Darbi: Darba autors (22); Atdzejotājs (1); Redaktors (5); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (23)
Vārds | Ronalds Briedis |
---|---|
Kopsavilkums | Dzejnieks un dramaturgs Ronalds Briedis dzimis 1980. gadā Aizkrauklē. Pēc Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvēšanas studējis kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā (1999-2005), kur arī strādājis par bibliotekāru (2003-2004). Organizē Jauno un iesācēju autoru semināru un vada kultūrizglītības programmu "Literārā Akadēmija". Kopš 2010. gada strādā par Latvijas Rakstnieku savienības lietvedi. Latviešu literatūrā pilntiesīgi ienācis 2004. gadā ar dzejoļu "Asaru gāze", par ko saņēmis Dzejas dienu balvu (2004) un Gada balvu literatūrā par spilgtāko debiju (2004). Iznākuši vēl divi krājumi – "Karaoke" (2008), kas ieguvis Ojāra Vācieša prēmiju, un "Zāles pret nemirstību" (2016), kas tika nominēta Latvijas Literatūras gada balvai. Ronalda Brieža krājumus raksturo postmodernās ironijas noteikta iedziļināšanās Rietumu un Austrumu kultūras kodos apvienojumā ar nevainojamu klasisko dzejas formu pārvaldīšanu. Dzejoļi tulkoti angļu, vācu, krievu, spāņu, franču, ungāru un maķedoniešu valodā. Ronalds Briedis atdzejojis Josifa Brodska un Semjona Haņina darbus. Atsevišķā grāmatā izdota luga "Lielās paslēpes". |
Personiska informācija | Māte – Gunta Briede, keramiķe. Tēvs – Dainis Briedis, uzņēmuma vadītājs. |
Profesionālā darbība | Pirmā publikācija1997: dzejolis "Gandrīz tautasdziesma" laikrakstā "Rīgas Balss" (24.04.).Darbība dramaturģijā2003: sarakstījis lugu "Lielās paslēpes", par ko saņēmis Nacionālā lugu konkursa godalgu.Literāra līdzdalība citos projektosRonalda Brieža dzejoļus kora mūzikai komponējuši Pauls Dambis, Ēriks Ešenvalds un Gabriels Džeksons (Lielbritānija).Literāro darbu tulkojumi citās valodās2005: Ungārijā iznākusi dzejoļu izlase "Rejtett kamera" (Slēptā kamera)Cittautu autoru darbu tulkojumi2003: piedalījies Semjona Haņina (Семен Ханин) dzejoļu krājuma "tikko" atdzejošanā (Neputns).2009: piedalījies Josifa Brodska (Иосиф Бродский) dzejas izlases atdzejošanā (Neputns). 2017: piedalījies Semjona Haņina dzejas izlases "bet ne ar to" atdzejošanā (Neputns). Organizatoriskā darbībaKopš 2001. gada organizē Jauno un iesācēju autoru semināru.Kopš 2003. gada kultūrizglītības programmas "Literārā Akadēmija" vadītājs. Kopš 2010. gada literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra valdes priekšsēdētājs. |
Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Zāles pret nemirstību" (Neputns, 2016)
"Tomēr Oroboro (simbols pasaules cikliskumam un mūžīgai pārdzimšanai) savas attīstības laikā Brieža krājumos ir sasniedzis kādu augstāku progresa posmu, proti, niansētāka ir kļuvusi autora attieksme pret galveno savas dzejas instrumentu, t. i., ironiju: „Tagad es lietoju jēdzienu postironija. Tas ir skatupunkts, kurā tu vērsies ar ironijas līdzekļiem pret pašu ironiju un rezultātā nojauc robežu starp ironisku un nopietnu attieksmi pret aprakstīto parādību.” Paradokss un asprātīgas pretrunas [..] autoram jaunajā krājumā vairs nav pašmērķis, bet gan veids, kā neizprotamajā un savādajā (postmodernisms? post-postmodernisms? metamodernisms?) 21. gadsimtā pateikt, ka dažādu kultūru centrā ir viens sasodīti apjucis cilvēks."
Ķirķis, Raimonds. Post-Briedis? Punctum, 21.04.2016. Par dzejoļu krājumu "Karaoke" (Neputns, 2008)
"Brieža dzejai, manuprāt, savas paaudzes ietvaros nav līdzinieku, jā, šis
tas sasaucas ar, piemēram, Vērdiņa dzejas koķetēriju ar kultūras zīmēm
vai Manfeldes reliģisko pasaules uztveri, jā, jūtama vecāko kolēģu
ietekme – Rokpeļņa poētikai raksturīgā sakrālā un profānā sastatīšana,
tomēr gan tas, kā autors raksta, gan tas, ko raksta, rada anahronisma
iespaidu, it kā rindas par pravieti, kas nodibina rokgrupu, būtu
rakstījis kāds, kurš, no vienas puses, dzīvo šeit un tagad, taču, no
otras, viņa pasaules uztvere šķiet raksturīgāka kādam citam laikam,
daudz senākam. [..] Nedomāju, ka tas Brieža dzeju padara mazāk vērtīgu, drīzāk tā ir viena
no tās savdabīgajām kvalitātēm."
Viguls, Arvis. Sasmīdināt princesi un apraudāties. Satori, 01.10.2008. Par dzejoļu krājumu "Asaru gāze" (Neputns, 2004)
"Dzejnieks daudz izmanto reminiscences, alūzijas, kultūras simbolus – gatavas, atpazīstamas valodas un poētiskās domāšanas formulas. Briedi saista lingvistiskie paņēmieni, kas balstīti uz valodas elementu skanisko līdzību, bet jēdzieniskām atšķirībām, piemēram, homonīmija, polisēmija, paronomāze. [..] Valodas vienības Ronalds Briedis ierauga, uztver it kā no iekšpuses. It kā "uzšķērž", attin vaļā pārakmeņojušos tēlus, ikdienišķotas metaforas, idiomas, parunas, atklāj to loģisko nesaderību, atgriežas līdz sākotnējai konkrētai nozīmei, atsedzot iekšējo formu. Un vienā dzejolī blakus nostājas vairākas nozīmes."
Veidemane, Ruta. ..zvani aplaiza lūpas. Karogs, Nr. 10, 2004. |
Nodarbes | dzejnieks dramaturgs |
Dzimšanas vieta | 25.08.1980 Aizkraukle Aizkraukle, Aizkraukles novads |
Izglītojies | 1986–1999 Jēkabpils Valsts ģimnāzija Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils, LV-5201 Iegūta vidējā izglītība. 1999–2003 Latvijas Kultūras akadēmija Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Ieguvis bakalaura grādu kultūras teorijā. 2003–2005 Latvijas Kultūras akadēmija Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Ieguvis maģistra grādu kultūras teorijā. |
Darbavieta | 2003–2004 Latvijas Kultūras akadēmija Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Bibliotekārs. 2004–2005 Latvijas Rakstnieku savienība Lāčplēša iela 48/50 – 12 Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011 Projektu koordinators. 2010 Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Lietvedis. |
Dalība organizācijās | 2004 Latvijas Rakstnieku savienība Rīga Rīga 2004 Latvijas Dramaturgu ģilde Vaļņu iela 9, Rīga Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050 |
Apbalvojumi | Dzejas dienu balva Asaru gāze Balva piešķirta par krājumu "Asaru gāze". Dzeja 2004 Latvijas Literatūras gada balva Asaru gāze Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Asaru gāze" un lugu "Lielās paslēpes". Debija 2005 Ojāra Vācieša prēmija Karaoke Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Karaoke". 2008 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|---|
1 | Aizkraukle (Aizkraukle, Aizkraukles novads) | 25.08.1980 | Dzimšanas vieta | Pilsēta | |
2 | Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils (Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils, LV-5201) | 1986 - 1999 | Izglītojies | Ēka, māja | |
3 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 1999 - 2003 | Izglītojies | Ēka, māja | |
4 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 2003 - 2005 | Izglītojies | Ēka, māja | |
5 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 2003 - 2004 | Darbavieta | Ēka, māja | |
6 | Lāčplēša iela 48/50 – 12 (Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011) | 2004 - 2005 | Darbavieta | Dzīvoklis | |
7 | Rīga (Rīga) | 2004 | Dalība organizācijās | Pilsēta | |
8 | Vaļņu iela 9, Rīga (Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050) | 2004 | Dalība organizācijās | Ēka, māja | |
9 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 2010 | Darbavieta | Ēka, māja |