Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga (1937) – kādreizējā Latvijas Valsts prezidente, sabiedriski politiskā darbiniece, literatūrzinātniece, folkloras pētniece, psiholoģe un profesore.
Dzimšanas laiks/vieta
01.12.1937
Rīga
Dzimtās mājas "Vīķi" atradušās uz Doles salas, mūsdienās māju vietu ir appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve.
Personiska informācija
Dzimusi jūrnieka Kārļa Vīķa un Annemarijas Vīķes (dzimušas Raņķes) ģimenē. Tēvs Kārlis, meitu tā arī nekad neredzējis, traģiskā nāvē gāja bojā 1938. gadā. Māte Annemarija vācu okupācijas laikā apprecēja Edgaru Hermanoviču.
1944: Otrā pasaules kara laikā, tuvojoties padomju karaspēkam, kopā ar ģimeni atstājusi Rīgu.
1945: ar kuģi no Liepājas devusies uz Poliju, no kurienes devusies tālāk uz rietumiem – Vāciju.
1960: apprecējusies ar Imantu Freibergu, kurš līdz 1999. gadam bijis informātikas profesors Kvebekas universitātē Monreālā un kopš 2001. gada – Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas LIKTA prezidents.
1963: laulībā ar vīru dzimis dēls Kārlis Roberts.
1966: dzimis dēls Ivars Jānis, kas miris divas dienas pēc dzimšanas.
1967: dzimusi meita Indra Karolīne.
1998: atgriezusies Latvijā.
Dēls Kārlis dzīvo Rīgā un strādā kā runu rakstītājs, tekstu redaktors, tulks un žurnālists. Meita Indra vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biroju Londonā, Lielbritānijā.
Profesionālā darbība
1961: pirmais zinātniskais raksts psiholoģijas nozarē žurnālā "Kanādas Psiholoģijas Žurnāls" Nr. 15.
Darbība literatūrā
1952: pirmā publikācija – iespaidi par dzīvi Marokā – iespiesta Vācijā laikrakstā "Latvija".
1956: vienīgā daiļliteratūras publikācija – īsstāsts franču valodā par terorisma incidentu Marokas neatkarības kustības posmā. Publicēts žurnālā "Acta Victoriana" Nr. 2.
Grāmatas
1988: kopā ar vīru Imantu Freibergu "Saules dainas" (Helios; 1990; 1991).
1989: "Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs" (McGill-Queen's University Press).
1989: apceres par latviešu tautasdziesmām "Dzintara kalnā" (Helios; 1993).
1993: runas un raksti par latvietības tēmām "Pret straumi" (Helios; 1995)
1997: grāmatu cikla "Trejādas saules" pirmā grāmata "Kosmoloģiskā saule" (Karogs).
1999: grāmatu cikla "Trejādas saules" otrā grāmata "Hronoloģiskā saule" (Karogs).
2002: grāmatu cikla "Trejādas saules" trešā grāmata "Meteoroloģiskā saule. Siltā saule" (Karogs).
2005: "Saules balsi" (Karogs).
2007: "Logique de la poésie: Structure et poétique des daïnas lettonnes" (William Blake and Co Edit).
2007: "4 plus 4" (Pētergailis).
2010: eseju krājums "Kultūra un latvietība" (Karogs).
2011: grāmatu cikla "Trejādas saules" ceturtā grāmata "Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule" (Pētergailis).
2016: grāmatu cikla "Trejādas saules" piektā grāmata "Mitoloģiskā saule" (Pētergailis).
2019: "The Singer of Songs" (Zinātne).
Izglītība
–1958
Toronto Universitāte
Toronto
Ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā.
–1960
Toronto Universitāte
Toronto
Ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā.
–1965
Makgila Universitāte
Monreāla
Makgila Universitātē Monreālā ieguvusi doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā.
1945
Herrenvīka
Sāka skolas gaitas Herrenvīkas latviešu bēgļu nometnē Lībekas tuvumā.
1946–1949
Lībekas latviešu tautskola
Lībeka
1950
Kasablanka
Mācījusies Mersultana meiteņu koledžā Kasablankā.
1955
Ontario
Nokārtojusi Ontario provinces vidusskolas beigšanas eksāmenus.
Dalība organizācijās
Studenšu korporācija "Spīdola"
Toronto
Studiju laikā iesaistījās studenšu korporācijas "Spīdola" darbībā.
1979–1981
Ziemeļatlantijas līguma organizācija
Kanādas pārstāve Ziemeļatlantijas līguma organizācijas zinātniskās programmas “Cilvēcīgie faktori” panelī. No 1980. līdz 1981. gadam – tā priekšsēdētāja.
1980–1981
Kanāda
Kanādas Psihologu apvienības prezidente.
1980–1981
Kanāda
Kanādas Sabiedrisko zinātņu federācijas prezidente.
1984–1986
Baltijas studiju veicināšanas apvienība
Kanāda
Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas prezidente.
1984–1989
Kanāda
Kanādas Zinātnes padomes viceprezidente.
1998–1999
Kanāda
Kanādas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu franču valodas akadēmijas padomes prezidente.
1999
Sieviešu valstu vadītāju padome
Sieviešu valstu vadītāju padomes locekle.
2014–2020
Madrides klubs
Madrides kluba – pasaules lielākās bijušo valsts un valdības vadītāju organizācijas – prezidente.
Darbavieta
1960–1961
Toronto
Strādājusi kā klīniskā psiholoģe Toronto psihiatriskajā slimnīcā.
1961–1965
Makgila Universitāte
Monreāla
Asistente un lektore Makgila Universitātes Psiholoģijas nodaļā.
1965–1998
Monreālas Universitāte
Monreāla
Docente, asociētā profesore un no 1979. gada habilitētā profesore Monreālas Universitātē.
1965–1985
Divreizdivi
Kanāda
Latviešu jaunatnes nometņu “Divreizdivi” jeb “2x2” vadītāja, lektore, padomes locekle un priekšsēdētāja.
1967–1974
Monreāla
Sskolotāja Monreālas Latviešu sestdienas skolā.
08.07.1999–07.07.2007
Latvija
Latvijas Valsts prezidente.
Apbalvojumi
Annas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbu angļu valodā "Saules dainas".
1979
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par nopelniem tautas dainu pētīšanā un popularizēšanā grāmatās: "Saules dainas" (kopā ar I. Freibergu), "Dzintara kalnā" un rediģētajā darbā "Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs" ("Latviešu tautasdziesmu lingvistika un poētika"
1989
Marsela Vinsenta balva
Balva piešķirta par izciliem sasniegumiem sabiedriskajās zinātnēs.
1992
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
Medaļa piešķirta par pētījumiem latviešu folkloristikā un psiholoģijā.
1997
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa domes 1999. gada 8. jūlija lēmumu.
I šķira
1999
Svētā Olava Lielais krusts
2000
Atzinības krusts
Ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa kapitula 2007. gada 15. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2007. gada 7. jūlijā.)
I šķira
2007
Viestura ordenis
Ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa kapitula 2007. gada 15. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2007. gada 7. jūlijā.)
I šķira
2007
PBLA Tautas balva
par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.
2022
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību aizsardzībā, sociālā taisnīguma un morālo vērtību stiprināšanā, kā arī Latvijas starptautiskā tēla veidošanā, veicinot Latvijas dalību Ei
2024