Rihards Rudzītis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (29); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsRihards Rudzītis
KopsavilkumsDzejnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks. Dzeju rakstījis galvenokārt 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā. Dzīves laikā iznākušajos dzejoļu krājumos "Cilvēka dziesmas" (1922) un "Daiļajai dvēselei" (1933) dominē romantisma motīvi, slavinājums skaistumam. Daudz rakstījis esejas par rakstniekiem un māksliniekiem. Studējis Bībeles tulkojumus vairākās valodās, traktātus par budismu, Bhagavadgitu, sengrieķu filozofiju un dzeju, teozofisko literatūru, Helēnas Blavatskas un Nikolaja Rēriha darbus. No 1935. gada līdz mūža beigām strādājis pie sava mūža darba "Svētā Grāla brālība", kas tika izdots 1994. gadā. No 1936. gada maija līdz 1940. gadam vadījis Latvijas Rēriha biedrību. 1948. gadā Rihards Rudzītis un viņa sieva tika apcietināti un izsūtīti uz Komi APSR, vēlāk uz Kazahstānas GULAGa nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr PSRS okupācijas laikā Riharda Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos.
Personiska informācijaDzimis zemnieku Jēkaba Rudzīša un Katrīnas (arī – Katrīnes), dzimušas Amakaras, ģimenē kā trešais bērns.
Riharda Rudzīša vectēvs Pēteris bija pārnācis no Salas pagasta Lielupes ielokā.

1926. gada novembrī apprecējies ar tobrīd Liepājas, vēlāk Nacionālā teātra aktrisei Ellu Rudzīti. Ģimenē trīs meitas.
Profesionālā darbība1916: pirmā publikācija – dzejolis "Mūžīgā jaunība" laikrakstā "Jaunais Vārds" 1916. 27.XI.
Dzeju rakstījis galvenokārt 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā. Dzīves laikā iznākuši dzejoļu krājumi "Cilvēka dziesmas" (1922) un "Daiļajai dvēselei" (1933).
Rudzīša dzejas izlases "Sirds, steidzies pret rītu" (1995) pamatā iepriekš nepublicētie krājumi "Uguns spārni" (1942) un "Likteņa kalnā" (1949–1950).

Esejistika un raksti

Vairāku simtu rakstu un recenziju autors. Daudz rakstījis esejas par rakstniekiem un māksliniekiem.
Esejā "Saules kultūra" (1923) analizēta Rabindranata Tagores daiļrade indiešu filozofijas kontekstā un konfrontācijā ar Eiropas kultūru. Eseju krājumā "Atzinēji un cīnītāji" uzsvērta humānisma nozīme mākslinieka personības veidošanā; grāmatas "Nikolajs Rērihs, kultūras ceļvedis" (abi 1935, atkārtots izdevums 1998) galvenā ir ideja par kultūras spēku sabiedrības pārveidošanā un jaunas nākotnes valsts radīšanā.
Esejā "Daiļuma apziņa pestīs" (1936) akcentēta estētiskās un ētiskās kategorijas ciešā vienotība.

Rokrakstos atstājis daudz rakstu par ētikas jautājumiem, par Nikolaja Rēriha Miera paktu.

Ceļojumu apraksti apkopoti grāmatā "Svētceļotāja piezīmes" (1929, atkārtots izdevums 1971).
No 1935. gada līdz mūža beigām strādājis pie sava mūža darba "Svētā Grāla brālība", kas tika izdots 1994. gadā.
Pēdējais Rudzīša sarakstītais darbs "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" (1959, darbs krievu valodā manuskriptā), kā arī grāmata "Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā" (izdota 2008. gadā).

Tulkojumi un atdzejojumi

1918: pirmie 12 tulkotie Rabindranata Tagores dzejoļi no "Dārznieka" publicēti Tērbatas universitātes studentu žurnālā "Jaunatne" 1918. gada 1. numurā.
Studējis Bībeles tulkojumus vairākās valodās, traktātus par budismu, Bhagavadgitu, sengrieķu filozofiju un dzeju, teozofisko literatūru, Helēnas Blavatskas un Nikolaja Rēriha darbus.
Rediģējis Nikolaja Rēriha "Dzīvās Ētikas" grāmatas latvisko tulkojumu.
Rudzīša atdzejojumā izdota sengrieķu dzejas izlase "Bišu melodijas" (1927).
Kopā ar Kārli Egli piedalījies Rabindranata Tagores kopoto rakstu veidošanā (1-9, 1927-1939), tulkojot Tagores dzeju, drāmas, filozofiju, uzrakstot pirmajam sējumam plašāku viņa filozofijas apskatu "Tagores garīgā seja".
Rihards Rudzītis tulkojis Volta Vitmena, ķīniešu dzeju, Sādi, Dž. Rumi, Vivekanandas, Multatuli darbus.

Rudzītis sastādījis mīlestības dzejas antoloģijas "Svētnīcā" (1925), "Grāmata par māti" (1932), "Gara daile" (1935), "Mīlestības svētījums" (1938).

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Latvijā 1954. gadā iztiku pelnīja ar tulkojumiem. PSRS okupācijas laikā Riharda Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos.
Citātu galerija"Smilšainā jūrmalas zeme prasa lielu darbu, zēns agri jau palīdz vecākiem, bet arī uzaug visciešākā saskarē ar dabu. Jūra, mežs, upe gadalaiku maiņā nenoliedzami ietekmē viņa domu un jūtu pasauli, bagātina to, liek ielūkoties sevī un dabas koplikumos."

Rudzīte, Gunta. "Sirds, steidzies pret rītu!" Karogs. Nr. 2, 1988, 160. lpp.


"Viņu cienīja Rainis un Aspazija, kā dēlu mīlēja Anna Brigadere, viņa skolotājs dzejā ir Jānis Poruks, teoloģijā — Kārlis Kundziņš, folklorai pietuvina Ludis Bērziņš."

Kosteņecka, Marina. Tiem, kas patiesi meklē dzīves jēgu jeb Svētā Grāla Brālība. tvnet.lv 26.07.2005. http://www.tvnet.lv/apollo/celojumi/696516-tiem_ka...


"[..] Viņš iemīl Poruku un Raini, Aspaziju, K. Skalbi, F. Bārdu. Liels atklājums tēvam ir latviešu tautasdziesmu bagātības. Ģimnāzijā apgūtās krievu, vācu, franču, latīņu valodas viņš vēlāk papildina ar sev tuvo grieķu, arī angļu un sanskritu, lai tuvotos austrumu domai. Valodas dod iespēju pieslēgties pasaules kultūras artērijai."

Rudzīte, Gunta. "Sirds, steidzies pret rītu!" Karogs. Nr. 2, 1988, 160. lpp.
SaiknesAgris Poikāns - Mazdēls
Gunta Rudzīte - Meita
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
filozofs
sabiedriskais darbinieks
esejists
Dzimšanas vieta19.02.1898
Zemeņu iela 20, Melluži, Jūrmala

DzīvesvietaJūrmala
Jūrmala
Uzaudzis Jūrmalā, Mellužos.

1915 (Datums nav precīzs)
Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā (Tartu).

1918
No Tartu Igaunijā kopā ar citiem bēgļiem atgriežas Latvijā.

1945–1947 (Datums nav precīzs)
Grundzāles pagasts
Grundzāles pagasts, Smiltenes novads
Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu "Mūži".
Izglītojies1916
Dubultu ģimnāzija
Jūrmala
Jūrmala

Beidzis Dubultu ģimnāziju, kura Pirmajā pasaules karā evakuēta uz Tartu, Igaunijā.


Jūrmala
Jūrmala
Beidzis Mellužu pamatskolu.

1916–1918
Tērbatas Universitāte

Klasiskās filoloģijas studijas


1920–1931
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

1920. gadā sācis studijas Filozofijas fakultātē.

1931. gadā beidzis Filoloģijas un filozofijas fakultāti.

Darbavieta1919 (Datums nav precīzs)

Bermontiādes laikā strādāja avīzē "Latvju kareivis" (kopā ar Jāni Sudrabkalnu un Pēteri Ērmani).


1920–1948
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Rīga
Bibliotekārs
Dalība organizācijās1930
Latvijas Rēriha biedrība
Rīga
Rīga

Biedrs no 1930. gada.


1934–1940
Latvijas Rēriha biedrība
Rīga
Rīga
Biedrības vadītājs (neoficiāli no 1934. gada, oficiāli no 1936. gada).
Dienests1919

1919. gada rudenī iesaukts, dienēja Latvijas armijā.

Ceļojums1920–1929 (Datums nav precīzs)

20. gadsimta 20. gados apceļoja Latviju. 1922. un 1924. gada vasarās pirmoreiz apmeklējis Lietuvu.

Kā T. Reitera kora koncertturnejas korespondents apceļojis arī citas Eiropas valstis.

Kopā ar sievu apmeklējis Čehijas un Polijas puses Tatru kalnus, Ziemeļitālijas Alpus, kā arī Itālijas mākslas pilsētas Venēciju, Milānu, Florenci.

Apcietinājums1948

1948. gadā Rihards Rudzītis apcietināts un notiesāts kā bijušās Latvijas Rēriha biedrības priekšsēdētājs un loceklis.

Deportē1948–1954

1948. gadā izsūtīts uz Komi APSR soda nometnēm Intu, Abezu. Reabilitēts 1954. gadā, atgriezies Rīgā.

Miršanas vieta05.11.1960
Rīga
Rīga
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jūrmala
(Jūrmala)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1920 - 1931(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Jūrmala
(Jūrmala)
1916(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Jūrmala
(Jūrmala)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1920 - 1948(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1930(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1934 - 1940(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
8Grundzāles pagasts
(Grundzāles pagasts, Smiltenes novads)
1945 - 1947(Nav norādīts)DzīvesvietaPagasts
9Rīga
(Rīga)
05.11.1960(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.