Sarma Muižniece

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsSarma Muižniece
Papildu vārdiLiepiņa, Muižniece Liepiņa, Muiznieks Liepins
KopsavilkumsDzejniece, māksliniece un sabiedriska darbiniece Sarma Muižniece Liepiņa (1960) dzimusi ASV, Kalamazū. Līdzās izglītībai amerikāņu skolā mācījusies Kalamazū latviešu skolā un Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Pirmā literārā publikācija 1976. gadā. Strādājusi par skolotāju, aktīvi piedalījusies latviešu jauniešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē ASV, strādājusi Harvardas universitātes Videner bibliotēkā ar baltiešu grāmatām un periodiku. Rakstījusi apceres par mākslu un mākslas izstādēm, kā māksliniece piedalījusies izstādēs, darbojusies kā izstāžu kuratore.
Personiska informācijaDzimusi valodnieces un dzejnieces Lalitas Muižnieces (dzimusi 1935) un sabiedriskā darbinieka, kiropraktiķa Valža Muižnieka (1927–2009) ģimenē.

1984: precējusies ar Jāni Liepiņu, dēli – Jūlijs Liepiņš (1985) un Pēteris Liepiņš (1987).

1974: pirmo reizi viesojās Latvijā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1976: pirmā publikācija dzejolis "mūs nav daudz" laikrakstā "Latvija" 4. decembrī.
"Dzejoļi var būt spontānāki, uz lappuses aptveŗamāki un, kaut bieži prasa tikpat lielu un ilgu darbu pārrakstot kā kāda reportāža, tieši dzejoļu rakstīšana man arvien sagādā pacilātību un patiesu, pat bērnišķu prieku. Pirmais literārais sarīkojums ārpus skolas vai nometnes, kuŗā mani aicināja lasīt savus darbus, bija Kalamazū literārās kopas rīkotais Dzejas un melodijas (1976.II), kad man bija 15 gadu." (Sarma Muižniece Liepiņa)

Intervijā Jurim Zommeram 2007. gadā atzinusi, ka "Dzejoļus sāku rakstīt kad man bija apmēram trīspadsmit gadu. Kursas vasaras vidusskolā piedalījos "Dzejas grupiņā" vai, kā mēs to iesaucām, Mango sazvērestībā, ar Olafu Stumbru." (Jaunā Gaita, Nr. 249, 2007).

Mācījusies latviešu vasaras vidusskolā "Kursa" ASV, papildskolā, vasaras kursos, piedalās aktīvi latviešu jaunatnes kongresos, akcijās, norisēs, 2x2 un 3x3 nometnēs un citi.
Strādājusi par skolotāju un lektori latviešu skolās ASV, arī Gaŗezerā.
1979: lektore piedalījusies Eiropas Vasaras vidusskolā Minsterē, bijusi žurnāla EVS`79 "Tornis" redaktore, 1980. gadā viesojās Austrālijā un piedalījās Austrālijas latviešu Jaunatnes kursos, Vasaras vidusskolā un 20. Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās Adelaidā un Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Pertā.

1976: pirmo reizi kopā ar Zintu Aistaru, Anitu Dzirni, Ilzei Kleinbergu, Dīnu Raunu (Sniedzi Ruņģi) un Hēru Zaļinsku uzstājās jauno autoru vakarā Kalamazū.
1977: pirmo reizi uzstājās Rakstnieku cēlienā ASV Rietumkrasta dziesmu svētku laikā, turpmāk regulāri piedalās latviešu literāros sarīkojumos ASV, Kanādā un Eiropā, arī Austrālijā, Jaunatnes dziesmu svētku literārā cēlienā un bijusi tā vadītāja.
1983: pirmo reizi ar pasteļiem piedalījusies plašakā mākslas izstādē.
1980. gada Ziemassvētkos izdots dzejoļu krājums "Izģērbies"; apgāds "Ceļinieks" (Detroita), vāka autors un mākslinieciskais iekārtotājs Balvis Rubess.

Dzejoļi publicēti žurnālos "Jaunā Gaita","LaRAs Lapa", "Karogs" (1990), "Māksla", laikrakstos "Laiks", "Latvija", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis", "Literatūra un Māksla".

Citātu galerija

Par Sarma Muižnieces literārās jaunrades pirmsākumiem

"Sarma Muižniece sākusi dzejot apm. pirms gadiem pieciem. Viņas dzejā atspoguļojas izjūtu un pasaules uztveres maiņas, kas notiek pārejā no bērna uz jaunieti. Dzejoļos blakus visai personīgiem pārdzīvojumiem un dzimtas piederības sajūtai Sarma labprāt pievēršas tēvzemes un brīvības tēmām, vai, viņas pašas vārdiem - tiem, kas vēl tic. To labi raksturoja arī sarīkojumā lasītā dzejoļa nobeigums. Mūsu nav daudz, pat kādam eļļas ķēniņam ir vairāk sievu nekā mēs, bet mēs stāvam uz klints un skatāmies saulē. – Viņas dzejoļos atspoguļojas dziļa dabas izjūta, kas kopš seniem laikiem bijusi raksturīga latviešu dzejniekiem."
Ruņģe, Valija. Trešā paaudze. Latvija Amerikā, 1976, 13. marts.


Par dzejoļu krājumu "Izģērbies" (1980)

"Apveltīta ar asu redzi un bagātu fantāziju, viņa pieskaras visai pasaulei, kas virmo ap viņu. Apbrīnojama ir jaunās dzejnieces tematu dažādība. [..] Apzinīgi vai neapzinīgi Sarma Muižniece ignorē ikdienas un literārās valodas atšķirības."
Luce, Ņina. Jaunas dzejnieces pirmā grāmata. Londonas Avīze, 1981, 15. maijs.

"Sarma Muižniece atrodas uz trimdas otras paaudzes sliekšņa - apstāklis, kas viņai, īpaši kā sievietei, devis iespēju sniegt trimdas dzejai citu tonalitāti, kas daudz tiešāka, frivolāka un varbūt uzbāzīgāka nekā viņas priekštecēm. "Izģērbies" ir tituls, kas reizē uz
mudina un izaicina. Jāatzīst, ka Muižniece pati nekautrējas atbrīvot savu dvēseli no lieka tērpa. [..] Centrālu vietu krājumā ieņem mīlestība jeb precīzāk – attieksmes ar vīriešu dzimti. Šeit nav runas par sievietes tradicionālo pakļaušanos vīrietim – varbūt vienīgi ārējiem apstākļiem, bet ne viņas attieksmē kā sievietei pret vīrieti. Šie dzejoļi bieži vien ir refleksijas, kurās dažubrīd pavīd sāpes, prieks un piemīlīga intimitāte, bet citubrīd tajās uzliesmo iznicinoša ironija un savādāka rakstura sievišķīga pašapziņa, kas līdz šim latviešu dzejā bijusi tikpat kā nepamanīta, bet kas atbilst jaunaudzes sieviešu puses centieniem pēc patstāvības un savā turpinājuma varbūt arī pēc vienlīdzības abu dzimšu starpā. [..] Viena no Muižnieces labākām īpašībām ir spēja pārsteigt lasītāju ar trāpīgiem, nekonvenciāliem formulējumiem, kuros nereti ir humora pilna distance. Otrs ir svaiga un veselīga tieksme neslēpties aiz subtiliem un grūti tveramiem simboliem."
Johansons, Pāvils. Atklātība. Laiks, 1981, 16. maijs.

SaiknesLalita Muižniece - Māte
Rūta Skujiņa - Vecāmāte
Austra Skujiņa - Radiniece
Jūlijs Lācis - Vectēvs
Māra Celle - Mātesmāsa
Ojārs Celle - Radinieks
Ieva Solveiga Celle-Harms - Māsīca
Nodarbesdzejniece
māksliniece
pedagoģe
lektore
Dzimšanas laiks/vieta10.09.1960
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States

Dzīvesvieta1960–1982
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States

1975–1976
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

1982
Pitsburga
Pittsburgh, Pennsylvania, United States

1984
Keimbridža
Cambridge, Massachusetts, United States

1985
Boksforda
Boxford, Massachusetts, United States

Kopš 1985. gada dzīvo Bostonas apkārtnē, Boksfordā.

Izglītība1974
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States

Beigusi mācības Kalamazū latviešu skolā.


1976
Minsteres latviešu ģimnāzija
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

Sākusi mācības, ar Latviešu Nacionālā fonda (LNF, Zviedrija) starpniecību saņēmusi profesora J. Auškāpa piemiņas mācību stipendiju.


00.08.1976

Beigusi Kursas latviešu vasaras vidusskolu.


1978
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States

Beigusi Komstokas ģimnāziju (Comstock High School).


1982
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States

Beigusi mācības Kalamazū koledžas (Kalamazoo College) Mākslas fakultātē, ieguvusi bakalaura grādu mākslā un politekonomiskās attiecībās (Public Policy).


1986
Bostona
Boston, Massachusetts, United States
Papildinājusi zināšanas Bostonas arhitektūras centrā (Boston Architectural Center).
Darbavieta1983–1984
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Kopā ar dzejnieci Anitu Dzirni vadījusi mākslas salonu "Artistic License".

1983–1984
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Strādājusi par mākslas skolotāju bērniem un jauniešiem.

1995–2003
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Hārvardas Universitātes Widener Bibliotēkas slāvu nodaļa, darbs ar baltiešu materiāliem.


2015–2017
Žurnāls "Jaunā Gaita"
Palīgredaktore.
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

Amerikas latviešu mākslinieku apvienība
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Valdes locekle.


Bostona
Boston, Massachusetts, United States
Bostonas Trimdas draudzes locekle.

Amerikas Savienotās Valstis
United States

Ērikas Raistera Piemiņas fonda valdes locekle.


Amerikas latviešu tautiskā savienība
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Valdes locekle.


2005–2009
Amerikas Latviešu apvienība
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Vadījusi Kultūras nozari.


2006–2013
Amerikas Latviešu apvienība
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Vadījusi Kultūras fondu.
Ceļojums1974
Rīga
Rīga

00.12.1980–00.01.1981
Austrālija
Australia
ApbalvojumiJāņa Bieriņa piemiņas fonda balva
2007

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
Balva piešķirta par nozīmīgu darbu jaunatnes audzināšanā un latviešu kultūras saglabāšanā.
2016

Andra Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fonda balva
2019



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 22.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
10.09.1960Pilsēta
2Pitsburga
(Pittsburgh, Pennsylvania, United States)
1982Pilsēta
3Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1960 - 1982Pilsēta
4Keimbridža
(Cambridge, Massachusetts, United States)
1984Pilsēta
5Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
1975 - 1976Pilsēta
6Boksforda
(Boxford, Massachusetts, United States)
1985Pilsēta
7Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1978Pilsēta
8Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1982Pilsēta
9Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1974Pilsēta
10Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
1976Pilsēta
11Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
1986Pilsēta
12Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1983 - 1984Pilsēta
13Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1983 - 1984Pilsēta
14Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1995 - 2003Valsts
15Rīga
(Rīga)
1974Pilsēta
16Austrālija
(Australia)
01.12.1980 - 01.01.1981Valsts
17Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
2006 - 2013Valsts
18Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
2005 - 2009Valsts
19Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
(Nav norādīts)Valsts
20Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
(Nav norādīts)Pilsēta

“Es uzaugu Kalamazū, Mičiganā, ģimenē bijām kopā ar brāli. Bet nu [..] dzīvoju ziemeļos no Bostonas – 45 minūšu braucienā līdz pilsētai. Mums ir sava māja klusā, mierīgā vietā. Priežu mežs apkārt, daudz ozolu, zīles krīt uz galvas; un apkārt skraida vāveres. Ir dārzs, puķes, neliels dīķītis, kur bērni ziemā var slidot,” stāstījusi Sarma Muižniece-Liepiņa.

Dzejniece, māksliniece un sabiedriskā darbiniece Sarma Muižniece-Liepiņa (1960) dzimusi ASV, Kalamazū, ļoti latviskā un gaišā valodnieces un dzejnieces Lalitas Muižnieces un sabiedriskā darbinieka, kiropraktiķa Valža Muižnieka ģimenē. Dzejniece Aina Kraujiete atzinusi, ka Sarma uzaugusi ar literārām rosmēm pilnā namā, līdzi literārajā pūrā nāk arī vecvecāku – dzejnieces Rūtas Skujiņas un rakstnieka Jūlija Lāča – devums. Rakstīšanai pievērsusies arī mammas Lalitas māsa Māra Celle.

Latviešu valodu un literatūru Sarma sāka apgūt jau agrā bērnībā, ik vakaru klausoties mātes lasītās latviešu bērnu grāmatas. Latviešu valodai ir ļoti būtiska nozīmē – tā ir saikne ar Latviju, kuru Sarma pirmoreiz kopā ar mammu skatīja 1974. gadā. Ar 1979. gadu datētā dzejolī “Latviešu valodai” ir rindas – “un tevi negribu aizmirst”.

Līdzās izglītībai amerikāņu skolā Sarma mācās Kalamazū latviešu skolā, Minsteres Latviešu ģimnāzijā, latviešu vasaras vidusskolā “Kursa” ASV, papildskolā, vasaras kursos, piedalās aktīvi latviešu jaunatnes kongresos, akcijās, norisēs.

1976. gadā Sarma pirmo reizi kopā ar Zintu Aistaru, Anitu Dzirni, Ilzi Kleinbergu, Dīnu Raunu un Hēru Zaļinsku uzstājās jauno autoru vakarā Kalamazū. Pēc šī lasījuma literatūrzinātniece Valija Ruņģe pēc raksta: “Sarma Muižniece sākusi dzejot apmēram pirms gadiem pieciem. Viņas dzejā atspoguļojas izjūtu un pasaules uztveres maiņas, kas notiek pārejā no bērna uz jaunieti. Dzejoļos blakus visai personīgiem pārdzīvojumiem un dzimtas piederības sajūtai Sarma labprāt pievēršas tēvzemes un brīvības tēmām, vai, viņas pašas vārdiem – tiem, kas vēl tic. [..] Viņas dzejoļos atspoguļojas dziļa dabas izjūta, kas kopš seniem laikiem bijusi raksturīga latviešu dzejniekiem.” / Ruņģe, Valija. Trešā paaudze. Latvija Amerikā, 1976, 13. marts. /

Pirmā literārā publikācija – dzejolis “mūs nav daudz” – ar Sarmas Muižnieces vārdu datēta ar 1976. gada 4. decembri laikrakstā “Latvija”. Kopš 1976. gada viņa regulāri piedalās literāros sarīkojumos – 1977. gadā pirmo reizi uzstājās Rakstnieku cēlienā ASV Rietumkrasta dziesmu svētku laikā, turpmāk regulāri piedalās latviešu literāros sarīkojumos ASV, Kanādā un Eiropā, Austrālijā.

1980. gada Ziemassvētkos izdots dzejoļu krājums “Izģērbies”. Auseklis Zaļinskis reiz atzinis, ka pēc krājuma iznākšanas Sarma, ielikusi to ceļasomā, brauca no viena kontinenta uz otru. ar savu dzejas savdabību, vaļsirdību un vieglo ironiju ieinteresēdama, ieērcinādama, ielīksmodama, apkaitinādama latviešu klausītājus un lasītājus. Dzejas krājumā ienākuši arī Latvijas iespaidi, vērojumi un atziņas. Ņina Luce, sastapusi jauno dzejnieci Austrālijā, raksta: “Apveltīta ar asu redzi un bagātu fantāziju, viņa pieskaras visai pasaulei, kas virmo ap viņu. Apbrīnojama ir jaunās dzejnieces tematu dažādība. [..] Apzinīgi vai neapzinīgi Sarma Muižniece ignorē ikdienas un literārās valodas atšķirības.” Savukārt dzejnieks Pāvils Johansons atzinis: “”Izģērbies" ir tituls, kas reizē uzmudina un izaicina. Jāatzīst, ka Muižniece pati nekautrējas atbrīvot savu dvēseli no lieka tērpa. [..] Viena no Muižnieces labākām īpašībām ir spēja pārsteigt lasītāju ar trāpīgiem, nekonvenciāliem formulējumiem, kuros nereti ir humora pilna distance. Otrs ir svaiga un veselīga tieksme neslēpties aiz subtiliem un grūti tveramiem simboliem,” raksta dzejnieks Pāvils Johansons.

Dzejoļi pēc 1980. gadā izdotā krājuma palikuši dažādu žurnālu “Jaunā Gaita”, “LaRA`s Lapa”, “Karogs”, “Māksla” un laikrakstu “Laiks”, “Latvija”, “Latvija Amerikā”, “Austrālijas Latvietis”, “Literatūra un Māksla” lappusēs. Ir domāts un ir runāts par jaunu dzejas krājumu, taču pagaidām šī iecere nav īstenojusies.

Par literāro procesu un dzejas tapšanu viņa teikusi: “Dzejoļi var būt spontānāki, uz lappuses aptveŗamāki un, kaut bieži prasa tikpat lielu un ilgu darbu pārrakstot kā kāda reportāža, tieši dzejoļu rakstīšana man arvien sagādā pacilātību un patiesu, pat bērnišķu prieku.” Intervijā Jurim Zommeram 2007. gadā atzinusi: “Dzejoļus sāku rakstīt, kad man bija apmēram trīspadsmit gadu. Kursas vasaras vidusskolā piedalījos “Dzejas grupiņā” vai, kā mēs to iesaucām, Mango sazvērestībā, ar Olafu Stumbru”.

Kad Sarma Muižniece-Liepiņa 1990. gadā atkal bija Rīgā, lai piedalītos II Pasaules latviešu rakstnieku saietā, viņai, kura sekoja literārajiem procesiem Latvijā, lasīja jaunākās grāmatas, bija svarīgi vaigā redzēt šos autorus – “Gribēju sejas pielikt pie rakstnieku vārdiem, kuri jau bija lasīti. Saliku vairākus desmitus. Tuvāk iepazinos ar kādiem 15 autoriem. Uzskatu, ka tas ir milzīgs guvums. Domāju arī, ka pasākuma programma varēja būt vienotāka, vairāk iedziļinoties atsevišķos jautājumos, ne tik vispārīga, saraustīta. Praktiski gūt pilnīgu priekšstatu par kādu ārzemju latviešu rakstnieka daiļradi nebija iespējams.” / Grīnberga, Helēna. Izvēles iespējas. Latvija Jaunatne, 1991, 4. janv. / Tolaik bija cerība, ka Latvijā varētu iznākt vai nu atkārtots “Izģērbies” izdevums, vai arī jauns dzejas krājums.

Sarma Muižniece-Liepiņa strādā par skolotāju un lektori latviešu skolās un vasaras skolās ASV, aktīvi piedalās latviešu jauniešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē ASV. 1980. gadā viesojās Austrālijā un piedalījās Austrālijas latviešu Jaunatnes kursos, Vasaras vidusskolā un 20. Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās Adelaidā un Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Pertā. Viņa strādājusi Harvardas Universitātes Videner bibliotēkā ar baltiešu grāmatām un periodiku. Raksta apceres par mākslu un mākslas izstādēm, kā māksliniece piedalās izstādēs, darbojas kā izstāžu kuratore. 1983. gadā pirmo reizi ar pasteļiem piedalās plašākā mākslas izstādē.

Ģimenes atbalsts Sarmai Muižniecei-Liepiņai ļāvis uzņemties ārkārtīgi darbietilpīgus pienākumus: ALAs Kultūras nozares vadītāja,ALAs Kultūras fonda priekšniece un citi; vadīt Bostonas Trimdas draudzes komiteju “Palīdzība Latvijai” un latviešu grāmatu lasītāju grupiņu. Viņas darbs ir pamanīts un novērtēts – Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva (2007), Ērika Raistera piemiņas fonda balva (2017), Andra Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fonda balva (2019).

Sarma Muižniece-Liepiņa atzīst: “Mēs visi, īpaši jau latvieši, no mazām dienām esam pieradināti strādāt. Tā vajadzēja strādāt mūsu vecākiem, lai viņi te izdzīvotu un kaut ko sasniegtu. Tā viņi iemācīja mums.

Lalitai Muižniecei 1974. gada Latvijas apciemojuma iespaidā tapa “Melitas piedzīvojumi Rīgā”, meitai – Sarmai Muižniecei-Liepiņai virkne dzejoļu. Lūk, 1976. gada 31. jūlijā datēts dzejolis, kurā, domājot līdzībās par Imantu Ziedoni un krāsainajām pasakām, dominē pelēkā krāsa:

Pelēkās drānās

jūs pelēkus kartupeļus

pelēkos maisos pērkat.

Bieži tos ved

pelēkos vāģos

no pelēkiem laukiem

pelēkas zemes

kur tos rok vēl pelēkāki cilvēki.

Kaut tikai reizi

viens no šiem cilvēkiem

paskatītos saulē

un sāktu starot

tad kaut tikai reizi

šis starojošais grauds

uzraktu kripatiņu cerības

un to ieslēptu kartupelī

un ieliktu maisā

lai – tikai reizi

vienu rītu tirgū

visai Rīgai būtu iespēja

brīvību pirkt.


Informāciju 2020. gada 10. septembrī sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.