Rūdolfs Egle

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (19); Sastādītājs (5); Redaktors (5); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsRūdolfs Egle
KopsavilkumsRūdolfs Egle (1889–1947) – literatūrzinātnieks un tulkotājs. Monogrāfiju par Jāni Poruku un Eduardu Veidenbaumu autors, sastādījis un rediģējis Kārļa Veidenbauma, Eduarda Veidenbauma, Jāņa Poruka, Kārļa Skalbes kopotus rakstus, sastādījis un komentējis Mihaila Ļermontova rakstus, Viljama Šekspīra un Heinriha Heines darbu izlasi, kā arī antoloģiju "Latvju lirika". Kopā ar Andreju Upīti sarakstījis "Pasaules rakstniecības vēsturi" 4 sējumos. Kopā ar brāli Kārli Egli rediģējis un izdevis žurnālu "Latvju Grāmata". Bijis Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē noorganizējis un vadījis savu literāro studiju. Tulkojis no angļu, franču, krievu, itāļu un vācu valodas.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē.
1940–1941: aktīvi piedalījās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbā. Par šā laika aktīvo sabiedrisko darbību nacistiskās okupācijas laikā vairākus mēnešus turēts apcietinājumā.
Profesionālā darbība1908: pirmā publikācija – dzejolis "Bērns" laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" literārajā pielikumā (Nr. 74).

No 1914: publicējis recenzijas un rakstus periodikā.

Rūdolfs Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas, tekstoloģijas un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību gan atsevišķu literāru darbu, gan arī plašāku literāru parādību izprašanai. Viņa recenzijās sniegta vērtējamā darba formas analīze, tas aplūkots kā relatīvi autonoma literāra mākslinieciska vienība, ko veido formas un satura sintēze.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No angļu valodas
1926: Viljams Šekspīrs. Šekspīrs: izlasīti raksti – 5 sonetu tulkojums (sast. Aleksandrs Dauge, Anša Gulbja apgāds).

No franču valodas
1921: Gijs de Mopasāns. Hija de Mopassana Slokas stāsti (O. Jēpe).

No krievu valodas

1927: Mihails Ļermontovs "Mūsu laiku varonis" (Anša Gulbja apgāds).
1941: Mihails Ļermontovs "Dzejas un stāsti" (VAPP Pedagoģisko rakstu apgāds).
1945–1946: Mihails Ļermontovs "Raksti" (kopā ar Kārli Egli un Ievu Celmiņu; VAPP Daļliteraturas apgāds).

No itāļu valodas

1935: Ermans Volfs Ferāri "Gudrā skaistule" (librets; Nacionālā opera).

No vācu valodas

19??: Vilhelms Haufs "Vilhelma Haufa pasakas 1. daļa" (Anša Gulbja apgāds).
19??: Gotholds Efraims Lesings "Minna von Barnhelm" (Anša Gulbja apgāds).
19??: Peters Altenbergs "Skices un stāsti" (Anša Gulbja apgāds).
1918: Rihards Vāgners "Riharda Vāgnera Skrejošais holandietis'' (librets; Kooperatoru sabiedrība "Apgāds").
1923: Vilhelms Haufs "Vilhelma Haufa pasakas 2. daļa" (Anša Gulbja apgāds).
Citātu galerija"Spilgta un daudzpusīga personība, atstājusi paliekamas pēdas daudzās jo daudzās literārās dzīves jomās kritikā, literatūrteorijā, literatūrvēsturē, latviešu un cittautu autoru koprakstu veidošanā, antoloģiju sagatavošanā, literārajā žurnālistikā, literatūras tulkošanā un atdzejā, pedagoģijā, bibliotekārijā utt. Nedrīkstam neminēt arī Rūdolfa Egles nopelnus enciklopēdiju tapšanā (raksti par literatūru "Latviešu konversācijas vārdnīca", kopa ar Andreju Upīti sarakstītā "Pasaules rakstniecības vēsture").
Rūdolfa Egles "Latvju lirika" – ne tikai viena no plašākajām, bet, šķiet, arī vislietpratīgāk sastādīta latviešu dzejas antoloģija. Viņa sarūpētie rakstnieku darbu kopojumi pieder pie labākajiem šai nozarē. Viņa monogrāfijas par rakstniekiem joprojām ir šo rakstnieku dzīves un darbības izpētes pamats.
Vēl dažas rindas par to, ko par "Rūdu" savā laikā tiku dzirdējis no viņa vecākā brāļa Kārļa Egles.
Abu brāļu sadarbība bijusi daudz plašāka, daudz būtiskākā, nekā varētu likties. Gandrīz vienmēr bijis tā, ka pasākumos, kurus uzņēmies Rūdolfs, piedalījies arī Kārlis. Un otrādi: ja kādu lielāku darbu pasācis Kārlis, tajā aicinājis līdzstrādāt arī Rūdolfu. Tā tas bijis ar "Latvju Grāmatu", tā ar "Latvju liriku", Poruka kopotiem rakstiem, Šekspīra "Darbiem", Ļermontova "Rakstiem" un daudz ko citu, kaut brāļi nebija varējuši nodzīvot arī gluži bez konfliktiem. "

Ancītis, Valdemārs. Literatūrzinātnes klasiķis. Literatūra un Māksla, Nr. 20, 1989, 6. maijs.
SaiknesElza Egle - Sieva
Kārlis Egle - Brālis
Nodarbestulkotājs
zinātnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas vieta29.04.1889
Druviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Druvienas pagasta "Mazvasaraudzos".
IzglītojiesDruvienas pagastskola
Druviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads

Šļukuma Neibeizera ministrijas skola

1905
E. Liepiņa privātā proģimnāzija
Valmiera
Valmiera

1906–1907
Ata Ķeniņa tirdzniecības skola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

1907–1909
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Skolā par literatūras skolotāju strādāja Augusts Saulietis, kura ietekmē Rūdolfs Egle pievērsās literatūrai, taču skolu netika pabeidzis.

1911. gadā nokārtoja reālskolas gala pārbaudījumus.


1910
Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany

Studējis Drēzdenes konservatorijā, taču karaklausības dēļ bija spiests pēc nepilna gada atgriezties.


1911–1914
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis komerczinātnes (studijas nav pabeidzis).


1918–1922 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Apguvis literatūrzinātni, īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas universitātē un Mākslas institūta literatūras fakultātē.

DarbavietaLatvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un Vispārīgās literatūras katedras vadītājs (no 1944. gada – docents, no 1945. gada – filoloģijas zinātņu kandidāts, no 1946. gada – profesors)


1914
Laikraksts "Latvija" (1905–1915)
Rīga
Rīga

1915–1916
Laikraksts "Jaunās Pēterpils Avīzes"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1917–1922
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Petrogradā strādājis Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Slāvu nodaļā. No 1918. līdz 1922. gadam bija šās nodaļas vadītājs.

1922–1931
Žurnāls "Latvju Grāmata"
Rīga
Rīga

Kopā ar brāli Kārli Egli rediģē un izdod kritikas, literatūrvēstures un bibliogrāfijas žurnālu "Latvju Grāmata".
Žurnālā publicētas daudzas Rūdolfa Egles recenzijas par jaunizdotajām grāmatām un vairāki raksti.


1924–1934
Latvijas Kultūras fonds
Rīga
Rīga

Inspektors


1924–1940
Rīga
Rīga

Bibliotēku padomes sekretārs, no 1929. gada – priekšsēdētājs


1926–1929
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga
Priekšsēdētājs

1931–1932
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga
Priekšsēdētājs

1935–1940
Rīga
Rīga
Noorganizēja un vadīja Rūdolfa Egles literāro studiju

1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktors

1946–1947
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Direktora vietnieks zinātniskajā darbā
Dalība organizācijās1926–1934 (Datums nav precīzs)
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga
Biedrs

1940–1947
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs
Emigrē1915–1922
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Apcietinājums1941
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Nacistiskās okupācijas laikā vairākus mēnešus pavadījis apcietinājumā.

Miršanas vieta17.07.1947
Rīga
Rīga
ApglabātsRīga
Rīga
Apbedīts Raiņa kapos.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos".
Literatūra
1928

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 26.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
29.04.1889Dzimšanas vietaCiems
2Valmiera
(Valmiera)
1905IzglītojiesPilsēta
3Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1906 - 1907IzglītojiesĒka, māja
4Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1907 - 1909IzglītojiesĒka, māja
5Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
1910IzglītojiesPilsēta
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1911 - 1914IzglītojiesĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1914DarbavietaPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1915 - 1922EmigrēPilsēta
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
10Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1915 - 1916DarbavietaPilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1917 - 1922DarbavietaPilsēta
13Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1918 - 1922IzglītojiesPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1922 - 1931DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1924 - 1934DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1924 - 1940DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1926 - 1929DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1926 - 1934Dalība organizācijāsPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1931 - 1932DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
1935 - 1940DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.