Roberts Klaustiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (55); Sastādītājs (5); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsRoberts Klaustiņš
Kopsavilkums

Roberts Klaustiņš (1875–1962) – literatūras vēsturnieks, kritiķis, rakstnieks un pedagogs. Izglītību ieguvis Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1895). Aptuveni divdesmit gadus strādājis par skolotāju (1895–1924, ar pārtraukumiem), kopš 1924. gada galvenokārt nodevies literārajam darbam. Roberta Klaustiņa literārā un pētnieciskā darbība aptver vairākas darbības jomas. Skolu vajadzībām sastādījis lasāmgrāmatas (“Dzimtene”, 1909; “Ievads latvju rakstniecībā”, 1925–1927)) un hrestomātijas (“Latvju folkloras hrestomātija”, 1927), kā arī rakstījis par latviešu literatūras vēsturi un literatūras teoriju (“Latviešu rakstniecības vēsture”, 1907; “Latvju rakstniecības vēsture”, 1925; “Poētika pamatskolām”, 1925). Publicējis recenzijas un problēmrakstus par latviešu literatūru, plašus apcerējumus veltījis Jura Alunāna, Ausekļa, Andreja Pumpura, Raiņa, Aspazijas, Andrieva Niedras, Viļa Plūdoņa, Augusta Deglava, Friča Bārdas, Jāņa Akuratera daiļradei. Nozīmīgi ir pētījumi par brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”. Veicis pētījumus par Baltijas vēsturi, rakstījis par latviešu tautasdziesmām, sastādījis “Latvju tautas daiņu” (1928–1932) sējumus. Vēsturisko romānu “Pa tumšām tekām” (1927) un “Dzimtkungs Burķis” (periodikā 1936–1937), arī stāstu krājumu “Kara un mēra briesmas” (1911), “Austrumnieku teika” (1927), stāsta bērniem “Sapnis Ziemsvētku naktī” (1910) autors.

Personiska informācija1875: 2. martā dzimis Garozas pusmuižas vagara Dāvida un Lavīzes (dzimusi Ogmane) Klaustiņa ģimenē.
1902: apprecas ar Almu Kažoku (1881–1962) no Kosas, Maskavas kursisti.
1903: ģimenē piedzimst meita.
1912: Alma Klaustiņa nodibina sieviešu privātģimāziju (pastāv līdz 1924. gadam), Roberts Klaustiņš piedalās skolas vadīšanā un strādā tur par skolotāju.
Profesionālā darbība1899: 14.–25. janvārī laikrakstā "Dienas Lapa" pirmpublikācija – stāsts "Skaidrā dvēsele". Dažos avotos par Roberta Klaustiņa pirmo publikāciju minēts bez paraksta publicētais raksts "Jaunākā latviešu lirika" ("Dienas Lapa", 1898, 23. decembris/4. janvāris – 24. decembris/5. janvāris).
1907: pievēršas vēstures pētniecībai.
No 1924: galvenokārt nododas literārajai darbībai.
1935: žunālā "Grāmatnieks"(Nr. 1) sadaļā "Grāmatas tintes pudelē" iespiesta ziņa, ka Roberts Klaustiņš raksta romānu "Rūsa pamalē", "tanī būs plaša tautas galerija no Lejaskurzemes". Domājams, tas ir romāns "Dzimtkungs Burķis", kuru 1936. un 1937. gadā publicēja žurnāls "Atpūta".
1938: 29. martā laikrakstā "Rīts" publicēta informācija, ka Roberts Klaustiņš apņēmies uzrakstīt monogrāfiju par Aleksandru Būmani (1881–1937), juristu, Rūdolfa Blaumaņa draugu un viņa lugu "Skroderdienas Silmačos"un "Trīnes grēki" dziesmu autoru, virsredaktors būšot Arveds Švābe. Monogrāfija netika uzrakstīta.

Roberta Klaustiņa darbi

Proza (stāsti un romāni)
1910: Sapnis Ziemsvētku naktī
1911: Kara un mēra briesmas
1927: Austrumnieku teikas
1927: Pa tumšām tekām
1936–1937: Dzimtkungs Burķis (žurnālā "Atpūta")
1942: Dižo ceļu gaitnieki (žurnālā "Latvju Mēnešraksts")
1943: Dzīvais zelta pūķis (žurnālā "Latvju Mēnešraksts")

Literatūras vēsture un teorija, lasāmgrāmatu un hrestomātiju sastādīšana, vēsture
1907: Latviešu rakstniecības vēsture skolām
1909: Dzimtene: lasāmā grāmata pirmmācības skolām
1909: "Mērnieku laiki", Klaustiņa apcerēti
1910: Pēteris Lielais: strādnieks un cīnītājs uz Krievijas troņa
1910: Pēteris Lielais un Vidzeme lielā ziemeļnieku karā
1911: Pumpurs dzīvē un darbos
1924: Reiņa un Matīsa Kaudzīšu "Mērnieku laiki"
19251926: Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām, papildskolām un cittautu skolu augstākām klasēm
1925–1927: Ievads latvju rakstniecībā (lasāmgrāmata)
19251927: Poētika pamatskolām, papildskolām un cittautu skolu augstākām klasēm
1926: "Mērnieku laiki" kā sadzīves romāns (estētisks un kultūrvēsturisks apcerējums)
1927: Latvju folkloras hrestomātija vidusskolām un arodskolām
1932–1933: Latvju rakstniecības vēsture (pamatskolām)

Nozīmīgākās apceres izdevumiem
1910: Bārenīte un mātes meita (apcere par tautasdziesmām)
1925: Andreja Pumpura raksti (dzīvi un darbus apcerējis Roberts Klaustiņš)
1927: Andreja Pumpura izlasīti raksti (dzīvi un rakstus apcerējis Roberts Klaustiņš)
1936: Atskaņu hronika (Roberta Klaustiņa ievads un piezīmes)
1937: Anša Gulbja Kopoti raksti (Klaustiņa apcere par Rakstu autoru)

Sakārtošana un komentēšana
1908: Tautas dziesmas (tautas romances)
1914: Jura Alunāna raksti
1928–1932: Latvju tautas daiņas (kopā ar Jāni Endzelīnu; 1938–1940, atkārtots izdevums)

Tulkojums no krievu valodas
1926: Turgeņevs, Ivans. Tēvi un dēli. Rīga: A. Gulbja apgāds.
Citātu galerija"Visvairāk Klaustiņš sevi parādījis kā literatūras pētnieks. Gan viņš sāka parastās sabiedriskas kritikas garā, bet drīzi vien izkopa savu īpatnēju aistētiski socioloģisko viedokli, ņemdams to par vadītāju mērauklu visām savām apcerēm. Nekad viņš nav bijis tikai paviršs vērtētājs, laikmetīgu recenziju rakstītājs. Savos spriedumos viņš drošs un patstāvīgs, izpratnē objektīvs. Ja pie kāda darba ķeras, tad viņš to izpēta tik rūpīgi, ka parasti viņa atzinumi un slēdzieni paliek autoritatīvi, bez pretrunām. Sevišķi ir nostājies par reālismu kā vispilnīgāko un mākslinieciski vērtīgāko rakstniecības veidu. Latviešu literatūrā šāds visvērtīgākais darbs ir “Mērnieku laiki”. Zināms, ar lielu izpratni Klaustiņš pieiet arī citiem novirzieniem un ļoti daudz pozitīva saskata, piem., Plūdoņa, Bārdas u. c. darbos. Viņš palīdzējis atrisināt daudz neskaidru mūsu literatūras jautājumu. Jaunākā laikā Klaustiņš izkopis jaunu vērtējumu, t. s. formālisma viedokli. Pēc viņa atzinuma modernisti mūsu literatūrā ir gandrīz visi lieli formas meistari, kādus viņus arī galvenā kārtā grib vērtēt pētnieks, zināms, pareizi izprotot arī darbu saturu."

Deisons, R. Roberta Klaustiņa mūža darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1935, Nr.3, 256.–257. lpp.
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
pedagogs
vēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.03.1875
Garozas
Garozas , Ezeres pagasts, Saldus novads
Dzimis Lielezeres, vēlākā Ezeres pagasta Garozu muižā.

Dzīvesvieta1902–1903
Maskava
Moscow, Russia

1903–1907
Ezere
Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads

Ar mazo meitiņu apmetas pie brāļa Lielezerē.


1905–1906
Kalēti
Kalēti, Kalētu pagasts, Priekules novads

Uzraksta apcerējumu par brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikiem"


1915–1917 (Datums nav precīzs)
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Almas Klaustiņas meiteņu ģimnāziju evakuē uz Tērbatu, aizbrauc tai līdzi.

Izglītojies1885–1890
Rosas
"Rosas", Rubas pagasts, Saldus novads, LV-3892

Rozas (Rozes, Rosas) ministrijas skola


1891–1895
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads

1902–1903
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Filoloģijas fakultātē brīvklausītājs

Darbavieta1895–1899
Aizkraukles pagastskola
Aizkraukle
Aizkraukle, Aizkraukles novads

Skolotājs


1899–1900
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads

Baižkalna skolā skolotājs


1900–1901
Lizuma pamatskola
Lizums
Lizums, Lizuma pagasts, Gulbenes novads
Skolotājs

1901–1902
Sarkandaugava
Bieriņi, Rīga
Skolotājs

1902–1903
Žurnāls "Apskats" (1902–1905)
Rīga
Rīga

1903–1904
Mēnešraksts "Jaunības Draugs"
Rīga
Rīga
Dzejas nodaļas vadītājs

1905–1905
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga

Kara nodaļas vadītājs


1907–1907 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis"
Rīga
Rīga

1912–1924
Almas Klaustiņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Rīga

Skolotājs

Miršanas laiks/vieta05.10.1962
Rīga
Rīga
Apglabāts12.10.1962
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1927











Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Garozas
(Garozas , Ezeres pagasts, Saldus novads)
03.03.1875Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rosas
("Rosas", Rubas pagasts, Saldus novads, LV-3892)
1885 - 1890IzglītojiesPagasts
3Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
1891 - 1895IzglītojiesPilsēta
4Aizkraukle
(Aizkraukle, Aizkraukles novads)
1895 - 1899DarbavietaPilsēta
5Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
1899 - 1900DarbavietaCiems
6Lizums
(Lizums, Lizuma pagasts, Gulbenes novads)
1900 - 1901DarbavietaCiems
7Sarkandaugava
(Bieriņi, Rīga)
1901 - 1902DarbavietaPilsētas daļa
8Maskava
(Moscow, Russia)
1902 - 1903DzīvesvietaPilsēta
9Maskava
(Moscow, Russia)
1902 - 1903IzglītojiesPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1902 - 1903DarbavietaPilsēta
11Ezere
(Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads)
1903 - 1907DzīvesvietaCiems
12Rīga
(Rīga)
1903 - 1904DarbavietaPilsēta
13Kalēti
(Kalēti, Kalētu pagasts, Priekules novads)
1905 - 1906DzīvesvietaCiems
14Rīga
(Rīga)
1905 - 1905DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1907 - 1907DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1912 - 1924DarbavietaPilsēta
17Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1915 - 1917DzīvesvietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
05.10.1962Miršanas laiks/vietaPilsēta
19Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
12.10.1962ApglabātsKapsēta

Roberts Klaustiņš (1875–1962) dzimis Ezeres pagasta Garozas muižā vagara ģimenē. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā (1895), viņa studiju biedrs bijis izcilais latviešu balādists Vilis Plūdonis, kura “Balāžu un baladesku” krājumā (1922) Klaustiņš uzrakstīs apceri par balādes žanru un meistara stila īpatnībām “ar tik dziļu gara un formas izpratni, ka studija jāatzīst par līdzvērtīgu autora “Mērnieku laiku” apcerējumam” (Pēteris Ērmanis).

Aptuveni divdesmit gadi Robertam Klaustiņam aizrit pedagoga darbā Latvijas skolās, visilgāk – dzīvesbiedres Almas Klaustiņas privātskolā Rīgā. Kad skolu 1924. gadā slēdz, galvenokārt nodevies literārajam darbam. Mācību grāmatu trūkums mudinājis Robertu Klaustiņu skolu vajadzībām sastādīt lasāmgrāmatas (“Dzimtene”, 1909; “Ievads latvju rakstniecībā”, 1925–1927)) un hrestomātijas (“Latvju folkloras hrestomātija”, 1927), kā arī pašam rakstīt par latviešu literatūras vēsturi un literatūras teoriju (“Latviešu rakstniecības vēsture”, 1907; “Latvju rakstniecības vēsture”, 1925; “Poētika pamatskolām”, 1925).

Pētnieciskajā darbā vairākkārt atgriezies pie brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki”. Dzejnieka Pētera Ērmaņa vērtējumā – “Klaustiņam Kaudzīšu romāns ir atslēga visām latvju sadzīves un tautas rakstura parādībām, ne vien Kaudzīšu laikmeta, bet arī vēlākām. Turklāt “Mērnieku laiki” Klaustiņu interesē kā liels Klaustiņam mīļās reālistiski klasiskās mākslas darbs [..]” (Latvju Grāmata, 1923, Nr. 11–12).

Regulāri publicējis recenzijas un problēmrakstus par literatūrvēstures un literatūras mācību grāmatām, latviešu oriģinālliteratūru, rakstījis par dažādu literatūras virzienu iezīmēm latviešu rakstnieku darbos, par tautasdziesmu tematiku un estētikas problēmām. Plašus apcerējumus veltījis Jura Alunāna, Ausekļa, Andreja Pumpura, Raiņa, Aspazijas, Andrieva Niedras, Viļa Plūdoņa, Augusta Deglava, Friča Bārdas daiļradei. Rakstos par literatūru galvenokārt akcentējis estētiskās vērtības, pilsoniskuma un tautiskuma izpausmes literatūrā, iestājoties pret šķirisko vērtējuma dominanti.

Nozīmīgs ir arī Klaustiņa ieguldījums latviešu tautasdziesmu izzināšanā, sagatavojot izdevumu “Latvju tautas daiņas” (1928–1932), virsredaktors Jānis Endzelīns).

Roberta Klaustiņa interesi saistījusi arī vēsture, par to liecina raksti periodikā un divas grāmatas “Pēteris Lielais: strādnieks un cīnītājs uz Krievijas troņa” un “Pēteris Lielais un Vidzeme lielā ziemeļnieku karā” (abas 1910).

Roberta Klaustiņa rakstnieka spalvai pieder vēsturiskie romāni “Pa tumšām tekām” (1927) un “Dzimtkungs Burķis” (periodikā 1936–1937), arī stāstu krājumi “Kara un mēra briesmas” (1911), “Austrumnieku teika” (1927), stāsts bērniem “Sapnis Ziemsvētku naktī” (1910).


Informāciju sagatavojusi ieva Kalniņa (03.03.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.