Tirzmaliete

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (67); Recepcijas persona (18)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsTirzmaliete
PseidonīmsAndra, Margota
Dzimtais vārdsMinna Dzelzkalne
KopsavilkumsRakstniece Tirzmaliete (īstajā vārdā Minna Dzelzkalne) (1876–1942) savos stāstos tēlojusi lauku ļaužu, galvenokārt sieviešu dzīves. Dzejoļi apkopoti krājumā "Aizmirsta sirds" (1927), tajos pārsvarā reliģiski, dzimtenes mīlestības motīvi, 1905. gada notikumu atbalsis. Populārākais Tirzmalietes dzejolis – "Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme".
Personiska informācijaDzimusi Tirzas pagastskolas skolotāja Andrieva Dzelzkalna ģimenē.
Palīdzējusi tēvam skolas darbā, pelnījusi iztiku ar šūšanu un rokdarbiem.
Profesionālā darbība1899: pirmā publikācija – dzejoļi "Naktī tumšajā" un "Sirds noskumusi pasaules ļaunuma" un stāsts "Vecā krustmāte" žurnālā "Baznīcas Vēstnesis" (10. nr.).
Lielākā daļa Tirzmalietes stāstu un tēlojumu publicēti periodiskajos izdevumos, galvenokārt žurnālos "Austrums" un "Mājas Viesis".
Sarakstījusi arī dažas skatu lugas.
1932: garais stāsts "Gāršas meitene" žurnālā "Zeltene" (17.–21. nr.).

Dzeja

"Aizmirsta sirds" (1927)

Stāsti

"Uz kuru pusi?" (1905)
"Pa šauru teku" (1910)
"Zem dzimtenes debesīm" (1911)
"Jēkabs Dzintars" (1927)
"Arestanta līgava" (1939)

Stāstu krājumi

"Raksti" (1909)
"Zem sveša pajumta un citi stāsti" (1923)

Lugas

"Līga" (1921)
"Bāra bērns" (1924)
"Pa mēneša tekām" (1925)
"Kad sirdsbalss runā" (1927)
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Aizmirsta sirds" (LETA, 1927)

"Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, par tavām druvām vecā līdumā, Līdz dusēšu reiz klusā smiltainītē, Tur tavā priedulāja pakrēslā". Tā saka dzejniece sava krājuma pirmā dzejolī, kas jau plaši pazīstams tautā un lasīts skolu lasāmgrāmatās. (..) Tiešām tā ir aizmirstā sirds, kuru nav aizrāvušas līdzi notikumu vētras, bet likušas vēl dziļāk noslēgties šai idiliski klusajā Lejasciemā, tālu no visiem. Tā noslēdzies arī cits Tirzmalietes laika biedrs — Zvārguļu Edvards. Tiem liekas sveši mūsu laiki, kad pērk un pārdod; arī pārliecību. Man gribētos Tirzmalieti nosaukt par pazemīgo sirdi, jo tiešām viņas prasības nav lielas. Tikai vēlākos laikos viņas darbos atrodam sūdzēšanos par likteni, bet "Aizmirstā sirdī" tā savu vientulību nes kā svētumu. Tirzmaliete ir no tiem sirdsšķīstiem ļaudīm, kurus gaismā cēlis lielais druvēnietis – Jānis Poruks. Pavadot mūža dienas dzimtenes sētās, dzejniece pati ar tām ir dziļi saaugusi. Tādēļ viņas dzejā no katras rindas dveš patriotiskas noskaņas. Nevaram Tirzmalietes darbiem pieiet ar to mērauklu, kas meklē pēc formas pilnības un epitetu izmeklētības. Te mūsu priekšā 13 gadu darbs – daļa no mūsu literatūras vēstures, kura aizkavēta nākt vispārības priekšā. Kas dzejā meklē dvēseles siltumu, tas to Tirzmalietes grāmatā atradīs."


Kārlis Eliass. Tirzmaliete. Aizmirsta sirds. Latvju Grāmata, Nr. 2, 1.03.1928.


"Sievietes, labsirdīgas, strādīgas, dievbijīgas, klusas lauku sievietes Tirzmalietes spējām vispiemērotākais materiāls. Sievietes sirds, sievietes skumjas, sievietes sapņi, pasīvās sievietes liktenis — atradis šinī rakstniecē sapratēju un tēlotāju. Bet, kad viņa ņem vīriešus, vienalga, lai tas censonis, jaunais students, lai tas meitu mīlulis jaunais saimnieks, lai tas pasaules gājējs un zemnieku dzīves smējējs, vai kāds cits —, tie ne tuvu nevar mēroties ar Tirzmalietes sieviešu tipiem. Tāpat izteiksmē. Kad Tirzmaliete stāsta vienkārši un sev palikdama uzticīga, kā tas jaunākos darbos jau labi vien novērojams, tad to var ar patiku lasīt. Bet kad viņa mēģināja atdarināt Niedras "dzejisko un sentimentālo jūsmošanu", tad gribējās rindām pārlēkt pāri, kamēr tas dzejiskums beigsies un sāksies atkal vienkārša runa."

Alfrēds Goba. Tirzmaliete. Latvju Grāmata, Nr. 5, 1.09.1923.

"Viņas stāsti, nereti sentimentāli savā noskaņā, ir skumji tēlojumi iz mazo cilvēku ikdienas un radniecīgi rakstnieces pašas dzīves stāstam. Tajos arī visdzīvāki iekļaujas lauku sieviete ar saviem mazajiem priekiem, bēdām, sirdsšķīstām mīlas jūtām, dievbijību un pieticību."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 53. lpp.


"Dabā un reliģijā iekļaujas Tirzmaliete. No tagadnes, no pārdzīvojamā laika viņa atgriežas pie pagātnes, kad latvju sētā vēl mājoja īsta saskaņa, dzīves prieks un ticība Dievam. Tirzmaliete nīst jauno laiku, kas nomāc senču ētisko cildenumu, kas sadrumstalo cilvēka garu. Viņa alkst skaidrību un patiesību, kluso cilvēku mīlestību. Atraudamās no laikmeta ritma, rakstniece meklē patvērumu dabas un reliģiskās izjūtā. Tirzmalietes literāriskā darbība arvien noritējusi klusībā. Viņas dzejoļi sakopoti vienīgā krājumā "Aizmirsta sirds" (1927). Daļa izkaisīta periodikā. Tirzmalietes lirika ir vienkārša un skumju apņemta. Dzejnieci sāpina trūkums, netaisnība, nicināšana, aizspriedumi, kas valda cilvēku starpā. Pati pasaule ir jauka un dzīve skaista, tik cilvēka izsētais ļaunums to dara baigu. Grūtību nomāktos dzejniece salīdzina ar tiem kokiem mežā, kas nīkst savu brāļu ēnā. Viņas līdzjūtība veltīta novārguša bērna mazajam liktenim, māte, kas raud pie dēla kapa, brīvības cīnītājam, kas mirst kā grēcinieks, kaut visu mūžu grūtā darbā muguru liecis. Sirdij nav vietas, kur zemes mirdzums svin dzīres, un tur, kur plūst gudru vārdu straumes — tur dvēsele kā svešumā. Dzejnieces sirds steidzas pelēkās mazās būdās, kur no smaga darba noguruma veca māmiņa un bāris puisēns, kur prieka vietā asaras līst. (..) Dzejniece cildina atteikšanās sāpes, jo tajās — svētums. Viņa ari tic, ka reiz patiesība celsies. Bet tagadnes smagās domas tā klusina jaunības atmiņās, mīlestībā un reliģiozitātē. Tirzmalietes lirikā redzamu vietu ieņem ari dzimtenes mīlestība. Tā skumjā akordā ļoti spēcīgi izskan vienā no T. labākiem dzejoļiem "Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme", tāpat vairākos citos.
Tirzmalietes dzejas forma vecmodīga."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 52. lpp.
SaiknesKārlis Dzelzkalns - Brālēns
Andrievs Dzelzkalns - Tēvs
Kārlis Dzelzkalns - Tēvabrālis
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas vieta23.06.1876
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads
Dzīvesvieta1876–1912
Tirzas pagastskola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads

1912–1942
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
IzglītojiesTirzas pagastskola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads

Tirzas draudzes skola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads
Miršanas vieta28.01.1942
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
ApglabātsKancēnu kapi
"Kapsēta", Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424
Piemiņas vietasKancēnu kapi
"Kapsēta", Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424
Piemiņas akmens Kancēnu kapos.

1990
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Pie mājas Skolas ielā, kur Tirzmaliete dzīvoja 30 gadus, atklāta piemiņas plāksne, iekārtota Tirzmalietes memoriālā istaba.
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kancēnu kapi
("Kapsēta", Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
2Kancēnu kapi
("Kapsēta", Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasKapsēta
3Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1912 - 1942DzīvesvietaCiems
4Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
28.01.1942Miršanas vietaCiems
5Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1990Piemiņas vietasCiems
6Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1876 - 1912DzīvesvietaCiems
7Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
23.06.1876Dzimšanas vietaCiems
8Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
9Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.