Rasa Bugavičute-Pēce

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (46)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsRasa Bugavičute-Pēce
Dzimtais vārdsRasa Bugavičute
Saitehttp://www.rasaraksta.lv
KopsavilkumsRasa Bugavičute-Pēce (1988) – dramaturģe, rakstniece. Viņas oriģināllugas, dramatizējumi un libreti iestudēti lielākajos Latvijas valsts un nevalstiskajos teātros un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. No 2015. gada ir Liepājas teātra štata dramaturģe. No 2011. līdz 2015. gadam bijusi Latvijas Dramaturgu ģildes vadītāja. 2012. gadā ieguvusi Latvijas Dramaturgu ģildes balvu "Pazudušais dēls" kategorijā "Gada dramaturgs". Saņēmusi Liepājas Kultūras balvu (2017, 2020). Rakstījusi scenārijus arī kino filmām, televīzijas seriāliem, radio iestudējumam, koncertiem un lieluzvedumiem. Autore divām grāmatām – "Mans vārds ir Klimpa, un man patīk viss" (2016) un "Puika, kurš redzēja tumsā" (2019).
Personiska informācijaPrecējusies ar Liepājas teātra aktieri Sandi Pēci, ģimenē aug dvīņi – Sofija un Rūdolfs.

Profesionālā darbībaPilnveidojusies ASV dramaturga Džeika Džepsona un Jūdžina O'Nīla teātra centra meistardarbnīcā "Stage Island" Igaunijā, Baltijas un Ziemeļvalstu jauno skatuves mākslas profesionāļu meistardarbnīcā, "Interplay Europe 2012 Spain" jauno dramaturgu festivāla dramaturģijas darbnīcās u. c.
Veidojusi jaunās dramaturģijas darbnīcas Latvijā, teātra festivāla "Skats" ietvaros, rīkojusi dramaturgu lasījumu "10 min slavas" un "36 stundas".

Lugas

2010: "Bikts" (kopā ar Jāni Balodi, Klāvu Knutu Sukuru, Tomu Auniņu; Dirty Deal Teatro, režisors Elmārs Seņkovs).
2012: "Gals" (kopā ar Edgaru Niklasonu; Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2012: "...ar laimīgām beigām" (Goda teātrī, režisors Leons Leščinskis).
2012: "Es par Rēziju" (kopā ar Elmāru Seņkovu, Rēziju Kalniņu; Dailes teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2013: "Meitenes" (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2013: "Tikai nesaki nevienam" (Goda teātrī, režisors Leons Leščinskis).
2013: "Biedre Zariņa" (Dailes teātrī, režisors Dmitrijs Petrenko).
2014: "Toms Tomsons, kurš slēpās grāmatās" (iestudējums ar nosaukumu "Bezgalīgo stāstu stāsts"; Liepājas teātrī, režisore Lelde Kaupuža).
2016: "Bļitka" (Goda teātrī, režisors Dž. Dž. Džilindžers; 2018. gadā luga iestudēta krievu valodā ar nosaukumu "Kļov" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisori Zane un Mārtiņš Vilsoni).
2017: "Izdzīto piezīmes" (iestudējums Mihalkova aktieru studijai Maskavā, režisors Sergejs Zemļanskis).
2018: "Zibeņu domas. Irbīte" (Dailes teātrī, režisore Inga Tropa).
2018: "Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi" (kopā ar Kristīni Krūzi; Rīgas Centrālā bibliotēkā, režisore Kristīne Krūze).
2019: "Šekspīrs" (iestudējums ar nosaukumu "Trilleris"; Liepājas teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2019: "Puika, kurš redzēja tumsā" (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Valters Sīlis).
2020: "Vienaldzības gadsimts" (Liepājas teātrī, režisors Dmitrijs Petrenko).

Teatrāla eseja

2018: "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta" (Liepājas teātrī, režisors Valters Sīlis).


Dramatizējumi

2012: "Tonio" pēc Tomasa Manna stāsta "Tonio Krēgers" motīviem (Dirty Deal Teatro, režisors Dmitrijs Petrenko).
2012: "Purva bridējs", Rūdolfa Blaumaņa noveles dramatizējums (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2013: "Raudupiete", Rūdolfa Blaumaņa noveles dramatizējums (Valmieras Drāmas teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2013: "Sarkangalvīte un Vilks" pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2014: "Ezeriņš" pēc Jāņa Ezeriņa noveļu tekstiem (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2014: "Jaunā ārsta piezīmes" pēc Mihaila Bulgakova romāna "Morfijs" motīviem (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisori Jānis Vimba un Kaspars Zvīgulis).
2014: "Dāsnumātika" pēc Čarlza Dikensa stāsta "Ziemassvētku dziesma" motīviem (Zīmējumu teātrī, režisors Varis Klausītājs).
2015: "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem (Liepājas teātrī, režisors Dž. Dž. Džilindžers).
2016: "Mūsu pilsētiņa. Versija par Liepāju" pēc Torntona Vaildera lugas "Mūsu pilsētiņa" motīviem (iestudējums Liepājas teātrī, režisore Gaļina Poļiščuka).
2017: "Bernardas Albas nams" pēc Federiko Garsijas Lorka lugas "Bernardas Albas nams" motīviem (iestudējums Novosibirskas Valsts akadēmiskajā teātrī "Красный факел", režisors Sergejs Zemļanskis).
2017: "Precības" pēc Nikolaja Gogoļa lugas "Precības" motīviem (Liepājas teātrī, režisors Sergejs Zemļanskis).
2018: "Holstomers" pēc Ļeva Tolstoja stāsta "Holstomers" motīviem (Irkutskas Nacionālajā drāmas teātrī, režisors Sergejs Zemļanskis).
2018: "Mama Drasa" pēc Bertolda Brehta lugas "Kuražas māte" motīviem (Klaipēdas Drāmas teātrī, režisors Elmārs Seņkovs).
2018: "Makbets" pēc Viljama Šekspīra lugas "Makbets" motīviem (Gesher teātrī Izraēlā, režisors Sergejs Zemļanskis).

Librets

2019: "Trīs draugi" pēc Ēriha Marijas Remarka romāna "Trīs draugi" motīviem (Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogrāfs Sergejs Zemļanskis).

Proza bērniem un jauniešiem

2014: iekļauts stāsts literārajā krājumā "Nepareizie stāsti" (Ascendum).
2016: "Mans vārds ir Klimpa, un man patīk viss" (Lietusdārzs).
2017: iekļauts stāsts katalogā "The Horse. Latvija Authors & Illustrators Catalogue" (Latvian Literature).
2019: "Puika, kurš redzēja tumsā" (Latvijas Mediji).

Darbība kino, televīzijas un radio dramaturģijā

2014: scenārijs radio seriālam "Starpbrīži" (Latvijas Radio radio teātris "Re:Starts", režisors Zigurds Neimanis).
2016: scenārijs kino filmai "Svingeri" (kopā ar Andreju Ēķi; režisors Andrejs Ēķis; scenārijs "Svingeri" uzņemts arī Igaunijā, Ukrainā, Norvēģijā un Polijā).
2018: scenārijs kino filmai "Blēži" (režisors Andrejs Ēķis).
2019: scenārijs televīzijas seriālam un kino filmai "TUR" (kopā ar Artūru Dīci; režisors Uldis Cipsts).
2020: scenārijs televīzijas seriālam "Lielie muļķi" (režisori Alberts Viegliņš un Kristians Alhimionoks).

Scenāriji koncertiem un lieluzvedumiem

2014: scenārijs deju lieluzvedumam "Lec, Saulīte" (arī dziesmu tekstu autore; Mežaparka Lielajā estrādē, režisors Elmārs Seņkovs).
2015: 4. maija svētku scenārijs "Riekstu kalna stāsts" (Cēsu Pils parkā, režisore Ieva Niedre).
2015: scenārijs XI Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertam (Ogres Estrādē, režisors Jānis Znotiņš).
2015: scenārijs kora "Kamēr..." jubilejas koncerta II daļai "Kamēr... 25" (arī dziesmu tekstu autore; Latvijas Nacionālajā operā, režisore Rēzija Kalniņa).
2015: scenārijs kormūzikas koncertam "Dziesmu vara, dainu spēks" (Liepājas Jāņa Čakstes laukumā, virsvadītāja Ilze Valce).
2015: scenārijs deju laureātu koncertam XI Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku ietvaros (Dailes teātrī, režisors Jānis Znotiņš).
2016: scenārijs DA "Daiļrade" 25 gadu jubilejas koncertam "Cieši, cieši" (Dailes teātrī, režisors Jānis Znotiņš).
2016: scenārijs Kurzemes deju svētkiem "Pašā jūras vidiņā" (Liepājas Olimpiskajā centrā, režisors un mākslinieciskais virsvadītājs Jānis Purviņš).
2016: scenārijs deju uzvedumam "Gredzenus mijot" (Cēsu Pils parkā, režisors Jānis Znotiņš).
2016: scenārijs Jūras svētkiem Liepājā.
2016: scenārijs pasākumam "Draudzības spēks" Latvijas Ekspresis simtgadei ietvaros Liepājā.
2018: scenārijs deju lielizrādei "Abas malas" (Arēnā Rīga, režisors Juris Jonelis).
2018: scenārijs un režija koncertuzvedumam "Māja. Skurstenis. Un Mēs" (Liepājas koncertzālē "Lielais Dzintars").
2018: scenārijs lielkoncertam "Liepāja izAicina" kopā ar Liepājas jauniešiem (Liepājas Olimpiskajā centrā, režisors Intars Rešetins).
2018: scenārijs uzvedumam "Ideālā Žurka" (kopā ar Aneti Konsti; Latvijas Nacionālajā teātrī, režisori Jānis Vimba, Kaspars Zvīgulis).
2019: scenārijs mīlas dziesmu koncertam "Tev un ugunij" (Rīgas Latviešu biedrības namā, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", režisore Rēzija Kalniņa).

Pagodinājumi

2017: saņēmusi goda titulu "Gada liepājniece 2016".
2017: grāmata "Mans vārds ir Klimpa un man patīk viss" ieguvusi 3. vietu lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu žūrija" konkursā 9+ kategorijā.
Citātu galerija

Par grāmatu "Puika, kurš dzirdēja tumsā" (Latvijas Mediji, 2019)

"Rasa Bugavičute-Pēce prasmīgi fiksējusi kāda zēna pieaugšanas stāstu neredzīgo cilvēku kopienā Cēsīs pagājušā gadsimta 90. gados un 2000. gadu sākumā. Autore jūtīgi un precīzi parāda līdz šim kultūrā un literatūrā tikpat kā neatspoguļotu realitāti. Stāstījums bez tīšas iežēlināšanas atklāj diezgan skarbu bērnību, kā arī sociālas problēmas, kas mūsu sabiedrībā skar cilvēkus ar invaliditāti. Šie cilvēki joprojām tiek izolēti un ir pakļauti depresijas riskam, savukārt bērns diviem neredzīgiem vecākiem izrādās ne vien necerēta laime un greznība, bet arī mulsuma un izmisuma cēlonis. Galvenā varoņa stāstījums par dzīves pirmajiem gadiem vidē, kur visi pārējie cilvēki ir neredzīgi, kā arī par pakāpenisku iekļaušanos pārējā sabiedrībā, pārvarot nabadzības un atšķirīguma radītās problēmas, mijas ar zēna mātes atklātu atzīšanos, daudzslāņaini parādot portretētās ģimenes drāmu vairākos aspektos un izraisot dziļu līdzjūtību pret visu attēloto ģimeni.

Auziņa, Anna. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts.

"Kad visas varavīksnes krāsas sastājas vienuviet, tad fizikāli parādās baltās krāsas varenums. Rasas Bugavičutes-Pēces "Puika, kurš redzēja tumsā" provocē ieraudzīt, cik patiesībā krāsaina ir tā pasaule, kuru no citiem slēpj nezināšanas, nesaprašanas, arī neredzēšanas (tiešā un pārnestā nozīmē) tumsa.
Tumsa jau kopš mītisku priekšstatu laikiem ir noslēpumaina un tāpēc radoša matērija. Pusaudži, būdami ļoti radošā, bet arī emocionāli izkāpinātā, ellīgi jūtīgā dzīves posmā, ir ieguvuši grāmatu, kuru lasīt, lai no malas pavērotu pieaugšanas situāciju. Nekad nevar zināt, kurš šo gaitu tver sarežģītāk – bērni vai viņu vecāki. Bērniem un pusaudžiem vienmēr ir grūti, jo viņiem kāds nemitīgi kaut ko atgādina, bet saglabāt "labā zēna" pozīciju nozīmē veselīgu pašapziņu. Savukārt vecākiem, kas regulāri aizdomājas, iedomājas un sadomājas – arī viņiem nudien nav viegli.
Tieši tāpēc vēstījumam par puiku ir potenciāls, lai ģimenē veidotos labvēlīga lasīšanas konkurence, zinot, ka ar aizrautību to skatīs dažādas paaudzes."

Silova, Lita. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts.

"Dažkārt bērni piedzimst ar nabassaiti ap kaklu, savukārt Rasas Bugavičutes-Pēces romānā "Puika, kurš redzēja tumsā" nabassaites cilpā ir galvenā varoņa Jēkaba dzīve.
Abi Jēkaba vecāki ir neredzīgi, un bērnam, kas ienāk viņu savienībā, tiek doti neizpildāmi uzdevumi – kļūt par apliecinājumu mātes personīgajai laimei, veiksmīgām vecāku attiecībām, viņu iederībai sabiedrībā un sniegt mātei rūpes un mīlestību, ko viņa savulaik nav saņēmusi no pašas vecākiem. Autore psiholoģiski niansēti parāda ciešanu pēctecību – kā divi pieauguši cilvēki, kuri dzimuši un auguši sociāli un emocionāli nelabvēlīgos apstākļos, neprot novērtēt ne savas, ne otra jūtas, un negribot turpina atsvešināšanās un sāpināšanas tradīciju. Jēkaba vecāku vajadzības ir tik acīmredzamas, ka dēla pārdzīvojumi it kā pašsaprotami nonāk neredzamības zonā.
"Puika, kurš redzēja tumsā" ir reālistiska un emocionāli spēcīga grāmata par tumsu, kas nav tikai apgaismojuma neesamība; par neredzīgumu, kas skāris ne tikai acis; par zēnu, kurš redzēja tumsā un ar sirdi.
Romānā izteiksmīgi klātesoša ir Rasas Bugavičutes-Pēces lietpratība dramaturģijā. Dinamiskā stāstījuma pieaugošā intensitāte vedina lasītāju doties uz priekšu viegli, lai arī stāsts tāds nebūt nav."

Gulbe, Evija. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts.
SaiknesSandis Pēcis - Vīrs
Nodarbesrakstniece
dramaturģe
Dzimšanas laiks/vieta25.01.1988
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta2014
Liepāja
Liepāja
Izglītojies
Piedalījusies dažādās starptautiskās dramaturģijas meistarklasēs pie pasniedzējiem no ASV, Horvātijas, Vācijas, Spānijas, Polijas, Krievijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Lielbritānijas.

2007
Rīgas Franču licejs
Mēness iela 8, Rīga
Mēness iela 8, Rīga, LV-1013

2007–2011
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Teātra, kino un TV dramaturģija, bakalaura grāds

2011–2013
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Kultūras menedžments, maģistra grāds

2011–2013
Liepājas Universitāte
Kūrmājas prospekts 13, Liepāja
Kūrmājas prospekts 13, Liepāja, LV-3401
Rakstniecības studijas, maģistra grāds
Darbavieta2015
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401
Dramaturģe
Dalība organizācijās2011–2015
Latvijas Dramaturgu ģilde
Latvijas Dramaturgu ģildes vadītāja
ApbalvojumiLatvijas Dramaturgu Ģildes balva "Pazudušais dēls"
Balva piešķirta par izrādi "Gals" Latvijas Nacionālajā teātrī
Gada dramaturgs
2012

Liepājas Kultūras balva
Liepājas Kultūras balva 2016 piešķirta par radošu un augstvērtīgu dramaturģes darbu.
2017

Liepājas Kultūras balva
Puika, kurš redzēja tumsā
Liepājas Kultūras balva 2019 piešķirta par radoši augstvērtīgu romānu "Puika, kurš redzēja tumsā" un tā veiksmīgo iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī.
2020


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
25.01.1988Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Mēness iela 8, Rīga
(Mēness iela 8, Rīga, LV-1013)
2007IzglītojiesĒka, māja
3Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2007 - 2011IzglītojiesĒka, māja
4Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2011 - 2013IzglītojiesĒka, māja
5Kūrmājas prospekts 13, Liepāja
(Kūrmājas prospekts 13, Liepāja, LV-3401)
2011 - 2013IzglītojiesĒka, māja
6Liepāja
(Liepāja)
2014DzīvesvietaPilsēta
7Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
2015DarbavietaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.