Tīcs Dzintarkalns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsTīcs Dzintarkalns
PseidonīmsM. Strādnieks, Jaunlībenietis, P. Puiškalns, A. Pusotra, E. Zaļmežs, K. Avots
Dzimtais vārdsTeodors Zaudmanis
KopsavilkumsTīcs Dzintarkalns (arī Teodors, agrāk T. Zaudmanis; 1874–1937) – skolotājs, novadpētnieks, literāts, kultūras darbinieks. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā un Gruhovkā. 1923. gadā dibinājis Valsts Talsu vidusskolas vēsturisko muzeju (mūsdienās – Talsu novada muzejs). Periodikā publicējis kultūrvēsturiskas ievirzes rakstus, izdevis vairākas Talsu novada vēsturei veltītas grāmatas – ceļvedi "Vadonis pa Talsiem un apkārtni", pēc aculiecinieku nostāstiem, atmiņām un dokumentiem sarakstīto grāmatu "1905. gada revolūcija Talsos un apkārtnē" (abas 1927. gadā), Talsu apriņķa 3. Dziesmu dienai 1929. gadā veltītu aprakstu "Talsu pilskalnā pirms 1000 gadiem" (1929). 2006. gadā "Aleksandra Pelēča lasītava" izdeva Tīca Dzintarkalna grāmatu "Notikumi un ainas no Talsu apkārtnes dzīves".
Personiska informācijaTēvs Jānis dzimis 1840. gada 18. martā Dundagas pagasta Lonastu mājās, miris 1918. gada 12. septembrī, apbedīts Jauviņu kapsētā. Māte Bille, dzimusi Ceiģere 1845. gada 17. februārī Dundagas pagasta Medzeru mājās kā saimnieku meita, pēc vecāku nāves uzaugusi pie Lonastu māju saimnieces, mirusi 1929. gadā, apbedīta Jauviņu kapsētā.

Tīca Dzintarkalna vecāki strādājuši Lonastu saimniekam par zemes kalpiem — ģimenei ierādītā zemes gabala lietošanas maksa bijusi piecu dienu darbs saimniekam, vienu izlietojot savu lauku kopšanai.
Tēvatēvs Fricis esot bijis Lonastu saimnieka vienīgais dēls, bet "gaudens" uz kājām, tādēļ izmācījies kurpnieka amatu, bet mājas pārgājušas radiniekam. No Lonastu māju "pazaudēšanas" arī cēlies Zaudmanu uzvārds.
Māsa Emīlija Priede.

Uzvārdu Tīcs Dzintarkalns pieņēmis 1920. gadā, sekojot 20. gadsimta 20. gadu uzvārdu latviskošanas tendencēm un iesaistoties Latvijas dievturu — nacionālās reliģijas kopēju sadraudzē.

1893. gada vasarā kopā ar T. Kārkluvalku "Anciniekos" pierakstījis tautasdziesmas, kuras vēlāk nodotas Krišjānim Baronam.
Profesionālā darbība

Talsu novada muzeja dibināšana

1923. gadā Tīcs Dzintarkalns nodibina Valsts Talsu vidusskolas vēsturisko muzeju (mūsdienās – Talsu novada muzejs).
Atsaucoties uz Latvijas Etnogrāfiskā muzeja aicinājumu – dibināt novados muzejus un vākt materiālus par tautas vēsturi, novadpētniecības entuziasti skolotāja Teodora Dzintarkalna vadībā, aizrautīgi iesaistot šajā darbā skolotājus, skolēnus un sabiedrību, līdz 1928. gadam jau bija savākuši 8500 dažādu priekšmetu. Muzeja darbā iesaistījās arī 1924. gadā dibinātā Latviešu Senatnes pētītāju biedrības Talsu nodaļa. Līdzās etnogrāfisko priekšmetu krāšanai Teodors Dzintarkalns sācis krāt arī mākslas darbus – gleznas.

Vidusskolas direktors Ansis Dreimanis (1882 – 1968) savā atmiņu grāmatā stāsta, ka Teodors Dzintarkalns (1874 – 1937) "…vāca vecu laiku darba rīkus, apģērbus, rotas lietas, grāmatas un rīkoja pie skolas vēsturisku muzeju. Tas kļuva diezgan slavens, un daudzi ekskursiju braucēji nāca to skatīties".
Teodors Dzintarkalns muzeja dibināšanu uzskatīja par vienu no lielākajiem pēckara (pēc Pirmā pasaules kara) sasniegumiem Talsos.

Novadpētniecība un kultūrvēstures izpēte

Raksti periodiskajos izdevumos un kopkrājumos
Periodikā publicējis kultūrvēsturiskas ievirzes rakstus. Daudz rakstu republikas laikrakstos "Balss", "Baltijas Vēstnesis", "Talsu Vēstnesis", "Talsu Balss", "Talsu Avīze", publikācijas Talsu dziesmu dienu programmās.

1913: "Pirmais Talsu Almanachs 1913. gadam ar kalendāru 1914. gadam” publicēti Dzintarkalna raksti "Talsu apriņķis" (ar pseidonīmu M. Strādnieks), "Dundanga" (ar pseidonīmu P. Puiškalns), "Iz vectēva atmiņu tarbas" (ar pseidonīmu Jaunlībenietis), "Tas bij Māras tirgū" (ar pseidonīmu A. Pusotra).
1934: laikrakstā "Talsu Avīze" publicēti raksti "Mīlenbacha uzvara. Ainas no Talsu pagātnes" (ar pseidonīmu E. Zaļmežs), kultūrvēsturisks apcerējums "Talsu un apkārtnes žīdi" (ar pseidonīmu K. Avots).
1935: rakstu krājumā "Talsu novads" publicēts Dzintarkalna apcerējums "Talsi XIX un XX gadu simtenī".

Grāmatas
1927: ceļvedis "Vadonis pa Talsiem un apkārtni"
1927: pēc aculiecinieku nostāstiem, atmiņām un dokumentiem sarakstījis grāmatu "1905. gada revolūcija Talsos un apkārtnē"
1929: Talsu apriņķa 3. Dziesmu dienai 1929. gadā veltīts apraksts "Talsu pilskalnā pirms 1000 gadiem"

Dzintarkalna piezīmju kladēs 1931. gadā aprakstīti Talsu pilsētas tā laika nami, iedzīvotāji un atstāstīti arī senāki vēsturiski notikumi. Dzintarkalna piezīmes saglabājusi Talsu ģimnāzijas 1942. gada absolvente Mirdza Jansone. Pēc pavēles atbrīvot skolas telpas vācu karaspēka vajadzībām, skolas bibliotēka izvākta, un Mirdza paņēma piezīmju klades. Tīca Dzintarkalna piezīmes 2005. gada sākumā nodotas sabiedriskās organizācijas "Aleksandra Pelēča lasītava" rīcībā.
2006: Tīca Dzintarkalna piezīmes izdotas grāmatā "Notikumi un ainas no Talsu apkārtnes dzīves"
Citātu galerija"Viņš bija īpatnis, kādu mūsu dienās reti kur citur var sastapt. Pēc ilgu gadu skolotāja darba, aizgājis pensijā, viņš sava mūža pēdējos 10 gad[us] veltījis latvju senatnei. Dzintarkalns ieguva savā īpašumā bij[ušo] Bučiņkrogu un to pārbūvēja par īpatnējāko celtni visā Latvijā. Šo māju brauca apbrīnot no tuvienes un tālienes. [..] Dārzā starp puķu dobēm T. Dzintarkalns bija novietojis koka tēlu ar zibens šautru paceltā rokā. Tas simbolizē pērkoņtēvu, kas senču ticējumos braucis pa mākoņu grēdām zemīti rībinādams. Dzīvojamās ēkas galā zem ābelēm viņš no cementa uzcēlis fantastisku celtni, kas it kā atgādina senču pili. Visinteresantāka viņa mājas iekšpuse. Sienas un griesti gleznoti latvju ornamentiem, zīmējumiem un sienu gleznojumiem. Viena telpa par otru skaistāka. Katram gleznojumam sava simboliska nozīme. Katra lieta darināta latvju stilā. Dzintarkalna nama priekštelpa drīzāk atgādina muzeju, nekā dzīvojamu telpu. Turpat glabājas liela pūra lāde misiņa apkalumiem un citi vēsturiski priekšmeti. Arī pats Dzintarkalns arvien ģērbās ornamentiem izšūtā kreklā un, ejot pa ielu, vienmēr nēsāja līdzi paegles spieķīti. [..]"

Anonīms. Pats sev uzcēlis īpatnēju pieminekli. Jaunākās Ziņas, Nr. 129, 12.06.1937, 11. lpp.
Nodarbesskolotājs
kultūras darbinieks
novadpētnieks
literāts
Dzimšanas laiks/vieta22.02.1874
Lonasti
"Lonasti", Ances pagasts, Ventspils novads, LV-3612
Dzimis 1874. gada 9. februārī piecos no rīta (pēc mūsdienu kalendāra — 22. februārī) Ventspils apriņķa Dundagas pagasta (mūsdienās Ances pagastā) Lonastu mājās, kas atradās Dundagas-Ances lielceļa malā pie Pāces upītes.
Dzīvesvieta00.06.1893–00.08.1893
"Mazkužnieki", Saustere, Dundagas pagasts
Saustere, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Pēc Talsu pilsētas (krievu) skolas kursa pabeigšanas 1893. gada jūnijā devies pie vecākiem, kas tobrīd dzīvojuši Dundagas novada "Mazkužniekos", netālu no Kubalu skolas. Šeit iepazinies ar skolotājiem J. Dreiberģi, J. Adamoviču, F. Dravnieku un E. Dinsberģi.

1929
Dzintari
"Dzintari", Laucienes pagasts, Talsu novads, LV-3285
Uz toreizējiem Nurmuižas, tagad — Laucienes pagasta "Dzintariem" Tics Dzintarkalns no dzīvesvietas Talsu pilsētā pārcēlās 1929. gadā. Nams kļuva par pirmo Latvijas dievturu svētnīcu, un T. Dzintarkalns veicināja latviskās reliģijas — dievturības — kustību Talsu apriņķī.
Mājas iekštelpu rotājumi ir tolaik Latvijas Mākslas akadēmijas studenta Kārļa Sūniņa sienu gleznojumi. Mājas iekšieni T. Dzintarkalns bija iedalījis svētnīcā un dzīvojamās telpās. Te pulcējās Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudze.
Izglītojies1884–1889
Dundaga
Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads

1884. gada rudenī uzsācis mācības pie skolotāja Liepiņa Dundagas vecajā pagastskolā, pēc piecarpus gadiem beidzis Dundagas ķirspēles (novada luterāņu draudzes aprūpes apgabals) skolu, kas turpat kopā ar pagastskolu arī bijusi.


00.01.1890–1893
Talsu pilsētas (krievu) skola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Talsi
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Talsi, Talsu novads, LV-3201

1890. gada janvārī turpinājis mācības Talsu pilsētas (krievu) skolā, kas tolaik atradās Lūkasa namā Dundagas ielā 2, nobeidzot skolas kursu ar teicamām sekmēm.


00.08.1893
Talsi
Talsi, Talsu novads
1893. gada augustā Talsos nokārtojis pagastskolotāja eksāmenu.

1896–1899
Pēterburgas skolotāju institūts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Darbavieta1893–1896
Mangaļi
Rīga, LV-1030
Bijis skolotājs Mangaļu un Dzērbenes pagasta skolās.

1893–1896
Dzērbene
Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads
Bijis skolotājs Mangaļu un Dzērbenes pagasta skolās.

1899–1902
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001

No 1899. (citviet – 1900.) gada līdz 1902. gadam strādājis par skolotāju Jelgavas Aleksandra skolā.


1902–1903
Tukuma pilsētas skola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101
Skolotājs Tukuma pilsētas skolā, kur mācījis arī vēlāko Latvijas valstsvīru Zigfrīdu Annu Meierovicu.

1903–1907
Talsu pilsētas skola
Talsi
Talsi, Talsu novads

No 1903. gada līdz 1907. gadam (citviet – līdz 1908. gadam) strādājis par skolotāju Talsu pilsētas skolā.


1908–1915
Talsi
Talsi, Talsu novads
Līdz Pirmajam pasaules karam bijis skolotājs Fr. Cirķeļa privātā tirdzniecības skolā.

1915–1919
Holma
Kholm, Novgorod Oblast, Russia
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā un Gruhovkā.

1915–1919
Rakvere
Rakvere, Lääne-Viru County, Estonia

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā (domāta Igaunijas pilsēta Rakvere), Staraja Rusā un Gruhovkā.


1915–1919
Staraja Rusa
Staraya Russa, Novgorod Oblast, Russia
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam skolotājs Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā un Gruhovkā.

1920–1933
Valsts Talsu vidusskola
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi, Talsu novads, LV-3201

No 1920. (citos avotos – no 1922.) līdz 1933. gadam skolotājs Talsu Valsts vidusskolā (no 1933. gada – Talsu Valsts ģimnāzija).

1929./30. mācību gadā bija 9. izlaiduma ģimnāzijas klases audzinātājs.


1923
Valsts Talsu vidusskolas vēsturiskais muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi, Talsu novads, LV-3201
1923. gadā Tīcs Dzintarkalns nodibina Valsts Talsu vidusskolas vēsturisko muzeju (mūsdienās – Talsu novada muzejs). Teodors Dzintarkalns muzeja dibināšanu uzskatīja par vienu no lielākajiem pēckara (pēc Pirmā pasaules kara) sasniegumiem Talsos.

00.02.1923–00.09.1923
Talsi
Talsi, Talsu novads

No 1923. gada februāra līdz septembrim bijis ievēlēts par Talsu pilsētas galvu. Amats bijis jāatstāj pēc Saeimas pieņemtā likuma, kas noteica, ka valsts ierēdņi nevar ieņemt algotas vietas pašvaldības iestādēs.


1934
Laikraksts "Talsu Avīzes"
Talsi
Talsi, Talsu novads
Laikraksta "Talsu Avīzes" redaktors
Dalība organizācijāsLatvijas Dievturu sadraudze
Dzintari
"Dzintari", Laucienes pagasts, Talsu novads, LV-3285

Tīcs Dzintarkalns izveidojis Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudzi, kuras daudzinājumu telpa (tobrīd pirmā Latvijā) iekārtota "Dzintaru" mājās.


1910–1912
Talsu Sadraudzīgā biedrība
Lielā iela 19/21, Talsi
Lielā iela 19/21, Talsi, Talsu novads
Ieņēma Talsu Sadraudzīgās biedrības valdes priekšnieka amatu nama celšanas laikā no 1910. līdz 1912. gadam.
Miršanas laiks/vieta07.06.1937
Talsi
Talsi, Talsu novads
Apglabāts12.06.1937
Sukturu kapi
"Kurzemnieki", Sukturi, Lībagu pagasts, Talsu novads, LV-3201

Apbedīts paša izvēlētā vietā Sukturu kapsētā, kur uzstādīta ozolkokā griezta piemiņas zīme.

Piemiņas vietas18.05.1988
Sukturu kapi
"Kurzemnieki", Sukturi, Lībagu pagasts, Talsu novads, LV-3201
1988. gada 18. maijā pulksten 15.00 Sukturu kapsētā atklāta piemiņas plāksne Talsu novadpētniecības muzeja dibinātājam Teodoram Dzintarkalnam.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lonasti
("Lonasti", Ances pagasts, Ventspils novads, LV-3612)
22.02.1874Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Dundaga
(Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
1884 - 1889IzglītojiesCiems
3Krišjāņa Valdemāra iela 2, Talsi
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
31.12.1889 - 1893IzglītojiesĒka, māja
4Dzērbene
(Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads)
1893 - 1896DarbavietaCiems
5Mangaļi
(Rīga, LV-1030)
1893 - 1896DarbavietaCiems
6"Mazkužnieki", Saustere, Dundagas pagasts
(Saustere, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
31.05.1893 - 31.07.1893DzīvesvietaViensēta
7Talsi
(Talsi, Talsu novads)
31.07.1893IzglītojiesPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1896 - 1899IzglītojiesPilsēta
9Dobeles iela 43, Jelgava
(Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)
1899 - 1902DarbavietaĒka, māja
10Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1902 - 1903DarbavietaĒka, māja
11Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1903 - 1907DarbavietaPilsēta
12Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1908 - 1915DarbavietaPilsēta
13Lielā iela 19/21, Talsi
(Lielā iela 19/21, Talsi, Talsu novads)
1910 - 1912Dalība organizācijāsĒka, māja
14Holma
(Kholm, Novgorod Oblast, Russia)
1915 - 1919DarbavietaPilsēta
15Staraja Rusa
(Staraya Russa, Novgorod Oblast, Russia)
1915 - 1919DarbavietaPilsēta
16Rakvere
(Rakvere, Lääne-Viru County, Estonia)
1915 - 1919DarbavietaPilsēta
17Dzintari
("Dzintari", Laucienes pagasts, Talsu novads, LV-3285)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsViensēta
18Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
(Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1920 - 1933DarbavietaĒka, māja
19Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
(Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1923DarbavietaĒka, māja
20Talsi
(Talsi, Talsu novads)
31.01.1923 - 31.08.1923DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.