Rūdolfs Egle

Dzimis saimnieka ģimenē.
1940–1941: aktīvi piedalījās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbā. Par šā laika aktīvo sabiedrisko darbību nacistiskās okupācijas laikā vairākus mēnešus turēts apcietinājumā.

1908: pirmā publikācija – dzejolis "Bērns" laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" literārajā pielikumā (Nr. 74).

No 1914: publicējis recenzijas un rakstus periodikā.

Rūdolfs Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas, tekstoloģijas un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību gan atsevišķu literāru darbu, gan arī plašāku literāru parādību izprašanai. Viņa recenzijās sniegta vērtējamā darba formas analīze, tas aplūkots kā relatīvi autonoma literāra mākslinieciska vienība, ko veido formas un satura sintēze.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

"Spilgta un daudzpusīga personība, atstājusi paliekamas pēdas daudzās jo daudzās literārās dzīves jomās kritikā, literatūrteorijā, literatūrvēsturē, latviešu un cittautu autoru koprakstu veidošanā, antoloģiju sagatavošanā, literārajā žurnālistikā, literatūras tulkošanā un atdzejā, pedagoģijā, bibliotekārijā utt. Nedrīkstam neminēt arī Rūdolfa Egles nopelnus enciklopēdiju tapšanā (raksti par literatūru "Latviešu konversācijas vārdnīca", kopa ar Andreju Upīti sarakstītā "Pasaules rakstniecības vēsture").
Rūdolfa Egles "Latvju lirika" – ne tikai viena no plašākajām, bet, šķiet, arī vislietpratīgāk sastādīta latviešu dzejas antoloģija. Viņa sarūpētie rakstnieku darbu kopojumi pieder pie labākajiem šai nozarē. Viņa monogrāfijas par rakstniekiem joprojām ir šo rakstnieku dzīves un darbības izpētes pamats.
Vēl dažas rindas par to, ko par "Rūdu" savā laikā tiku dzirdējis no viņa vecākā brāļa Kārļa Egles.
Abu brāļu sadarbība bijusi daudz plašāka, daudz būtiskākā, nekā varētu likties. Gandrīz vienmēr bijis tā, ka pasākumos, kurus uzņēmies Rūdolfs, piedalījies arī Kārlis. Un otrādi: ja kādu lielāku darbu pasācis Kārlis, tajā aicinājis līdzstrādāt arī Rūdolfu. Tā tas bijis ar "Latvju Grāmatu", tā ar "Latvju liriku", Poruka kopotiem rakstiem, Šekspīra "Darbiem", Ļermontova "Rakstiem" un daudz ko citu, kaut brāļi nebija varējuši nodzīvot arī gluži bez konfliktiem. "

Ancītis, Valdemārs. Literatūrzinātnes klasiķis. Literatūra un Māksla, Nr. 20, 1989, 6. maijs.

Druvienas pagastskola
"Vecā skola", Druviena

Šļukuma Neibeizera ministrijas skola
Šļukums

1905
E. Liepiņa privātā proģimnāzija
Valmiera

1906–1907
Ata Ķeniņa tirdzniecības skola
Tērbatas iela 15/17, Rīga

1907–1909
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Skolā par literatūras skolotāju strādāja Augusts Saulietis, kura ietekmē Rūdolfs Egle pievērsās literatūrai, taču skolu netika pabeidzis.1911. gadā nokārtoja reālskolas gala pārbaudījumus.

1910
Drēzdene
Studējis Drēzdenes konservatorijā, taču karaklausības dēļ bija spiests pēc nepilna gadaatgriezties.

1911–1914
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis komerczinātnes (studijas nav pabeidzis).

1918–1922
Sanktpēterburga
Apguvis literatūrzinātni, īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas universitātē un Mākslas institūta literatūras fakultātē.

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un Vispārīgās literatūras katedras vadītājs (no 1944. gada – docents, no 1945. gada – filoloģijas zinātņu kandidāts, no 1946. gada – profesors)

1914
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga

1915–1916
Laikraksts "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915–1916)
Sanktpēterburga

1917–1922
Sanktpēterburga
Petrogradā strādājis Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkasSlāvu nodaļā. No 1918. līdz 1922. gadam bija šās nodaļas vadītājs.

1922–1931
Žurnāls "Latvju Grāmata" (1922–1931)
Rīga
Kopā ar brāli Kārli Egli rediģē un izdod kritikas, literatūrvēstures un bibliogrāfijas žurnālu "Latvju Grāmata".Žurnālā publicētas daudzas Rūdolfa Egles recenzijas par jaunizdotajām grāmatām un vairāki raksti.

1924–1934
Latvijas Kultūras fonds
Rīga
Inspektors

1924–1940
Rīga
Bibliotēku padomes sekretārs, no 1929. gada – priekšsēdētājs

1926–1929
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība (1917–1940)
Rīga
Priekšsēdētājs

1931–1932
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība (1917–1940)
Rīga
Priekšsēdētājs

1935–1940
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Studijas izveidotājs un vadītājs

1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors

1946–1947
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Direktora vietnieks zinātniskajā darbā

1915–1922
Sanktpēterburga

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs

1926–1934
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība (1917–1940)
Rīga
Biedrs

1940–1947
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

07.1927
Somija
1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (Ā. Ersu, K. Eliasu, V. Grēviņu, P. Rozīti u.c.) ceļojis pa Somiju.

1941
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Nacistiskās okupācijas laikā vairākus mēnešus pavadījis apcietinājumā.

Raiņa kapi
Apbedīts Raiņa kapos.

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos".
Literatūra
1928