Teodors Zeltiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (75); Izdevējs (2); Sastādītājs (4); Lokalizētājs (1); Recepcijas persona (48)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsTeodors Zeltiņš
KopsavilkumsRakstnieks un žurnālists Teodors Zeltiņš (1914–1991) darbojies visos literatūras žanros. Visvairāk rakstījis prozu. Romānos daudz autobiogrāfisku motīvu, kas saistīti ar rakstnieka dzīvi Latvijā, bēgļu gaitām Vācijā un trimdu Amerikas Savienotajās Valstīs. Dzīvodams ASV, Zeltiņš aktīvi iesaistījies trimdas sabiedriskajā dzīvē, bijis laikraksta "Laiks" līdzstrādnieks. Sadarbībā ar apgādu "Grāmatu Draugs" sakārtojis latviešu rakstnieku darbu un autobiogrāfiju antoloģijas.
Personiska informācijaDzimis jūrnieka ģimenē.

1939: rudenī salaulājies ar filoloģijas studenti Veltu Lindi.

1944: ar ģimeni emigrējis no Latvijas – sākotnēji uz Čehoslovākiju, vēlāk Vāciju. Lielāko daļu trimdas mūža pavadījis Ņujorkā, ASV.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

"Trimdas rakstnieku" izdevumā Zeltiņš rakstīs: "Skolas laikā literātūrā par visu vairāk iemīlēju Jāni Poruku, un šīs lielās mīlestības ierosināts, kas man nav zudusi vēl tagad, gribēju sākt studēt filozofiju, bet mātes praktiskā prāta apsvērumi mudināja izšķirties par filoloģiju".

Rakstnieks un žurnālists. Pirmās publikācijas: dzejoļi periodikā 1937. gadā – laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, žurnālā “Zeltene” u. c. izdevumos.


Literārie darbi

Romāni
1939: "Rīgas ģimnāzisti"
1943: "Vētras vanags"
1952: "Slazdā"
1958: "Rožu gaitenis"
1958: "Melnās avis"
1959: "Pazudušā paaudze"
1960: "Drupu republika"
1962: "Tiltu atjaunotāji"
1963: "Antiņš Amerikā meklē līgavu"
1966: "Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu"
1970: "Antiņš debesīs meklē latviešus"
1971: "Mīlestības maize"
1975: "Nu ir tā stunda"
1976: "Leļļu meistars Eņģelis"
1978: "Leopolds Maurs atzīstas"
1980: "Septiņi saulrietā"

Īsproza
1959: "Dvēseļu glābēji"
1962: "Zīmējumi vasaras smiltīs"
1964: "Torņi Daugavā"
1968: "Zvaigzne egles zarā"
1977: "Tuvos un tālos ciemos"

Dramaturģija

1948: "Vilks Rīgā" Vircburgas latviešu teātrī
1949: "Donžuāna pēdējā mīlestība" Eslingenas latviešu teātrī
1955: "Vīna raugs" "Daugavas Vanagu" iestudējumā Londonā
1960: komēdija "Deguns" Čikāgas Latviešu teātra iestudējumā

Dzeja

1947: "Balādes"
1953: "Nakts uguņi"
1961: "Skumjā pase"
1963: "Nakts uguņi"
Darbi bērniem
1947:
"Zelta gailis"
1947: "Slaists un Niķe"
1948: "Brīnumzaķis" (lokalizēts pēc Salmes Metsas darbiem).

1941: novembrī laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" (Nr. 28) publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš, kura pirmais, boļševiku laikos konfiscētais, romāns "Rīgas ģimnāzisti" jau galīgi izpārdots, sakārtojis dzejoļu grāmatu "Mirkļu mozaīkas". Dzejnieks sarakstījis lugu un vairākus stāstus, kas drīzumā parādīsies atklātībā.
1955: laikrakstā "Laiks" 26. janvārī (Ņujorka) publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš pabeidzis rakstīt komēdiju "Baraku republika," kurā tēlots nometņu dzīves laiks, kā autors saka, "groteski stilizētā šķērsgriezumā ar visām labajām un nelabajām tendencēm."

1955: uzņēmies žurnāla "Latvju Žurnāls" (Ņujorka) literārās daļas vadītāja pienākumus.
1962: laikrakstā "Laiks" 9. jūnija numurā publicēta informācija, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš iecerējis rakstu krājuma sastādīšanu "Viņas un viņi rakstos un mākslā." Krājumā Zeltiņš nodomājis savākt un sakopot ziņas par trimdas latviešu rakstniekiem un māksliniekiem, bez biogrāfiskiem datiem dodot arī pārskatu par katra sniegumu svešatnē.
Citātu galerijaPar nozīmīgākajiem raksturiem prozā
"Zeltiņam laimējies atrast ārkārtīgi pateicīgu varoni – latviski vientiesīgo Antiņu Jēru, latviešu jaunekli, kas gan bēgļu gaitās Vācijā, gan dzīvodams Savienotajās Valstīs (vistu fermā Pensilvānijā), brīnumainā kārtā saglabājies Apsīšu Jēkaba, Poruka un Jaunsudrabiņa zēnu un pusaudžu šķīstākajā un neskartajā nevainībā. Kad viņš ierodas samaitātajā Ņujorkā, apmetas "Elles ķēķī" par namzini un sāk apskatīties pēc sievas, tad, saprotams, katrs viņa solis izraisa komiskas situācijas un pārpratumus, un humoristiskais romāns rakstās gandrīz "pats no sevis"."
Eglītis, Anšlavs. Esejas. 1. sējums. Ņūtona: LaRAs Grāmatu klubs, 1991. 167. lpp.

Par tēloto trimdas vidi
"Romānā līdzās Antiņa kā supera ikdienai un nedienām Teodoram Zeltiņam izdodas spilgti iezīmēt un atklāt latvisko Ņujorku ar tās "Elles ķēķi" un impulsīvajām tikšanās reizēm – te spēlēja teātri, dzejoja vai rakstīja romānus, gleznoja un muzicēja, izdeva grāmatas (V. Štāla apgāds), laikrakstu ("Laiks") un žurnālu ("Latvju Žurnāls"). Zeltiņš vēstījumā iesaista reālas personas – Nikolaju Kalniņu, Zentu Liepu, Fridrichu Miltu, Gunaru Saliņu, Linardu Taunu."
Daukste-Silasproģe, Inguna. Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā 1950–1965. Rīga: Valters un Rapa, 2007. 628. lpp.

Par Latvijas kultūrtelpu
"Teodors Zeltiņš romānā "Rožu gaitenis" lasītāju veikli un raiti iepazīstina ar Rīgas studentiem, sākot ar pirmo dienu augstskolā, beidzot ar pirmā studiju gada beigām. Tie ir Latvijas Universitātes studenti 30. gados; filoloģijas un filozofijas fakultātes gaiteņi un klausītavas ir fons varoņu jūtu risinājumam."
Daukste-Silasproģe, Inguna. Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā 1950–1965. Rīga: Valters un Rapa, 2007. 542. lpp.

Par grāmatu "Zelta gailis" (1947)

"Trīsdesmit trijos pantos radās pasaka - latvju tautas likteņpasaka simboliskā tēlojumā. Zeltiņa valoda vienkārša un brīva. Vieglais valodas plūdums vēl it kā padziļina tautas dziļo likteņa traģiku, veidojot smago drāmu - bērnu acu skatījumā. Vai mazais bērns sapratīs atjautīgi tēloto ainu sakarību un vēsturisko secību? Tam nav nozīmes. Lielākie to sapratīs pilnībā. Mūsu tautas ilgā, smagā cīņa par brīvību pēc neilga, skaista prieka un miera brīža ir uzverdusi sava baigajā turpinājuma - velna un posta peklīgajā darbībā - dzejnieka un mākslinieka dziļā izmisumā piedzīvota un izjusta. Tālab tā nav grāmata tikai bērniem. Ik pieaugušais Zeltiņa vārdos it gaiši lasa pats savu gaitu jēgu un gūst jaunu mudinājumu izturībai to dēļ, kam savu grāmatu veltījis dzejnieks - savu bēgļu bērnu dēļ."

Sieksta, Vilis. Teodora Zeltiņa Zelta gailis. Sauksme, Nr. 3-4, 1947.

Par romānu triloģiju: "Antiņš Amerikā meklē līgavu" (1963), "Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu" (1966) , "Antiņš debesīs meklē latviešus" (1970)

"Līdz sešdesmito gadu sākumam likās pieļaujama doma, ka Zeltiņš balāžu dzejnieks ir daudz pārāks par Zeltiņu kā romānu rakstnieku. Bet tad 1963. gadā viņš laiž klajā romānu "Antiņš Amerikā meklē līgavu", kas Zeltiņu uzreiz paceļ par vienu no labākajiem rakstniekiem. Ar tikpat lielu veiksmi viņš šim Antiņa romānam pievieno vēl romānus "Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu" (1966) un "Antiņš debesis meklē latviešus" (1970). Lieliskā saskaņā ar Antiņa vārdu, kam latviešu literātūrā ir stingra simbola nozīme, Zeltiņš bez jebkādas atvirzes no simboliskā parauga galvenajām rakstura pazīmēm, cauri visiem trim romāniem līdzeni izturētu, veido īpatnēju šķīstsiržu cilvēku. Antiņš nav literārs šablons, jo rakstnieks tam pratis dot savu, individuālu dzīvību. Pie tam Antiņa vientiesībai piemīt sava dzīves ziņa un liegs humors. Ļoti izmanīgi Zeltiņš visos trīs romānos prot savīt trimdas ikdienu, trimdinieku ideoloģiju, literārās pagātnes motīvus un folkloru, Dainu motīvi, ko rakstnieks reizēm ar ironisku humoru izlietā asprātīgu situāciju veidošanai, iegūst īpatnēju dzīvību. īpaši "Antiņš debesis meklē latviešus" imponē kā dainu pasaules romāns no tagadnes dzīves aspekta. Antiņa triloģija ir meistardarbs arī valodas izteiksmes dēļ. Tā ir svaiga, allaž saskaņota ar situāciju, kā arī ar romānā iestrādāto realitātes, pagājušās dzīves un folkloras motīvu. Viscaur rakstnieks atbrīvojies no žurnālista frāzēm, kas daudzkārt gu|as virsū pirmajiem trimdas romāniem."

Gāters, Alfrēds. Teodora Zeltiņa rakstu māksla. Laiks, 1984, 24. okt.

Nodarbesdzejnieks
žurnālists
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas vieta27.10.1914
Rīga
Rīga

Dzīvesvieta1944–00.04.1950
Vācija
Germany

1945–1950
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

1950–1951
Īstona
Easton, Pennsylvania, United States

1951–1955
Filadelfija
Philadelphia, PA, USA
Izglītojies1921–1933
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

Mācījies, beidzis ģimnāziju. Literatūras skolotājs bijis Vilis Plūdonis.


1933
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis. Studijas nav beidzis.

Darbavieta1936–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"
Rīga
Rīga

Korektors


1950–1991 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Laiks"
Ņujorka
New York, USA

Laikraksta līdzstrādnieks

Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Pērkonkrusts
Rīga
Rīga

Fraternitas Lataviensis
Emigrē1944
Vācija
Germany
Devās bēgļu gaitās.

1950–1991
Ņūdžersija
New Jersey, USA
Miršanas vieta23.08.1991
Ņūdžersija
New Jersey, USA

Apglabāts04.06.1993
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Dvēseļu glābēji
Prēmija piešķirta par noveļu krājumu "Dvēseļu glābēji".
1959

Goppera fonda balva
Torņi Daugavā
Balva piešķirta par stāstu un miniatūru krājumu "Torņi Daugavā".
1963

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
1976

Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
27.10.1914Dzimšanas vietaPilsēta
2Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921 - 1933IzglītojiesĒka, māja
3Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933IzglītojiesĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1936 - 1940DarbavietaPilsēta
5Vācija
(Germany)
1944 - 31.03.1950DzīvesvietaValsts
6Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
7Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1945 - 1950DzīvesvietaPilsēta
8Īstona
(Easton, Pennsylvania, United States)
1950 - 1951DzīvesvietaPilsēta
9Ņūdžersija
(New Jersey, USA)
1950 - 1991EmigrēNovads
10Ņujorka
(New York, USA)
1950 - 1991DarbavietaPilsēta
11Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
12Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
13Filadelfija
(Philadelphia, PA, USA)
1951 - 1955DzīvesvietaPilsēta
14Ņūdžersija
(New Jersey, USA)
23.08.1991Miršanas vietaNovads
15Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
04.06.1993ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.