Ronalds Briedis

2 bildes

Ronalds Briedis (1980) – dzejnieks un dramaturgs. Dzimis Aizkrauklē, pēc Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvēšanas studējis kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā (1999-2005), kur arī strādājis par bibliotekāru (2003-2004). Organizē Jauno un iesācēju autoru semināru un vada kultūrizglītības programmu "Literārā Akadēmija". Kopš 2010. gada strādā par Latvijas Rakstnieku savienības lietvedi. Latviešu literatūrā pilntiesīgi ienācis 2004. gadā ar dzejoļu "Asaru gāze", par ko saņēmis Dzejas dienu balvu (2004) un Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju (2004). Iznākuši vēl trīs krājumi – "Karaoke" (2008), kas ieguvis Ojāra Vācieša prēmiju, "Zāles pret nemirstību" (2016), kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai, un "Nulles summa" (2022). Ronalda Brieža krājumus raksturo postmodernās ironijas noteikta iedziļināšanās Rietumu un Austrumu kultūras kodos apvienojumā ar nevainojamu klasisko dzejas formu pārvaldīšanu. Dzejoļi tulkoti angļu, vācu, krievu, spāņu, franču, ungāru un maķedoniešu valodā. Ronalds Briedis atdzejojis Josifa Brodska un Semjona Haņina darbus. Atsevišķā grāmatā izdota luga "Lielās paslēpes".

Dzimšanas laiks/vieta

25.08.1980
Aizkraukle

Personiska informācija

Māte – Gunta Briede, keramiķe. Tēvs – Dainis Briedis, uzņēmuma vadītājs.

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1997: dzejolis "Gandrīz tautasdziesma" laikrakstā "Rīgas Balss" (24.04.).

Dzeja

2004: "Asaru gāze" (Neputns).
2008: "Karaoke" (Neputns).
2016: "Zāles pret nemirstību" (Neputns).
2022: "Nulles summa" (Neputns).

Darbība dramaturģijā

2003: sarakstījis lugu "Lielās paslēpes", par ko saņēmis Nacionālā lugu konkursa godalgu.

Literāra līdzdalība citos projektos

Ronalda Brieža dzejoļus kora mūzikai komponējuši Pauls Dambis, Ēriks Ešenvalds un Gabriels Džeksons (Lielbritānija).

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

2005: Ungārijā iznākusi dzejoļu izlase "Rejtett kamera" (Slēptā kamera)

Cittautu autoru darbu tulkojumi

2003: piedalījies Semjona Haņina (Семен Ханин) dzejoļu krājuma "tikko" atdzejošanā (Neputns).
2009: piedalījies Josifa Brodska (Иосиф Бродский) dzejas izlases atdzejošanā (Neputns).
2017: piedalījies Semjona Haņina dzejas izlases "bet ne ar to" atdzejošanā (Neputns).

Organizatoriskā darbība

Kopš 2001. gada organizē Jauno un iesācēju autoru semināru.
Kopš 2003. gada kultūrizglītības programmas "Literārā Akadēmija" vadītājs.
Kopš 2010. gada literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra valdes priekšsēdētājs.

Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Zāles pret nemirstību" (Neputns, 2016)

"Tomēr Oroboro (simbols pasaules cikliskumam un mūžīgai pārdzimšanai) savas attīstības laikā Brieža krājumos ir sasniedzis kādu augstāku progresa posmu, proti, niansētāka ir kļuvusi autora attieksme pret galveno savas dzejas instrumentu, t. i., ironiju: „Tagad es lietoju jēdzienu postironija. Tas ir skatupunkts, kurā tu vērsies ar ironijas līdzekļiem pret pašu ironiju un rezultātā nojauc robežu starp ironisku un nopietnu attieksmi pret aprakstīto parādību.” Paradokss un asprātīgas pretrunas [..] autoram jaunajā krājumā vairs nav pašmērķis, bet gan veids, kā neizprotamajā un savādajā (postmodernisms? post-postmodernisms? metamodernisms?) 21. gadsimtā pateikt, ka dažādu kultūru centrā ir viens sasodīti apjucis cilvēks."

Ķirķis, Raimonds. Post-Briedis? Punctum, 21.04.2016.

Par dzejoļu krājumu "Karaoke" (Neputns, 2008)

"Brieža dzejai, manuprāt, savas paaudzes ietvaros nav līdzinieku, jā, šistas sasaucas ar, piemēram, Vērdiņa dzejas koķetēriju ar kultūras zīmēmvai Manfeldes reliģisko pasaules uztveri, jā, jūtama vecāko kolēģuietekme – Rokpeļņa poētikai raksturīgā sakrālā un profānā sastatīšana,tomēr gan tas, kā autors raksta, gan tas, ko raksta, rada anahronismaiespaidu, it kā rindas par pravieti, kas nodibina rokgrupu, būturakstījis kāds, kurš, no vienas puses, dzīvo šeit un tagad, taču, nootras, viņa pasaules uztvere šķiet raksturīgāka kādam citam laikam,daudz senākam. [..] Nedomāju, ka tas Brieža dzeju padara mazāk vērtīgu, drīzāk tā ir vienano tās savdabīgajām kvalitātēm."

Viguls, Arvis. Sasmīdināt princesi un apraudāties. Satori, 01.10.2008.

Par dzejoļu krājumu "Asaru gāze" (Neputns, 2004)

"Dzejnieks daudz izmanto reminiscences, alūzijas, kultūras simbolus – gatavas, atpazīstamas valodas un poētiskās domāšanas formulas. Briedi saista lingvistiskie paņēmieni, kas balstīti uz valodas elementu skanisko līdzību, bet jēdzieniskām atšķirībām, piemēram, homonīmija, polisēmija, paronomāze. [..] Valodas vienības Ronalds Briedis ierauga, uztver it kā no iekšpuses. It kā "uzšķērž", attin vaļā pārakmeņojušos tēlus, ikdienišķotas metaforas, idiomas, parunas, atklāj to loģisko nesaderību, atgriežas līdz sākotnējai konkrētai nozīmei, atsedzot iekšējo formu. Un vienā dzejolī blakus nostājas vairākas nozīmes."
Veidemane, Ruta. ..zvani aplaiza lūpas. Karogs, Nr. 10, 2004.

Izglītība

1986–1999
Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils
Iegūta vidējā izglītība.

1999–2003
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ieguvis bakalaura grādu kultūras teorijā.

2003–2005
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ieguvis maģistra grādu kultūras teorijā.

Darbavieta

2003–2004
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Bibliotekārs.

2004–2005
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Projektu koordinators.

2010
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Lietvedis.

Dalība organizācijās

Apbalvojumi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Asaru gāze".
Dzeja
2004

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Asaru gāze" un lugu "Lielās paslēpes".
Debija
2005

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Karaoke".
2008

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2023