Rūdolfs Blaumanis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (160); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (70)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsRūdolfs Blaumanis
Papildu vārdiKārlis Leonīds
PseidonīmsĀrīšu Andrs, J. Blēdriķis, Grāvracis, Grāvraču Anna, Jonatāns, Kakluvalgs, Klimbims, Leonīds, L. Lūlands, Jirgensonu Pēteris, J. Sīkums, Pulieris, SinamUalb, Vecais Grāvracis, Zobgals
KopsavilkumsRūdolfs Blaumanis ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem, kura literārajos darbos, īpaši prozā un dramaturģijā, daudzveidīgi un mākslinieciski pārliecinoši atklāts sabiedrības sociālais un psiholoģiskais portrets 19. un 20. gadsimta mijā. Blaumanis savu literāro darbību īstenojis, atrazdamies divu kultūru, vācu un latviešu, ietekmē. Viņa agrīnie prozas darbi tapuši vācu valodā, un pāreju uz latviešu valodu rakstnieks īstenojis pakāpeniski. Savā daiļradē viņš uzsvēris latviešu nācijas pašapziņas nostiprināšanos un ekonomiskos centienus, pievēršot pastiprinātu uzmanību tēloto cilvēku individualitātei un personībai, viņu iekšējiem pārdzīvojumiem un izdarītajām izvēlēm. Blaumanis savas daiļrades sākuma gados galvenokārt rakstījis prozu, nedaudz vēlāk pievērsies dramaturģijai un epizodiski lirikai.Viena no spilgtākajām Blaumaņa talanta izpausmēm ir viņa radītās vairāk nekā desmit noveles, kas galvenokārt tapušas laikā no 19. gadsimta 80. gadu beigām līdz gadsimtu mijai. Blaumaņa dramaturģijā pievērsta īpaša uzmanība lugas mākslinieciskajam veidojumam. Viņš sarakstījis četrpadsmit lugas (vēl trīs lugas palikušas nepabeigtas), kas tuvinās drāmas, dažkārt arī komēdijas žanram. Šie darbi sākot no 19. gadsimta 90. gadiem ieguvuši lielu popularitāti un skatītāju atsaucību, un daudz izrādīti teātros.
Personiska informācijaDzimis muižas kalpotāju ģimenē. Blaumaņa tēvs Matīss bijis muižas pavārs, māte Karlīne Paulīne (dzimusi Šūberga) – muižas istabene. No 1868. gada Jurģiem (23. aprīlis) vecāki sāka saimniekot Ērgļu muižas īpašnieka Gustava Rūdolfa fon Tranzeja-Rozeneka nomā dotajās Braku mājās kā rentnieki, tās vēlāk iepērkot par dzimtu. Brālis – Arvīds Oto Blaumanis. Dzīves laikā uzturējies galvenokārt Rīgā un Brakos. No 1885. gada līdz 1887. gadam Rūdolfs Blaumanis bija Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis. 1887. gadā ieradās Rīgā, laikrakstos publicēja pirmos stāstus un noveles. 19. gadsimta 80. gadu nogalē ārstēšanās nolūkos uzturējās Brakos, 1890. gadā atgriezās Rīgā. Pēc tēva nāves 1894. gadā trīs gadus saimniekoja Brakos un nodevās literārajai jaunradei. 1898. gadā pārcēlās uz Rīgu un iesaistījās latviešu periodisko izdevumu darbā. 1899. gada beigās Rūdolfs Blaumanis mēģināja nodibināt grāmatu veikalu un apgādu; 1900. gadā savā apgādā izdeva divas grāmatas. 20. gadsimta sākumā Blaumanis strādāja laikrakstā "Pēterburgas Avīzes". 1904. un 1905. gadā dzīvoja galvenokārt Brakos, bet 1906. gada sākumā atkal pārcēlās uz Rīgu, kur bija laikraksta "Latvija" līdzstārādnieks. 1907. gada vasarā saslima ar tuberkulozi. 1908. gada vasarā ar draugu finansiālu palīdzību nokļuva Takaharju sanatorijā Somijā, kur mira.

Profesionālā darbība1882: pirmā publikācija – stāsts vācu valodā Wiedergefunden (Atkalatrastā) laikraksta Zeitung für Stadt und Land pielikumā 25. decembrī (j. st. 1883. gada 6. janvārī).
Pirmais Rūdolfa Blaumaņa dzejolis latviešu valodā “Nakts” laikraksta “Mājas Viesis” literārajā pielikumā 1886. gada 11. oktobrī (ar parakstu Jirgensonu Pēteris).
Strādājis vācu un latviešu presē – Zeitung für Stadt und Land (1887. gadā un no 1890. līdz 1894. gadam), “Mājas Viesis”, “Mājas Viesa Mēnešraksts”, “Dienas Lapa” (no 1898. gada līdz 1901. gadam), "Pēterburgas Avīzes" (no 1901. līdz 1904. gadam), "Latvija (1906. un 1907. gadā).
1891. gadā izdota Blaumaņa pirmā luga "Zagļi". 1892. gadā iznāca Blaumaņa pirmā prozas grāmata – stāstu krājums igauņu valodā Õlest katuse all ("Zem salmu jumta"). 1893. gadā publicēts pirmais prozas krājums latviešu valodā “Pie skala uguns”. Blaumaņa pēdējā publikācija – humoristiskais dzejolis “Jautājums jeb Balāde par balāžu dzejnieku” – publicēts laikrakstā “Latvija” 1908. gada 2. augustā.
No 1887. gada līdz 1908. gadam Blaumanis no vācu valodas pārtulkojis 51 autora darbus. Pirmais tulkojums – 1887. gada 23. un 30. decembrī laikrakstā “Balss” (51. un 52. numurā) publicētais austriešu autora Ludviga Ancengrūbera prozas darbs “Krusta dūzis”. Tulkoti astoņi vācbaltiešu rakstnieka Viktora fon Andrejanova dzejoļi, to vidū "Pasaules tēvreize" (Das Gebet der Welt). Rūdolfs Blaumanis tulkojis vācu valodā Andrieva Niedras romānu "Līduma dūmos" (1900) un latviešu tautasdziesmas.


Darbu pirmiestudējumi

1890: "Zagļi" Rīgas Latviešu teātrī
1891: “Ļaunais gars” Rīgas Latviešu teātrī
1893: “Pazudušais dēls” Rīgas Latviešu teātrī
1896: “Trīnes grēki” Rīgas Latviešu teātrī
1897: "Potivāra nams" Rīgas Latviešu teātrī
1901: “No saldenās pudeles” Rīgas Latviešu teātrī
1902: “Skroderdienas Silmačos” Rīgas Latviešu teātrī
1904: "Burvis un puķes" Rīgas Labdarības biedrībā
1904: “Indrāni” Rīgas Latviešu teātrī
1905: “Ugunī” Rīgas Latviešu teātrī
1908: “Sestdienas vakars” Rīgas Latviešu teātrī
1908: "Pamāte" Rīgas Latviešu teātrī
1910: "Genoveva" Liepājas teātrī
1933: "Pēc pirmā mītiņa" Latvijas Nacionālajā teātrī

Kopoti raksti

Kopoti raksti 7 sējumos (1909–1914; 6. sējums nav iznācis)
Kopoti raksti 12 sējumos (1923–1928)
Kopoti raksti 5 sējumos (1946–1949)
Kopoti raksti 12 sējumos (1952–1958, ASV)
Kopoti raksti 8 sējumos (1958–1960, lit. 8. sējumā)
Kopoti raksti 9 sējumos (1–6, 1993–1998, 7, 2000, 9, 1999; 8. sējums nav iznācis)

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Atsevišķi Rūdolfa Blaumaņa darbi tulkoti angļu, čehu, dāņu, igauņu, itāliešu, krievu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, somu, ukraiņu, vācu, zviedru valodās.
1892. gadā izdota Blaumaņa prozas izlase igauņu valodā Õlest katuse all (Zem salmu jumta, tulkotājs Eduards Vilde); tajā ietverti stāsti "Raudupiete", "Pērkoņa negaiss" un "Nauda zeķēs".
1910. gadā četras Rūdolfa Blaumaņa noveles izdotas čehu valodā ar nosaukumu Lotyšské povídky (Latviešu stāsti, tulkotājs Aloiss Kudelka); šeit ievietoti darbi "Pērkoņa negaiss", "Zirgs, trīs govis un simts rubļu", "Andriksons", "Nāves ēnā".
2014. gadā jaunā publicējumā izdota Rūdolfa Blaumaņa vācu valodā tulkotā novele "Nāves ēnā" (Im Schatten des Todes). 2017. gadā grāmatā Frost im Frűhling ("Salna pavasarī) publicēti visi Blaumaņa vācu valodā sarakstītie vai paša rakstnieka tulkotie prozas darbi.

Citātu galerijaBlaumanis kā mākslinieks
"Izrakstot vairāk citātus, vai uzrādot Blaumaņa noveļu sižetus, tūliņ būtu tikusi redzama šī rakstnieka nemaldināmā mākslinieka izjūta. Tā viņu izvadīja cauri visām strāvām, bija arī tik stipra, ka viņu aizsargāja no visām ārpus mākslas stāvošām tendencēm. Nekad neviena strāva viņu tad arī nav visai cildījusi; nekad viņš arī nav bijis tik visai populārs. Bet kam latviešu vidū bijusi īsta mākslas izjūta, inteliģencē, dažādās partijās, tautā, tie vienumēr jutušies Blaumaņa pievilkti un ap viņu pulcējušies. Izglītībai un līdz ar to izkoptai daiļuma gaumei arvienu tālāk izplatoties, viņu skaits vairojas."
Zeiferts, Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture. Trešā daļa. Rīga: A. Gulbis, 1925. 129. lpp.

Blaumanis, latviešu nācija un latviešu valoda
"Tādējādi viss, ko Blaumanis dara un vēl vairāk darīs latviešu valodas labā – gan kā kritiķis un polemizētājs, gan kā rakstnieks, no kura darbiem saņemam latviešu valodas paraugstundas, – tas viss ieslēdzas lielajā tautas atmodas vēsturiskajā ķēdē."
Volkova, Līvija. Blaumaņa zelts. Rīga: Karogs, 2008. 31. lpp.

Rūdolfs Blaumanis un Eiropas literatūra
"Noveļu diskursa slāņi, kas pastāv ap 1900. gadu un ir savstarpēji saistīti, un skar žanra būtību, atspoguļojas arī Blaumaņa novelēs. Līdz ar to Blaumaņa noveles iekļaujas Eiropas noveles žanra kontekstā un var papildināt to ar savdabīgu latvisku akcentu."
Fīlmans, Rolfs. (Füllmann, Rolf.) Latviešu modernisms: noveļu tradīciju revolūcija Rūdolfa Blaumaņa novelēs "Raudupiete" un "Romeo un Jūlija". Kalniņa, Ieva (sast.) Rūdolfs Blaumanis: teksts un konteksts. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013. 13.–14. lpp.
SaiknesArvīds Blaumanis - Brālis
Nodarbesrakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas vieta01.01.1863
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Dzīvesvieta1863–1868
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Pirmos piecarpus dzīves gadus Rūdolfs Blaumanis pavada Ērgļu muižā.


1868–1908
Braki
"Braki", Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840

Braku mājās Rūdolfs Blaumanis ar nelieliem pārtraukumiem dzīvo visu mūžu. Sākotnēji Blaumaņa vecāki Brakus rentē, vēlāk iepērk par dzimtu.


1875–1882
Rīga
Rīga

1887
Rīga
Rīga

1890–1894
Rīga
Rīga

1900
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
1900. gadā īsu brīdi dzīvo pie brāļa Arvīda Bērzaines skolā.

1901–1904
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1901. gadā sāka strādāt Pēterburgā Oskara Rāviņa izdotajā laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Ap 10. oktobri Blaumanis uz pāris nedēļām ieradās Pēterburgā un īsu brīdi apmetās pie Emiļa Melngaiļa Fontankas krastmalā Nr. 108, visai attālu no laikraksta redakcijas. Vēlāk pārvācās uz redakcijas ēku Pasta ielā.


1905
Valmiera
Valmiera
1905. gadā kādu laiku Blaumanis dzīvo Valmierā.

1906–1908
Alberta iela 12–9, Rīga
Alberta iela 12 - 9, Rīga, LV-1010

No 1906. gada līdz 1908. gadam kā Jaņa Rozentāla apakšīrnieks Alberta ielā 12-9 periodiski mitis Rūdolfs Blaumanis. Šobrīd šeit iekārtots Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.

Izglītojies1872–1875
Ogre
Ogre, Ogres novads

Mācījies Annas Rubīnas vācu privātskolā Ogres pagastā.


1875–1881
Rīga
Rīga

Mācījies 2. Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā Palasta ielā 9.

Darbavieta1881–1882
Šķūņu iela, Rīga
Šķūņu iela, Rīga

Pēc vācu tirdzniecības skolas beigšanas Rūdolfa Blaumaņa pirmā darba vieta ir Johana Georga Fārbaha apiņu noliktavā un komisijas veikalā Šķūņu ielā 5 Rīgā, kur viņš strādājis par mācekli no 1881. gada rudens līdz 1882. gada vasaras vidum.


1885–1887
Kokneses muiža
Blaumaņa iela 3, Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads, LV-5113

No 1885. gada vasaras beigām līdz 1887. gada vasarai Rūdolfs Blaumanis bijis Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis. Koknesē pavadītajā laikā Blaumanis gūst daudz ierosmju un nozīmīgu iespaidu, kas sekmē viņa pievēršanos rakstniecībai; top pirmais dzejolis "Nakts" (publicēts laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā 1886. gada 11. oktobrī), dzejoļi "Kā zagšus'' un "Vēl tu nezini", atsevišķi muižas iemītnieki vēlāk kļūst par prototipiem lugās un novelēs, piemēram, "Purva bridējs", "Ugunī".


00.09.1887–00.04.1894
Rīga
Rīga

No 1887. gada septembra līdz 1894. gada aprīlim (ar pārtraukumu 1898. un 1899. gadā) Rūdolfs Blaumanis strādā Rīgā liberālā vācbaltiešu laikraksta “Zeitung für Stadt und Land” redakcijā. Tolaik redakcijas ēkas atradušās Doma laukumā 11/13, Rūdolfam Blaumanim piešķirtā redakcijas un tipogrāfijas ēkas jumta istaba atradās Doma laukumā 11 (šobrīd Doma laukums 4, autentiskā ēka nav saglabājusies).


1901–1904

1901. gadā sāka strādāt Pēterburgā Oskara Rāviņa izdotajā laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Redakcija atradās līdzās Īzaka katedrāles laukumam - Pasta ielā Nr. 13., Pēterburgā. Kopš 1902. gada 25. maija paplašinātā tipogrāfija, redakcija un ekspedīcija atrodas vienuviet - kņaza Mihaila atvēlētajā namā Galeru ielā 55; šeit dzīvo arī Blaumanis.


1906–1907
Laikraksts "Latvija" (1905–1915)
Rīga
Rīga
Miršanas vieta04.09.1908
Takaharju
Takaharju, Savonlinna, Finland

Apglabāts02.09.1923
Piemiņas vietas02.09.1923
Ērgļu Veco kapu zemnieku kapu daļas centrālajā vietā ir latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa (1863.-1908.) kaps. Uz rakstnieka atdusas vietu ved 45 granīta pakāpieni. Kapa pieminekļa autors ir tēlnieks Burhards Dzenis. Piemineklis veidots no somu granīta un Braku laukakmens, uzstādīts 1923. gada 2. septembrī.

10.11.1929
Blaumaņa piemineklis ir pirmais sabiedriskais piemineklis, kas veidots kādam latviešu kultūras darbiniekam. Atklāts 1929. gada 10. novembrī kanālmalas apstādījumos. Pieminekļa autors ir tēlnieks Teodors Zaļkalns. Uz pieminekļa iegravētas Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas "Mans zelts ir mana tauta / Mans gods ir viņas gods" un uzraksts "Rūdolfs Blaumanis 1863.-1908."
Muzeji10.05.1959
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki"
Blaumaņi Braku mājās sāka dzīvot 1868. gadā. Rūdolfs Blaumanis ar nelieliem pārtraukumiem šeit dzīvo visu mūžu.

1973
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
No 1906. gada līdz 1908. gadam kā apakšīrnieks periodiski šajā dzīvoklī mitis Rūdolfs Blaumanis. Muzejā iekārtota Blaumaņa memoriālā istaba.
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
01.01.1863Dzimšanas vietaCiems
2Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1863 - 1868DzīvesvietaCiems
3Braki
("Braki", Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840)
1868 - 1908DzīvesvietaViensēta
4Ogre
(Ogre, Ogres novads)
1872 - 1875IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1875 - 1881IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1875 - 1882DzīvesvietaPilsēta
7Šķūņu iela, Rīga1881 - 1882DarbavietaIela
8Kokneses muiža
(Blaumaņa iela 3, Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads, LV-5113)
1885 - 1887DarbavietaMuiža
9Rīga
(Rīga)
1887DzīvesvietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
31.08.1887 - 31.03.1894DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1890 - 1894DzīvesvietaPilsēta
12Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900DzīvesvietaPilsēta
13Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1901 - 1904DzīvesvietaPilsēta
14Valmiera
(Valmiera)
1905DzīvesvietaPilsēta
15Alberta iela 12–9, Rīga
(Alberta iela 12 - 9, Rīga, LV-1010)
1906 - 1908DzīvesvietaDzīvoklis
16Rīga
(Rīga)
1906 - 1907DarbavietaPilsēta
17Takaharju
(Takaharju, Savonlinna, Finland)
04.09.1908Miršanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.