Reinis Dievkociņš

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (23); Izdevējs (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsReinis Dievkociņš
Dzimtais vārdsLaiviņš
KopsavilkumsReinis Dievkociņš (1863–1949) ir rakstnieks, publicists, cenzors, ierēdnis, skolotājs, kas paralēli rakstniecībai un daudzajiem amatiem aktīvi iesaistījies arī sabiedriskajā darbībā – sevišķi bērnu audzināšanā, dibinot bērnudārzus un vadot Bērnu rotaļu biedrību. Būdams jau krietni gados, iestājies Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē kā brīvklausītājs, iegūstot ticības mācības skolotāja specialitāti. 19. gs./20. gs. mijā viņš aktīvi publicējies laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālos "Apskats" un "Austrums". 1905. gadā iznāca viņa pirmais romāns "Gods un apziņa", savukārt vēlākos gados viņš pievērsies bērnu literatūrai.

Personiska informācijaReinis Dievkociņš dzimis 1863. gada 10. (22.) maijā saimnieka ģimenē. Savu pseidonīmu "Dievkociņš" izvēlējies savas mātes piemiņai, kuras mīļākais augs bijis dievkociņš.
Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

1888 decembrī: pirmā publikācija – stāsts "Jaungada vakara sapnis" – laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.
Reinis Dievkociņš publicējis stāstus, tēlojumus, ceļojuma piezīmes laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālā "Austrums" u. c. Viņa prozai raksturīga sentimentāli didaktiska ievirze, savukārt kolorītie sadzīves un darba procesu tēlojumi piešķir stāstiem kultūrvēsturisku nozīmi. Pēdējos mūža gados sarakstīties darbi palikuši manuskriptos, tajos rodams arī plašs atmiņu sējums, kurā atainota gan cenzūras sistēma Krievijas impērijas laikā, gan bērnu svētku organizēšana un daudzi citi kultūrvēsturiski notikumi.

Darbība literatūrkritikā un publicistikā

Publicējis recenzijas laikrakstā "Latvijas Sargs" un reliģiska un ētiska satura rakstus, tēlojumus, lūgšanas žurnālā "Svētdienas Rīts", "Zeltene", "Jaunatnes Draugs" u. c.

Sabiedriskā darbība

Lielzalvē nodibinājis dziedāšanas biedrību un brīvbibliotēku, kur aicinājis latviešus apvienoties, mācīties un stiprināt savu latvisko apziņu. Par to īslaicīgi ticis nosūtīts darbā Krievijas impērijas valsts iekšienē, atgriežoties, 1903. gadā, norīkots Ārzemju cenzūras komitejas darbā.
1908: pēc Reiņa Dievkociņa rosinājuma biedrībā "Sociētē Polyglotte" Rīgā, paralēli vācu, krievu, franču, angļu un esperanto valodas kursiem, ieviesti latviešu valodas kursi (kursos pirmais skolotājs bijis Kārlis Skalbe). Viņš iestājies arī par lietuviešu valodas mācīšanu.
1908–1917: Rīgā vadījis Bērnu rotaļu biedrību un dibinājis 12 bērnu dārzus Rīgas priekšpilsētās un ārpus Rīgas mazturīgo aprindu bērniem, konsekventi pastāvēdams uz to, lai visas mācības un rotaļas tur notiktu tikai latviešu valodā. Sevišķi viņš akcentējis bērnu rotaļu nozīmi pedagoģijā, īpašu pievēršot arī latviešu tautasdziesmu izmantojumam rotaļās. Sarakstījis arī grāmatu "Roku ēnas un rotaļa".
1908: sarīkojis pirmos bērnu svētkus.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1908: no vācu valodas tulkojis Vilhelma Buša "Nost ar stārķiem!: praktiska pamācība, kā atklāt bērniem patiesību par dzimumu kopdzīvi un pasargāt savu ģimeni no tikumiskas maldīšanās: nepiešams vadonis vecākiem un audzinātājiem".
Citātu galerija"Kad mēs pārlaižam skatu Reiņa Laiviņa-Dievkociņa mūžam un darbiem, mēs sajūtam lielu bijību. Jo mūsu priekšā stāv viens no tiem sirmajiem pīlāriem, kas līdzēja balstīt kādreiz vēl tik nestipro un apdraudēto latviskās domas un kultūras celtni, tā sagatavojot ceļu Latvijas patstāvībai. Laiviņā mēs redzam iemiesotu mums tik tuvo latviešu censoņa tipu, kas ar visiem saviem spēkiem un ar visu savu sirdsdegsmi cenšas pēc izglītības un, to ieguvis, tikpat dedzīgi un nesavtīgi izplata to tālāk tautā. Tāpēc vērtējot Laiviņa mūža nopelnus, ir grūti izšķirties, ko vairāk apbrīnot: neizsīkstošo un neatlaidīgo mācīšanās gribu, vai to vispusību, ar kādu dedzīgais patriots atrod ceļu kalpot savai tautai. [..]
Vienmēr viņam ir bijusi tuva lietuviešu rakstniecība, un viņš visur centies nodibināt draudzīgas attieksmes ar šo mūsu brāļu tautu. Laiviņš ir arī viens no pirmajiem latviešu un lietuviešu tuvināšanās idejas propagandētajiem, jo sāk par to rakstīt laikrakstos jau 1908. g. Pats par sevi saprotams, ka viņš bija arī visu šās domas reālizēšanas pasākumu aktīvs dalībnieks, piedalīdamies gan latvju-lietuviešu krājaizdevu sabiedrības organizēšanā, gan latvju-lietuviešu mākslinieku izstādies sarīkošanā, kā arī latvju-lietuviešu apvienībā."

B. Z. Reta jubileja. Tēvzeme: Latvian Newspaper, 14.06.1947.

Nodarbesskolotājs
bibliotekārs
publicists
rakstnieks
cenzors
ierēdnis
Dzimšanas vieta22.05.1863
Kalna Vārnas
"Kalna Vārnas", Nītaures pagasts, Amatas novads, LV-4112

Dzimis tolaik Ķēču pagasta Kalna Vārnu mājās.

Dzīvesvieta1944–1947
Vācija
Germany

1948–1949
Bollebigda
Bollebygd, Västergötland, Sweden
Izglītojies1871–1874 (Datums nav precīzs)
Nītaures draudzes skola

1874–1879 (Datums nav precīzs)
Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skola

Trūkuma dēļ nav pabeigtas divas pēdējās klases.


1933 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitāte

Teoloģijas fakultāte.

Iestājas kā brīvklausītājs, iegūst latviešu un ticības mācības skolotāja tiesības.

DarbavietaRīgas pilsētas 6. bibliotēka

Bibliotēkas pārzinis.


1883 (Datums nav precīzs)
Rīgas Pasta un telegrāfa dienests

Ierēdnis.


1903–1917
Rīgas Ārzemju cenzūras komiteja

Cenzora palīgs, no 1910. gada – jaunākais cenzors. Cenzējis iespieddarbus lietuviešu valodā (1904. gadā kļuva par pirmo lietuviešu preses inspektoru).


1914
Rīgas Preses lietu pagaidu komiteja

Kara cenzors.


1915
Maskavas Cenzūras komiteja

Maskavas latviešu iespieddarbu cenzors.


1917
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia

Pleskavas pilsētas valdes sekretārs (pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā).


1918 (Datums nav precīzs)
Latvijas Republikas Apgādības ministrija

Preses nodaļas vadītājs.


1920 (Datums nav precīzs)
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Ministrijas arhivārs.


1926 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Latvijas Sargs"
Rīga
Rīga
Emigrē1944–1947
Vācija
Germany

1948–1949
Bollebigda
Bollebygd, Västergötland, Sweden
Miršanas vieta01.04.1949
Bollebigda
Bollebygd, Västergötland, Sweden
Apglabāts09.04.1949
Burosa
Borås, Västergötland, Sweden
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kalna Vārnas
("Kalna Vārnas", Nītaures pagasts, Amatas novads, LV-4112)
22.05.1863Dzimšanas vietaĒka, māja
2Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1917DarbavietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1926DarbavietaPilsēta
4Vācija
(Germany)
1944 - 1947DzīvesvietaValsts
5Vācija
(Germany)
1944 - 1947EmigrēValsts
6Bollebigda
(Bollebygd, Västergötland, Sweden)
1948 - 1949DzīvesvietaPilsēta
7Bollebigda
(Bollebygd, Västergötland, Sweden)
1948 - 1949EmigrēPilsēta
8Bollebigda
(Bollebygd, Västergötland, Sweden)
01.04.1949Miršanas vietaPilsēta
9Burosa
(Borås, Västergötland, Sweden)
09.04.1949ApglabātsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.