Roberts Eidemanis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (53); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsRoberts Eidemanis
PseidonīmsIndriķis Priede
Personiska informācijaEIDEMANIS Roberts (1895.9.V Lejasciemā - 1937.12.VI Maskavā, Krievijā, apbed. turpat, Donas klostera kapsētā) - rakstnieks un militārs darbinieks.
Dz. skolotāja ģim. Māc. Lejasciema draudzes sk. (1903-08), Valkas reālsk. (1908-14).
Pirmā publikācija - dzejolis "Kaisli skūpstot vējiņš mazs..." laikr. "Latvija" lit. pielikumā 1908 (20. nr.). Dzejoļu krāj. "Straumē" (1910) un "Uz saules taka" (1912) - iesācēja dzeja, ko caurstrāvo romantisks nemiers un trauksme. Lugā "Kalnāju dzimta" (1913) attēlotas lauku ģim. sociālās pretrunas pēc 1905. g. revolūcijas. 1914-16 māc. Petrogradas Mežu institūtā. 1916 iesaukts armijā, beidzis Kijevas karaskolu. Pilsoņu kara laikā Sarkanās armijas divīzijas un armijas komandieris, vadījis cīņas pret čehoslovakiem, Deņikinu, Vrangeli. Vēlāk atbildīgos amatos PSRS bruņotajos spēkos, arī Maskavas M. Frunzes Kara akadēmijas pr-ks (1925-32), militāru izd. redaktors. No 1924 bijis PSRS Latv. rakstn. centrālbiroja pr-js. PSRS RS b. (1934).
Pēc Oktobra apvērsuma sar. dzeja sakopota krāj. "Zeme un maize smaržo" (1924), "Ejam tālāk uzbrukumā" (1930), "Ar paceltu galvu" (1936). Tajā nedaudzi izjusti intīmā pārdzīvojuma un dabas dzejoļi, taču pārsvarā pad. cilvēka, soc. iekārtas, Oktobra notikumu, KP, V. I. Ļeņina slavināšana. E. talants apsīka, nonivelējās, romant. pas. skatījumu pārmāca klišejisks patoss, partijiski lozungi. Stāstos, kas izdoti grām. "Ielenktie" (1925), "Miestiņa stāsti", "Pienākums. Mežā. Pavārs Koguškins" (abas 1926), "Akmeņu sacelšanās", "Vaskis" (abas 1929), "Ap saules lēktu" (1933), dominē Pilsoņu kara tēma, tēloti arī 1905. g. rev. notikumi, kolektivizācija u.c. Tēlota person. interešu maksimāla pakļaušana boļševisma ideāliem, nežēlīga, bezkompromisa cīņa pret šķiras ienaidniekiem. Stāstu personāži shematiski, kompozīcija neizstrādāta. Maskavas latv. t-rī "Skatuve" 1935 izrādīta luga "Vilki" (izd. 1935, pārstrādāta luga "Kalnāju dzimta"), kurā Kalnāju dzimtas loc. pretrunas saasinātas līdz šķiriskai un rev. cīņas konsekvencei. 1937.22.V arestēts. Tiesāts, nošauts. Reabilitēts pēc nāves. - Ps.: R. Lejenietis, Indriķis Priede.
Dzejoļu izlase "Vārdi un gadi" (Maskavā 1934), "Izlase" (1958) un "Trokšņainā saule" (dzejoļi un poēmas, 1970).
L. Sileniece G. Roberta Eidemaņa daiļrade. R., 1965; Eidemane O. Karotāja kaislīgā sirds // Varavīksne. 1971. R., 1971; Spreslis A. Roberts Eidemanis. R., 1977; Roberts Eidemanis: Biobibl. rād. R., 1979; Bērsons I. Roberta Eidemaņa literāro gadu mozaīka // Karogs, 1985, 5.
B. Gudriķe
Profesionālā darbība

Roberta Eidemaņa darbi

Dzeja
1910: Straumē
1912: Uz saules taka
1920: Uguns un ziedi (kopkrājums ar Pēteri Sviri un Alvilu Cepli)
1924: Zeme un maize smaržo
1925: Neapturams gājiens (poēmas)
1930: Ejam tālāk uzbrukumā
1934: Vārdi un gadi (izlase)
1970: Trokšņainā saule (izlase)

Proza
Stāsti
1912: Svešā malā
1926: Miestiņa stāsti
1926: Pienākums; Mežā; Pavārs Kolguškins
1929: Akmeņu sacelšanās
1929: Vaskis
1935: Pirms vētras (ietverta arī luga)
1965: Akmeņu sacelšanās
1985: Divkauja (izlase)

Romāns
1925: Ielenktie

Lugas
1913: Kalnāju dzimta
1935: Atkalredzēšanās
1989: Ceļa cirtēji (kopkrājums, publicēta luga “Atkalredzēšanās”)

Roberta Eidemaņa darbu tulkojumi krievu valodā

1926: Степной ветер
1930: Восстание камней: и другие рассказы
1959: Слова и годы: избранное
Citātu galerija

Par Roberta Eidemaņa daiļradi

"Bet kas bija Eidemanis? Karavadonis, kas dzejoja? Vai dzejnieks, kas karoja? Vai nebija tā, ka aiz Eidemaņa "karavadoņa" muguras visai droši jutās visa "latviešu padomju literatūra" Krievijā? Un kā notika visai romantiski noskaņotā jaunā cilvēka kļūšana par "komkoru", kuram nebija vēl ne trīsdesmit, kad viņš rīkojās ar tūkstošu un tūkstošu dzīvībām, kad viņam domās bija jāaptver Sibīrijas un Ukrainas karalauku plašumi? Un ko jaunajam dzejniekam deva saskare ar Jāni Kārsteni, Augustu Saulieti, ko – ar brālēnu Linardu Laicenu? Un vēlāk – viņa nonākšana Krievijas militāro darbinieku augstākajās aprindās? Kāda nozīme viņa dzīvē bija draudzībai ar sava laika krievu literātiem, Borisu Piļņaku, piemēram, kas nebūt nebija tik "vienādi domājošs" ar "varas virsotnēm"? Tie ir jautājumi nākotnei, kas varētu līdzēt Eidemani vairāk ierakstīt sava laika kontekstā – gan literārajā, gan sabiedriskajā. Līdz ar to saprast 20. un 30. gadu latviešu sabiedrības dzīvi Padomju Krievijā, kas visai nelabvēlīgos apstākļos veidoja savdabīgu kultūrvidi. [..]
Viss R. Eidemaņa sarakstītais, šķiet, satilptu vienā lielā sējumā. Nevarētu teikt, ka tas būtu daudz, taču viņa sarakstītais ir interesanta liecība par Krievijā palikušajiem rakstniekiem, kuri atbilstoši saviem politiskajiem uzskatiem mēģināja veidots "savu" literatūru, atrodoties savdabīgās attiecībās gan ar "pagātnē palikušo" latviešu literatūru, gan "tagadnes" (t. i., 20.–30. gadu) krievu literatūru. Tādēļ īpašas uzmanības vērts ir šis sākuma posms, kad literatūra vēl neatrodas kanonu varā un kad vēl nav iezīmējusies "vienotās padomju literatūras" viennozība un vienbalsība, kas sastindzina 30. gadu literatūru. Šajā laikā – 20. gados un 30. gadu sākumā – vēl iezīmējas meklējumi, kas raksturīgi katrai sociālajai grupai, kura nonākusi jaunā situācijā, tās mēģinājumi izveidot savas attieksmes pret pasauli kā dzīvē, tā literatūrā."

Briedis, Raimonds. Tēraudvēju aizrautais (Robertam Eidemanim – 100). Varavīksne 1995. Rīga: Liesma, 1995, 160., 174. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Ejam tālāk uzbrukumā" (1930)

"[..] Eidemanis viens no apdāvinātākiem [latviešu dzejniekiem Padomju Savienībā]; ne tik daudz nododas formas meklējumiem kā vielas izlasei. Krājumā 58 dzejoli, lielā daļa gan uzrakstīta ar tendenci, it kā uz pasūtījumu, tomēr nezaudē ne spraigumā, ne ritma sajūtā. Tas pierāda, ka dzejnieks ar nolūku var, izvēloties tēmas, negaidot tā saucamās "iedvesmes". Ne tikai Eidemanis ir lietojis šo metodi, bet gandrīz visi tagad rakstošie Padomju Savienības rakstnieki dara tāpat. Lai mēs piekrītam vai nepiekrītam zināmas ideoloģijas pausmei, tomēr mēs te varam daudz mācīties."

V. Br. [Branks, Voldemārs.] Roberts Eidemanis. "Ejam tālāk uzbrukumā". Literatūras Avīze, 1932, 15. aprīlis.
SaiknesLinards Laicens - Brālēns
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
dramaturgs
militārists
Dzimšanas laiks/vieta09.05.1895
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Izglītojies
mācījies
beidzis Kijevas karaskolu

1903–1908
Lejasciema draudzes skola
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1908–1914
Valkas reālskola
Valkas novads
Valkas novads

1914–1916
Petrogradas mežu institūts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Miršanas laiks/vieta12.06.1937
Apglabāts
Apbedīts Donas klostera kapsētā.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
09.05.1895Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1903 - 1908IzglītojiesCiems
3Valkas novads1908 - 1914IzglītojiesNovads
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1914 - 1916IzglītojiesPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.