Rihards Valdess

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (27); Redaktors (2); Recepcijas persona (15)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsRihards Valdess
Papildu vārdiFerdinands
PseidonīmsR. V-ss, Bakalaurs Beka, Nordicus, Pilsonis, Diagors, R. Ruiga
Dzimtais vārdsRihards Bērziņš
KopsavilkumsRakstnieks Rihards Valdess (īst. v. Rihards Bērziņš; 1888–1942) dzimis Igaunijas pierobežā. Bērnības un skolas gadus aizvadījis Igaunijas zvejniekciemos netālu no Ainažiem. Izglītību ieguvis igauņu valodā. Literārajā vidē vispirms debitēja Igaunijā. Latvijā darbību 1921. gadā sāka kā tulkotājs, 1928. gadā publicēti pirmie literārie jaundarbi. Populārākais darbs romāns "Jūras vilki" (1930) atklāj piekrastes zvejnieku ikdienu darbu, jūrmalciemu ļaužu ikdienu dabas ainaviskajā kontekstā. Romāns dramatizēts un iestudēts teātrī. Romāns tulkots arī igauņu, vācu, čehu un zviedru valodā.
Rihards Valdess ir deviņu prozas un aprakstu grāmatu autors, lugu un viencēlienu autors, tulkojis no igauņu valodas (Frideberts Tuglass, Hugo Raudseps un citi), ilgus gadus strādājis LETA vadībā, daudz ceļojis, veidojot Latvijas un pasaules sabiedrisko un kultūras aktualitāšu apskatus. Cietis no represijām 1940. gadā, miris izsūtījumā.
Personiska informācijaDzimis jūrnieka, tālbraucēja kapteiņa Friča Bērziņa un Annas Bērziņas (dzim. Ozoliņa) ģimenē. Bērnības un skolas gadus aizvadījis Igaunijas zvejniekciemos netālu no Ainažiem.
Literāro pseidonīmu Valdess aizguvis no igauņu rakstnieka Frīdeberta Tuglasa daiļrades.
Dienesta un Pirmā pasaules kara gadus aizvadījis Lietuvā, Polijā un Rumānijā.
Studentu rotas sastāvā piedalījies Latvijas brīvības cīņās.
Brīvi pārvaldījis latviešu, igauņu, krievu un vācu valodas, brīvi varējis sarunāties franču valodā, nedaudz pratis poļu un angļu valodu. Strādājot ziņu aģentūrā "Leta", daudz ceļojis.

Pirmā sieva Fanija Irmeja.
Meita – Dagnija Šleiere (dzim. Bērziņa; 1919–1993), apgāda "Daugava" redaktore.
Dēls – Gunārs Bērziņš (dzim. 1914-), arhitekts un dēls Laimons (dzim. 1912-).
1925: apprecējās otrreiz ar Helēnu Liepiņu. Šajā laulībā divas meitas – Rute (1928–1985) un Baiba (1939–1942).
Profesionālā darbībaPublicēties sācis ģimnāzijas laikā Igaunijā igauņu laikrakstos.
1921: sācis tulkot no igauņu valodas J. Metsanurka, Frideberga Tuglasa, A. Kivikasa, Pēta Vallaka J. Mendmetsa stāstus un noveles un Hugo Raudsepa komēdijas.
Tulkojumi publicēti arī latviešu periodiskajos izdevumos, piemēram, "Ilustrēts Žurnāls".
Rakstījis par igauņu rakstniecību (žurnālā "Ritums", 1922), igauņu rakstniekiem (Hugo Raudsepu).
Periodikā, galvenokārt laikrakstos "Brīvā Zeme", "Sociāldemokrāts", "Pēdējā Brīdī", "Jaunākās Ziņas", rakstījis par politiskiem, kultūras un sabiedriskās dzīves jautājumiem, recenzējis grāmatas, teātra un baleta izrādes, veidojis kultūras darbinieku (Ansis Gulbis, Teodors Lācis, Sigismunds Vidbergs u. c.) portretējumus, lasījis lekcijas Latvijas radiofonā un Rīgas tautas augstskolā.
1928: žurnālā "Jaunā Nedēļa" turpinājumos publicēts prozas darbs "Cilvēks bez dokumentiem", stāsts "Aklais muzikants" ("Daugava"),
Sarakstījis apceri par Jāni Ezeriņu viņa Kopotu rakstu 5. sējumam (Mineapole: Tilts, 1955).

Tulkojumi no igauņu valodas:

1922: Tuglass, Frīdeberts. Vasaras nakts mīla: novele (Rīga: Leta).
1922: Mendmetss, Marts. Sacirstā laiva: stāsts (Rīga: Leta).
1922: Tuglass, Frīdeberts. Popitis un Huhū: novele (Rīga: Leta).
1930: Raudsepp, Hugo. Mikumerdi: komēdija (Rīga: A. Gulbis).
1932: Raudsepp, Hugo. Neprāta svētlaime: komēdija (Rīga: Leta).

Tulkojumi no franču valodas:

1929: Farrērs, Klods; Šaks, Pols. Noslēpumainais kreisers 1914 (Rīga: J. Altbergs).

Tulkotājs:

1941: Konrāds, Džozefs. Burenieka "Narcisa" nēģeris (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgāds).

Darbu tulkojumi:

1936: Männer am Meer (Jūras vilki): romāns (vācu valodā tulkojis Arved Kröger; Riga: Ernst Plates).
1938: informācija, ka Marts Pukitss romānu "Jūras vilki" tulko igauņu valodā.
1938: informācija, ka romāns tulkot čehu valodā, tulkotājs Hostašs.
1946: Mannen vid havet (Jūras vilki): romāns (zviedru valodā tulkojis Wiljams Freijs; Stockholm).

Darbu iestudējumi teātrī:

1933: 9. septembrī Dailes teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējums iestudējums Eduarda Smiļģa režijā.
1934: 2. aprīlī Liepājas Jaunajā teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējums iestudējums Eižena Kalniņa režijā.
1935: 24. novembrī Igaunijas ceļojošā teātra "Drammastudioteater" Tallinā romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums igauņu valodā.
1936: 20. oktobrī Ventspils Latviešu teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums Kārļa Čakara režijā.
1940: 16. februārī Daugavpils pilsētas teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējums iestudējums Alfrēds Alkšņa režijā.
1941: 18. septembrī Dailes teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums Eduards Smiļģa režijā.
1969: Melburnas Latviešu teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums Viliberta Štāla režijā.

Darbība organizācijās

Studiju laikā Igaunijā darbojies igauņu studentu biedrībā "Uhendus" un latviešu studentu biedrībā "Atauga".
Citātu galerija

Par Riharda Valdesa personību

"Rakstnieks Richards Valdess ... Letas direktors Bērziņš... pūļa ļaudis sačukstas. Un viņu nevar arī neievērot. Stalta auguma, inteliģenti vīrišķīgiem sejas vaibstiem, atturīgs, vienmēr savā aurā kā ambras dūmos ietinies, tas tiešām ar savu poētisko eleganci uzreiz no pārējiem atšķiras. Tāds kā nesaprasts, kā pārprasts... Staigā kā ar jūras jūdzēm un pusmēnešiem krustojies...Viņu redz, viņš ir, un tomēr viņa ira tāda kā svešinieka ira."

Leimane, Ilona. Ambra: no Stundu grāmatas. Latvju Ziņas, 1953, 2. jūl.

"Viens – Rihards Bērziņš – Latvijas Telegrāfa aģentūras (Leta) direktors, erudīts, izglītots augsta ranga ierēdnis, lielisks organizators, apbalvots ar vairāku valstu ordeņiem un atzinības rakstiem. Otrs - Rihards Valdess – rakstnieks, kura romānu "Jūras vilki" savulaik dēvēja pat par "nacionālās enerģijas" izteicēju, savukārt īsprozas krājumu "Skumjā paradīze" – par netikumu un amoralitātes paraugu. Mākslinieks estēts ar bohēmisku noslieci labi sadzīvoja ar gudru politiķi analītiķi. Viņš bija cilvēks, kas vienlīdz labi jūtas gan diplomātiskajās pieņemšanās, gan starp vienkāršiem zvejas vīriem."

Smilktiņa, Benita. Rihards Bērziņš-Valdess. Latviešu rakstnieku portreti. Pozitīvisti. Rīga: Zinātne, 2002, 60. lpp.

"Skumjā kafejnīca" (1929)

"Savās 16 miniatūrās R. Valdess ar sēri sentimentālu pamatizjūtu attēlojis vairāk vai mazāk zīmīgas ainas un tipus no lielpilsētai raksturīgām kafejnīcām un dejas grīdām. [..] Pēc savas vērtības Valdesa miniatūras stāv uz robežas starp nopietnu mākslu un feļetonu. Grāmata diezgan noskaņota kā satura, tā ilustrāciju ziņā."

Daugava
, 1929, Nr. 6.



"Jūras vilki" (1930)


"Jūras vilki... Dīvains un tomēr pilnskanīgs no
saukums romānam, kurā cilvēka pirmatnējā daba un pasaules izjūta izteikta ar grandiozu spēku. Tas ir vēstījums par savādu pasauli, kurai mūsu rakstniecība līdz šim gandrīz nav pieskārusies. Autors zīmē jūrmalas ciemu, vienkāršus, zemes varenības pilnus vīrus, kuri zin ko grib un var, kuru milzīgā neatlaidība un spēka apziņa uzceļ labklājību paaudzēm. Lai kādas pasaules jūras tie neizbrauktu, kādas dēkas un katastrofas nepārdzīvotu, tie, kurus saudzē mitrais elements, atgriežas savā Reņģu ciemā, jo tikai tur tie īsti jūtas kā mājās. Kā koki, viņi saauguši kopā, saķērušies saknēm cits ar citu. [..] Richarda Valdesa jaunais romāns skan kā eposs aizgājušām paaudzēm. [..] Romāna personāžs bagāts un plašs – tas tiešām ir vesels ciems. Tā ir epopeja darbam, priekam, bezbēdībai, pirmatnībai, lielai vienkāršībai. Pilnskanīga vienība ar dabu un pasauli, kurā autors parādījis savu jau diezgan augsti vērtējamu meistarību. [..] Visumā romāns lasās ar neatslābstošu interesi un pieskaitāms pie labākiem pēdējā laikā. Bet galvenā viņa vērtība guļ īpatnējā pasaules uztvērumā un atveidojumā. "

Gulbis, Fridrihs. Richards Valdess. Jūras vilki. Latvijas Kareivis, 1931, 22. marts.

"Richards
Valdess ir nācis klajā ar plašāku darbu par jūrmalas zvejnieku dzīvi – romānu Jūras vilki. Tas ir ievērības cienīgs darbs nevien savā īpatnējā psīcholoģiskā uztvērumā, bet ari stilistiskā atveidojumā. Jūrās vilki ir veci, norūdīti jūrnieki. R. Valdess viņus zīmējis kā vienkāršus, drošus, neatlaidīgus un spēka apziņas pilnus vīrus. [..] Romāns uzrakstīts dzīvi. Stils koncentrēts, aforistīgs. [..] Valdesa romāns ir viens no vērtīgākiem pēdējā laikā iznākušiem prozas darbiem un to var izlasīt ar interesi."

Ķelpe, Jānis. Richards Valdess. Jūŗas vilki. Latvju Grāmata, 1931, Nr. 3.

SaiknesGeorgs Šleiers - Znots
Dagnija Šleiere - Meita
Nodarbestulkotājs
žurnālists
rakstnieks
Dzimšanas vieta26.12.1888
Kabli
Kabli, Pärnu County, Estonia

Dzīvesvieta1910–1911
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
1912–1914
Viļņa
Vilnius, Vilnius County, Lithuania
1918–1941
Rīga
Rīga
Izglītojies1909
Pērnava
Pärnu, Pärnu County, Estonia

Mācījies Pērnavas ģimnāzijā.


1909–1910
Rīga
Rīga

Vienlaikus ar Albertu Prandi un Ludolfu Libertu apmeklējis gleznotāja Jūlija Madernieka Mākslas studiju.


1910–1911
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Studējis Fizikas un matemātikas fakultātē. Par piedalīšanos studentu politiskajā kustībā neilgu laiku bijis apcietinājumā un studijas pārtraucis.


1918–1919
Baltijas tehniskā augstskola
Rīga
Rīga

Neilgu laiku studēja arhitektūru.

Darbavieta1913–1914
Viļņa
Vilnius, Vilnius County, Lithuania

Strādāja Viļņa pilsētas tehniskajā birojā.


1918
Valka
Valka, Valkas novads

Grāmatu veikala "Kultūra" vadītājs.


1918
Valka
Valka, Valkas novads

Laikraksta "Līdums" līdzstrādnieks, igauņu korespondents.


1919–1920
Rīga
Rīga

Latvijas Preses biroja igauņu un franču tulks, vēlāk ārzemju nodaļas vadītājs.


1919
Rīga
Rīga

Dažus mēnešus strādāja par sekretāru Rūpniecības komisariātā.


00.05.1920–1940
LETA
Rīga
Rīga

Latvijas Telegrāfa aģentūras direktors.

Dienests1912–1913
Viļņa
Vilnius, Vilnius County, Lithuania

Strādāja par tehniķi konstruktoru Viļņas inženieru nodaļā.

Ceļojums1938
Ungārija
Hungary
1938
Rumānija
Romania
1938
Ēģipte
Egypt
Miršanas vieta19.02.1942 (Datums nav precīzs)
Soļikamska
Solikamsk, Perm Krai, Russia
Miris apcietinājumā.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1938

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.