Ulrihs Ernsts Cimmermanis

Ulrihs Ernsts Cimmermanis (Zimmermann, 1772-1820) ir dzimis Dundagas mācītāja Ulriha Johana Cimmermaņa un viņa sievas Elizabetes Agates Villemsenas (Willemsen) ģimenē. Ulriha Ernsta brālis ir Dītrihs Leopolds Cimmermanis (1779-1844), Tukuma apriņķa ārsts, par lielisku darbu apbalvots ar briljanta gredzenu, 1822. gadā titulēts kā galma padomnieks jeb hofrāts.
1797. gada 24. maijā Skrundā viņš ir precējies ar Amāliju Johannu Štēru (Staehr, 1778-1846), mežziņa Johana Kristofa Štēra un viņa sievas Agneses Regīnas, dzimušas Milleres (Müller), meitu. Viņa dēls Konstantīns Cimmermanis (Zimmermann, 1811-1872) ir studējis medicīnu Tērbatas Universitātē un vēlāk strādājis par ārstu Pēterburgā un Poltavā.

Publikācijas par latviešu literatūru, valodniecību, etnogrāfiju un folkloru 1805: Etwas über den Aberglauben der Letten in Kurland [par latviešu māņticību]. Wöchentliche Unterhaltungen, 1. pusgads, Nr. 11, S. 200-204; nr. 16, S.273-281.
1805: Etwas über den Ueberresten des finnischen Stammeinwohner Kurlands oder den Liven [par lībiešu pēcnācējiem Kurzemē]. Wöchentliche Unterhaltungen, 2. pusgads, Nr. 1,19. lpp.
1806: Hochzeitsgebräuche der Letten [latviešu kāzu ierašas]. Wöchentliche Unterhaltungen 1. pusgads, Nr.14, S. 213-219.
1806: Vorschlag, den Gebrauch der sogenannten Pergel, deren sich die Letten zur Erleuchtung ihrer Wohnstuben bedienen, abzuschaffen [par praulu dedzināšanu latviešu dzīvojamās telpas apgaismošanai]. Wöchentliche Unterhaltungen, Nr.36, S. 218-221.
1808: Etwas für Liebhaber der alten lettischen Literatur [par veco latviešu literatūru]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen, Nr.10, S. 196-199.
1808: Das Wolfsjagen in der Christnacht. Ein Ueberbleibsel aus der lettischen Vorzeit [vilku medības Ziemasvētku naktī, sena latviešu tradīcija]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.36, S. 166-168.
1808: Alte lettische Literatur [vecā latviešu literatūra]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.36, S. 206-208.
1808: Lettische Wörterbücher [latviešu vārdnīcas]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.47, S. 423-428.
1808: Etwas über den kurländischen Kalender [par Kurzemes kalendāru]. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.50, S. 451-456.
1812: Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur [latviešu literatūras vēstures mēģinājums]. Mitau.

Publikācijas par Kurzemi, tās skolu vēsturi, pedagoģiju un biogrāfiski raksti1806: Über die Vorzüge der Kreisschulen vor den bisherigen sowohl öffentlichen als Privatanstalten. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1807: Von einigen Hindernissen, die dem öffentlichen Schulunterricht im Wege stehen. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1808: M.C.Kaatzky. Eine biographische Skizze. Ruthenia, 3, S. 288-300.
1808: Nachrichten über den Zustand der Unterrischtsanstalten des Goldingenschen Schulkreises. Erstes Stück. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1808: Kleiner Zusatz zu Friebe's Oekonomisch-technicher Flora für Livland, Ehstland und Kurland. Neue Wöchentliche Unterhaltungen. Nr.23, S. 358-360.
1810: Friedrich Johann Klapmeyer, eine biographische Skizze. Ruthenia 3, S. 105-108.
1814: Geschichte der Schule des Witte und Hueckschen Waisenhauses zu Libau. Livländische Schulblätter, S. 177-184

Pašu pirmo latviešu literatūras vēsturi devis vācietis Cimmermanis (1772-1820) vācu valodā. Tumšajos klaušu laikos iznākusi (1812), tā latviešiem nebija arī domāta. Nosaukdams to par mēģinājumu, autors priekšvārdā izsakās, ka viņš ar to vēloties sniegt tiem, kas caur savu amatu, vai citiem apstākļiem jūtas aicināti iepazīties ar latviešu valodu, pārskatu par to, kas šai valodā pastrādāts. Un sevišķi ārzemniekiem, pēc profesijas teologiem, šāds pārskats varot būt tikai patīkams. Šauri konspektīvā veidā, sniedzot vienīgi biogrāfiskus un bibliogrāfiskus datus, Cimmermanis tad nu cenšas iepazīstināt lasītājus ar rakstniecības darbiniekiem un viņu darbiem no latviešu rakstniecības sākuma līdz 18. un 19. gadusimta mijai. Viņš sniedz tikai sausus faktus. Paši rakstniecības darbi, pašas literāriskās parādības paliek ārpus apceres loka.
Kārlis Egle. Latviešu literatūras vēstures. No: Latviešu literātūras vēsture. L. Bērziņa virsredakcijā. I sēj. Rīga: Literārtūra, 1935, 65.-66. lpp.
No gadsimta sākumposma autoriem lielāko literatūras vēsturnieku ievērību guva Kurzemes skolu inspektors ar Vitenbergas universitātes grādu filozofijā U.E.Cimmermanis. Šis pedagogs rakstīja ne tikai par skolu jautājumiem, bet apkopoja materiālus "vecās latviešu literatūras cienītājiem". Pateicoties viņam, atsevišķā izdevumā pirmoreiz plašākai auditorijai kļuva pieejams latviešu literatūras vēstures apkopojums no 1530. gadā iespiestajiem tekstiem līdz 1810. gadam. Izdevums Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur ("Latviešu literatūras vēstures mēģinājums", 1812) sniedza pārskatu par 130 autoru devumu un atsevišķu tekstu paraugus. Latviešu rakstniecības vēsture primāri veidojās kā hronoloģisks ar piemēriem ilustrēts biogrāfiski bibliogrāfisku materiālu apkopojums.
Zigrīda Frīde. Ienest sveci istabā. Latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga: LULFMI, 2011, 87.-88. lpp.

literatūrvēsturnieks
literatūrzinātnieks
vēsturnieks

Ulrich Ernst Zimmermann

1789–1792
Vitenbergas Universitāte
Vitenberga
studē filozofiju un ieguvis doktora grādu (1792).

1796–1804
Skrundas jauniešu mācību iestāde un pansija
Skrunda
Dibinātājs un iestādes vadītājs

1804–1817
Kuldīga
Kuldīgas apriņķa skolu inspektors, amats izveidots saskaņā ar Krievijas izglītības reformām (1804). Apriņķa skolas uzdevums - sagatavot audzēkņus ģimnāzijām, vai darbam kancelejā utml. iestādēs; apriņķa skolas domātas dažādu kārtu bērniem. Apriņķa skolas inspektors pārzin ne tikai apriņķa skolas, bet arī visas skolas apriņķī. Apriņķa skolas inspektors kopā ar draudzes mācītāju vizitē skolas, paraksta ziņojumus, rosina muižniekus un kroņa muižu pārvaldi skolu jautājuma risināšanā, sadarbojas ar universitātēm jautājumos par zemākas pakāpes izglītību. No: A.Vičs. Latviešu skolu vēsture. Otrā grāmata Kurzeme no 1800. - 1885. gadam. Rīga: Derīgu grāmatu nodaļa, 1926, 6.-10. lpp.