958–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

Apglabāts

06.1989
Rīgas Pirmie Meža kapi