Rutku Tēvs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (37); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsRutku Tēvs
Personiska informācijaRUTKU TĒVS (īst. v. Arveds Mihelsons; 1886.23.X Strazdumuižā pie Rīgas - 1961.14.X Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks, aktieris.
Dz. galdnieka ģim. Māc. Biķeru draudzes sk., vācu amatnieku sk. Rīgā, beidzis Rihtera mūzikas sk. dramatisko klasi. No 1906 aktieris R. Tautmīļa-Bērziņa trupā, "Rotas", Torņakalna, Apollo, Ziemeļblāzmas t-rī. 1907 iesaukts armijā, darbojies armijas trupā Toboļskā. Pirmā loma - Rutku Tēvs P. Kūlas lugā "Uz priekšu būšu gudrāks" kļuvusi par rakstnieka pseidonīmu. 1911-14 Rīgas Latviešu t-rī, 1. pas. kara laikā darbojies 3. Kurzemes strēlnieku pulka trupā, Čerskas gūstekņu nometnes t-rī Vācijā, Rīgas latv. pilsētas t-rī (1917-18), Valmieras Padomes t-rī (1919), latv. strēlnieku pulku frontes t-rī Krievijā un Maskavas latv. t-rī "Skatuve" (1919-21). Darbojies arī par režisoru. 1922-34, 1941-43, 1945-56, izņemot 1926.-1927. g. sezonu, kad bijis angažēts Nac. t-rī, bijis Dailes t-ra aktieris. 1934-40 un no 1956 strād. gk. lit. darbu. LPSR N.b.s.m. (1955).
R.T. bijis humoristiskā žurn. "Gailis" red. (1912-13), latv. strēlnieku divīzijas laikr. "Cīņas Balss" līdzstr. (1920), humoristiska laikr. "Sikspārnis" un tā lit. pielikuma red. (1922-23), satīriskā laikr. "Joku Ziņas" red. kolēģijas loc. (1926), "Pūcesspieģeļa satīriskā kalendāra" red. (1924-33).
Pirmā publikācija - humor. dzejolis "Dziesma par mākslas jāšanu" žurn. "Vārdotājs" 1906 (21. nr.). Sar. 10 piedzīvojumu rom. par Rīgas, Kurzemes hercogistes un Ljas vēsturi no 14. līdz 19. gs. 1. pusei: "Dumpīgā Rīga"
(1930, t-rī 1931 aut. dramatizējumā), "Latvietis un viņa kungs" (sar. 1926-27, grām. 1932-33), "Bendes meita" (1933), "Mūksalas brāļi" (1934), "Gambija", "Klibā Skrodera iela" (abi 1935), "Trīs vella kalpi" (per. 1935, grām. 1990, ekraniz. ar nos. "Vella kalpi" 1970 un "Vella kalpi Vella dzirnavās" 1972, t-rī 1991), "Sabas ķēniņienes pēctecis" (per. 1936), "Sumpurņu ciems" (1937), "Aklais Valentīns" (1938). Nepabeigti rom. "Pie Lielā pumpja" un "Pans Ignacs". Sar. stāstu krāj. "Degošās sirdis" (1937), kurā izmantota gk. vēst. viela. R.T. prozas pamatā - vēst. notikumi un personas, spēcīgs laikm. kolorīts ar dominējošu dēku elementu sižeta risinājumā. Personāžu tēlojumā - krass labā un ļaunā pretstats, latv. tautas pārstāvju tēlojumā dominē vitalitāte un optimisms.
R.T. sar. vairākas viencēliena komēdijas: "Lauvu dīdītāja", "Pasaules brīnums" (abas 1922), "Brīvais pilsonis", "Buržujs Jānis", "Sievietes mīlas ieroči", "Vēlēšanu drudzī" (visas 1924), "Inteliģentas meičas" (1926), "Gals labs, viss labs", "Laulības medus mēnesī", "Sirdsdraugs Kārlis" (visas 1929), "Kristus otrā atnākšana" (1931), lugām feļetoniska pieskaņa. Rakstījis arī feļetonus. Sakopojis vairākus anekdošu krājumus: "Mīlestības pirtiņa", "300 anekdotes", "Smieklu vācele", "Žvingulī un paģirās", "Galantērijas un pikantērijas" (visi 1929), "Jautrā bunkurā" (1943) u.c. Sast. aforismu un sentenču krāj. "Sieviete" (1933).
R.T. tulkojis I. Vazova "Varonīgā bulgāriete" (1912), L. Volfa "Nauda un ārprāts" (1931), A. Dimā "Marata dēls" (1932), "Olimpija" (1934), K. Zeiberta "Pret mežu... marš, marš!" (1943), B. Gorbatova "Lielie ūdeņi" (1949), V. Reimonta "Zemnieki" (1953, kopā ar F. Rūmnieku), N. Gogoļa "Mirušās dvēseles" (1955, kopā ar M. Šūmani), N. Černiševska "Prologs" (1956) u.c. R.T. pētījis latv. t-ra vēsturi, manuskriptā palicis darbs "Materiāli teātra vēsturei" (apm. 1000 lpp. glabājas T-ra darbinieku savienībā). Latv. kult. vēsturē nozīmīgs krāj. "Latviešu teātris anekdotos. No 1804. līdz 1940. gadam" (1943, daļēji izlasē "Dumpīgā Rīga" 1976).
L. Rutku Tēvs. 50 rampas gaismas gadu // Tēvijas Sargs, 1940, 5.I-14.VI; Bērziņa E. Arveda Mihelsona darbīgais mūžs // T-ris un dzīve, 1965, 9; Bībere L. Dažas lappuses no Rutku Tēva dzīves // Rutku Tēvs. Dumpīgā Rīga. R., 1976; Liepiņš H. Arveds Mihelsons - skolotājs un kolēģis // Dzimtenes Balss, 1986, 24.VII; Mihelsons A. Rakstnieks intervē aktieri un rakstnieku. [A. Mihelsona atbildes uz J. Lāča jautājumiem] // Lit. un Māksla, 1988, 8.I.
A. Rožkalne
Nodarbesrakstnieks
aktieris
Dzimšanas vieta23.10.1886
Dzimis Strazdumuižā pie Rīgas.
Izglītojies
mācījies
Biķeru draudzes skolā

mācījies
vācu amatnieku skolā

mācījies
beidzis Rihtera mūzikas skolas dramatisko klasi
Miršanas vieta14.10.1961
Rīga
Rīga
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
14.10.1961Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.