Roberts Šterns

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (5); Mākslinieks (3)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsRoberts Šterns
KopsavilkumsRoberts Šterns (1884–1943) – jūras un zvejnieku tēmas gleznotājs, literāts, publicists un skolotājs. Grāmatu "Aforismi. Paradoksi. Līdzības", "Ievads metodiskā zīmēšanā", monogrāfijas "Janis Rozentāls", grāmatas "Laba, gudra, skaista dzīve" autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1938).
Personiska informācijaDzimis stingri reliģiozā ģimenē. Tēvs – hernhūtiešu sludinātājs Fricis Šterns. Ģimenē vēl divi brāļi un divas māsas. Brālis Pauls Šterns – pazīstams grafiķis un kokgriezējs, savukārt māsa Tusnelda bija rakstniece, bet otra māsa bija dziedātāja.

1905. gadā Šterns pret vecāku gribu devās uz Penzu, kur iestājās mākslas skolā.
Bijis kaislīgs vijoles spēlētājs.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Šterna aforismi un paradoksāli spriedumi par filozofiskiem, ētiskiem, sadzīves jautājumiem apkopoti grāmatā "Aforismi. Paradoksi. Līdzības" (1914; grāmata iznākusi arī krievu valodā), "Laba, gudra, skaista dzīve" (1939).

Pirms aiziešanas mūžībā esot strādājis pie kāda romāna, kas attēlo mākslinieku dzīvi; manuskripta liktenis nezināms.

Darbība mākslā

Izpelnījies ievērību kā marīnists. Izstādēs kopš 1914. gada. Pirmo reizi nācis atklātībā, piedalīdamies 4. latviešu mākslas izstādē (Mākslas veicināšanas biedrības izstādē).
Neatkarīgās Latvijas laikā piedalījies Kultūras fonda, Neatkarīgo mākslinieku vienības un vairākās citās izstādēs Latvijā. Ārzemēs Roberta Šterna darbi eksponēti 1939. gada jūras skatu izstādē Lībekā un Lježā.

Darbība mākslas kritikā

1914: iespiesta pirmā kritika laikrakstā "Līdums" par 4. latviešu mākslas izstādi, kurā pats Šterns piedalījās ar vairākām savām gleznām.
Divus gadus bijis laikraksta "Rīts" mākslas kritiķis, "Brīvā Zeme" u.c. laikrakstu līdzstrādnieks,
Publicējis rakstus par mākslu un recenzijas žurnālā "Ritums", laikrakstos "Brīvā Zeme" (1919–1934), "Jaunākās Ziņas", "Rīts".

Sabiedriskā un pedagoģiskā darbība

1909: pēc Penzas mākslas skolas beigšanas Šterns sāk strādāt Voldemāra Maldoņa ģimnāzijā. Tobrīd viņš ir vienīgais latviešu zīmēšanas skolotājs, kas dziļāk pētījis zīmēšanas metodiku.
1912: Rīgā notiek Krievijas pirmā pedagoģiskā izstāde; Šterns ticis uzaicināts nolasīt vairāku priekšlasījumus par zīmēšanas metodiku, tie iemanto pedagogu ievērību.
1920: kopā ar Latviešu Jaunatnes Savienības priekšnieku skolotāju K. Šopu un ģimnāzijas direktoru J. Lapiņu nodibinājis Latvijas Tautas universitāti.
Šterns lasījis lekcijas mākslas jautājumos jaundibinātajā Latvijas Tautas universitātē, skolotāju kursos Rīgā un Cēsīs, ievadu zīmēšanas metodikā Latvijas Universitātes augstākajos pedagoģijas kursos u.c.

Nodibinoties mākslas padomei pie Izglītības ministrijas, Šterns kļuva par padomes sekretāru. Izglītības ministrijas uzdevumā izstrādājis zīmēšanas programmu ģimnāzijām un pamatskolām.

Sarakstījis grāmatu "Ievads metodiskā zīmēšanā" (1920), monogrāfiju "Janis Rozentāls" (1925). Žurnālā "Atpūta" ievietojis populāru zīmēšanas mācības kursu.

Bijis viens no Latvijas neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem.
Citātu galerija

Par personas mākslas uzskatiem

"Daudzinātie mākslas "ismi" mākslu ir tikai gremdējuši. Sagrāvuši mākslas estētiskās un nacionālās vērtības. Caur to lielā mērā grimis darba un visas kultūras tikums".

Roberts Šterns

"Rakstīdams par tēlotājas mākslas jautājumiem, Št[erns] arvien nostājas pret moderniem virzieniem. Savās gleznās viņš stingri turas pie vecmeistaru mākslas tradīcijām — rūpīgi zīmē un uzmanīgi liek krāsas. Viņa gleznu iemīļotākie temati — zvejnieki. Sevišķi daudz viņam ir gleznu par jūru."

K. Šops. Roberts Šterns. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3, 01.03.1939, 378. lpp.

Roberta Šterna atveids

"Kr. Barona ielas sākumā Rīgā gājēji bieži redz soļojam neparastu pamaza auguma vīru. Viņš iet lēni, nesteigdamies; viņa paceltās acis raugās kaut kur tālu, pāri Rīgas jumtiem un torņiem. Bet laikam gan sevišķi tālu viņš tā iedams nevar aizdomāt: nāk kāds viņa skolnieks, technikuma audzēknis – dziļi palocīdamies noņem cepuri, nāk kolēģis gleznotājs – dara to pašu. Neparastā vīra sejā tādās reizēs arvien pamirdz silts smaids, ko apsveicinātājs aiziedams sajūt vēl labu laiku. Šis mierīgais un domu pilnais vīrs – Roberts Šterns. Dzīvo viņš Kr. Barona ielā. Pa savu logu raugas uz Blaumaņa pieminekļa vietu. Viņa darbnīca pilna gleznām, žanriem un ainavām no reālās un iedomātās pasaules. Pie darbnīcas sienas dīvāns. Aizvērtām acīm, pat ar apklātu galvu, te bieži vien atlaižas Šterns-filozofs. Blakus istabā tad sāk klabēt rakstāmmašīna: Šterns-prātnieks diktē, viņa kundze pieraksta. Tā radušies pazīstamie Šterna aforismi un nupat iznākošā grāmata par daiļu un gudru dzīvošanu."

Anonīms. Filozofs un mākslinieks. Brīvā Zeme, Nr. 27, 02.02.1939, 39. lpp.
SaiknesTusnelda - Māsa
Nodarbesskolotājs
gleznotājs
publicists
literāts
mākslas kritiķis
Dzimšanas laiks/vieta04.02.1884
Liepāja
Liepāja
IzglītojiesLiepāja
Liepāja
Beidzis Liepājā Augenberga elementārskolu, pēc tam pilsētas skolu.

1900–1904
Liepāja
Liepāja

Mācījies pie komponista un diriģenta H. Hochapfela, no 1900. līdz 1904. gadam mācījies vijoļspēli un mūzikas teoriju pie koncertmeistara Veisborna.


1905–1909
Penza
Penza, Penza Oblast, Russia

Beidzis Penzas mākslas skolu. Pats vēl skolā mācīdamies, Penzā divus gadus vadīja pedagoģiskos kursus glezniecībā.


1909 (Datums nav precīzs)

Pēc Penzas mākslas skolas beigšanas kādu laiku papildinājās Jāņa Rozentāla studijā un Dubura dramatiskajos kursos.


1921–1930
Latvijas Mākslas akadēmija

Studējis glezniecību LMA.

No 1923. līdz 1926. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā.

1930. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Roberta Tilberga figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

DarbavietaLiepāja
Liepāja
Pēc skolas beigšanas kādu laiku strādājis Liepājā kā telegrāfists.

1909 (Datums nav precīzs)
Latvju dramatiskie kursi
Rīga
Rīga
Zeltmata un Dubura latvju dramatiskos kursos Šterns lasīja lekcijas par mākslu.

1915–1918
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Kara laikā bijis zīmēšanas skolotājs latviešu skolās Petrogradā.


1919–1943 (Datums nav precīzs)
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010

No 1919. gada zīmēšanas skolotājs Rīgas Valsts tehnikumā.

Dalība organizācijās1919
Neatkarīgo mākslinieku vienība
Rīga
Rīga
Bijis viens no Latvijas neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem.
Dienests1918

Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.

Miršanas laiks/vieta15.05.1943
Rīga
Rīga
Miris savā dzīvoklī ar sirdstrieku.
Apglabāts19.05.1943
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
1938


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Liepāja
(Liepāja)
04.02.1884Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Liepāja
(Liepāja)
1900 - 1904IzglītojiesPilsēta
3Liepāja
(Liepāja)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Liepāja
(Liepāja)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
5Penza
(Penza, Penza Oblast, Russia)
1905 - 1909IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1909DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1909DarbavietaPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1918DarbavietaPilsēta
9Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1919 - 1943DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1919Dalība organizācijāsPilsēta
11Rīga
(Rīga)
15.05.1943Miršanas laiks/vietaPilsēta
12Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
19.05.1943ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.