Pēters Brūveris

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (89); Tulkotājs (2); Atdzejotājs (4); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (36)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPēters Brūveris
Personiska informācijaDzimis strādnieku ģimenē.
1972–1975: Rīgas 49. vidusskolā mācījies vienā klasē ar Māri Melgalvu, kurš skolas laikā aizvedis viņu uz fotogrāfa Jura Krieviņa fotostudiju "Īriss", iesaistījies literatūras vēsturnieces un muzejnieces Līvijas Volkovas vadītajā Jauno muzejnieku pulciņā.
Profesionālā darbība1977: pirmā publikācija dzejoļi "sēžam draudzīgi..." un "Lietus" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 25. martā.
1977: martā piedalās Jauno autoru semnārā, kopš tā laika saista savu dzīvi ar literatūru.
2001: teksta autors animācijas filmai "Neparastie rīdzinieki".

Pēters Brūveris tulkojis un atdzejojis no azerbaidžānu, turku, vācu, lietuviešu, gagauzu, osetīniešu, mordviešu valodas, atdzejojis Krimas tatāru tautasdziesmas un Tuvas šamaņu rituālos tekstus.

Pētera Brūvera darbība teātrī un mūzikā

1996: dziemu tekstu autors Jāņa Lūsēna komponētajam mūziklam "Dželsomīno melu zemē".
1998: izdots Jāņa Lūsēna disks "Karuselis", kurā apkoptas 10 komponista dziesmas ar Pētera Brūvera tekstu (Rīga: Musica Baltica).
2000: 8. janvārī Dailes teātrī pirmizrāda muzikālu izrādi "Šveika jaunās dēkas". Jaroslava Hašeka darbu dramatizējis Kārlis Auškāps, režisors – Kārlis Auškāps, komponists – Valts Pūce, dziesmu teksti – Pēters Brūveris, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu mākslinieces – Baiba Puzinas, Ilze Vītoliņa, horeogrāfs – Vladislavs Burakovs. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Gundars Āboliņš, Jānis Reinis, Artis Robežnieks, Dainis Gaidelis, Juris Frinbergs, Gunārs Placēns, "Prāta vētra" u. c.
2004: 8. decembrī pirmizrāde mūziklam "Burvis no Oza zemes". Komponists – Valts Pūce, librets, dziesmu teksti – Pēters Brūveris, režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs – Mārtiņš Milbrets, horeogrāfe un kustību konsultante – Elita Bukovska, triki – Jeļena un Genādijs Palčevski. Lomās: Aisha, Aija Dzērve, Ligita Skujiņa, Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis, Artis Robežnieks u.c.
Kopš 2006: iesaistījās ambientās mūzikas un vides zinātnes kopprojektā "Dabas koncertzāle", kurā Pēters Brūveris piedalījās kā dabas dzejnieks ar dzejas rindām par "Dabas koncertzāles" varoņiem – praulgrauzi, čunčiņu, ūdens maksteni un ķērpi.
2007: 4. oktobrī Liepājas teātrī pirmizrāde mūziklam "Agrā rūsa" pēc Elīnas Zālītes romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Komponists – Jānis Lūsēns, dziesmu teksti un librets – Pēters Brūveris. Režisors – Ivars Lūsis, māksliniece – Anna Heinrihsone, horeogrāfs – Agris Daņiļevičs. Lomās: Ance Krauze vai Rudīte Būmane, Uģis Roze, Andris Ērglis u. c.
2009: kopā ar mūziķi Aigaru Voitišķi ierakstīts albums "Stikla laivas" (diskā skan Pētera Brūvera dzejas lasījumi). Izdevējs – Platforma Music. (http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/51100-aigars-voitiskis--peteris-bruveris-stikla-laivas-2009.a86818/)
2010: 8. maijā Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī "RīBēJa MuTe" pirmizrāde Valta Pūces mūziklam pēc Rūdolfa Blaumaņa pasakas "Velniņi" motīviem ar Pētera Brūvera dziesmu tekstiem. Režisors – Juris Jonelis, scenogrāfs – Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina, horeogrāfs – Andrejs Fiļipovs. Piedalās: Aisha, Candy, Niks Matvejevs, Imants Erdmans, Andris Lapiņš, Leonarda Ķestere-Kļaviņa, Jānis Apeinis, Annija Putniņa u. c.
2014: 29. martā mūzikas namā "Daile" pirmizrāde Valta Pūces un Pētera Brūvera mūziklam "Burvis no Oza zemes”. Režisore – Dace Pūce. Piedalās: Valts Pūce, Ieva Sutugova, Ieva Akuratere, Niks Matvejevs u. c.
2014: 21., 28. decembrī Austrālijas latviešu kultūras dienās iestudējumu piedzīvo Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikls "Burvis no Oza zemes". Režisore – Ilona Brūvere, scenogrāfija – Tija Lodiņa, horeogrāfe – Klāra Brūvere. Lomās: Jānis Grauds, Linda Ozere, Aija Dragūna, Lika Veiklina.
2017: 24. aprīli Latvijas Radio 2 izskanēja raidījums "Zelta graudi”, kas bija veltīts Pētera Brūvera 60. dzimšanas dienai (http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/pieminam-... )

Dziesmas ar Pētera Brūvera dzejas tekstiem komponējuši Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Jēkabs Jančevskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Māris Lasmanis, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Raimonds Pauls, Imants Paura, Valts Pūce, Andris Sējāns, Silvija Silava, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Gundega Šmite, Ingus Ulmanis, Anna Veismane, Aigars Voitišķis.
Citātu galerija"Brūveris savu poētisko pasauli veido viendabīgu un monolītu. Visiem viņa krājumiem ir četrdaļiga kompozīcija: no šepatnīgā un konkrētā uz – mūžīgo, pārlacīgo. Taču tas nebūt nav mehāniski reproducēts savulaik veiksmīgi atrastais kompozicionālais princips; Brūvera grāmatas patiesi turpina cita citu. Tās caurauž vieni un tie paši motīvi un metaforas, ik reizi realizēdamās atšķirīgā kontekstā. Katrs dzejolis pilnībā sevo spēj izpaust tikai visas Brūvera poētiskās pasaules veselumā; un otrādi – veselums realizējas katrā atsevišķā dzejolī. Tas liecina par apzinātu noslieci uz episkumu."
(Berelis, Guntis. Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 263. lpp.)

"Pētera Brūvera eksperimenti poētikā (dzejoļu vizuālais noformējums, baltu pirmvalodas rekonstrukcija) sauc atmiņā Guntara Godiņa mēģinājumus grafiskajā dzejā [..]. Abus dzejniekus saista centieni paplašināt dzejas iespēju robežas un izlauzties no tradīciju ierobežojošās varas, taču būtiski atšķirīga liekas viņu attieksme pret vārdu. Pēteram Brūverim vārds joprojām vēl ir Viss. "Tikai ar vārdu palīdzību mēs spējam kaut uz mirkli, kaut uz sekundi aizrunāt, aizvalodot to baiso, tumšo tukšumu, kas drēgni dveš mums sejās un sirdīs,"tā dzejnieks raksta uz krājuma "Sirdī melnajam putnam lizda"apvāka. Godiņam vārdi, virknējoties cits aiz cita, melo neko nespēj izteikt, tāpēc vārda mēmumu aizstāj punkti, līnija, cipari."
(Kalniņa, Ieva. Pēters Brūveris. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 67. lpp.)
SaiknesIndra Brūvere - Meita
Zane Brūvere - Meita
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
atdzejotājs
Dzimšanas vieta24.04.1957
Rīga
Rīga
Izglītojies1972
mācījies
beidzis Biķeru astoņgadīgo skolu

1975
Rīgas 49. vidusskola
Rīga
Rīga

1976
mācījies
beidz G.Gailes 2. profesionāli tehnisko skolu

1980
studējis
beidz LVK Kultūras un mākslas zinību fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļu

1977
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Piedalījies jauno autoru seminārā.

Darbavieta1989–1991
Laikraksts "Padomju Jaunatne"

Literārais konsultants


1993–1994
Laikraksts "Literatūra un Māksla"

Literatūras nodaļas redaktors


1995

Žurnāla "Vīri" literārais redaktors


1996–1997
Apgāds "Daugava"

Redaktors

Dalība organizācijās1988
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Miršanas vieta16.07.2011
Ventspils
Ventspils
Apglabāts Ulbrokas kapos
Piemiņas vietas24.04.2017
Pie Pētera Brūvera dzimtās mājas "Kalēji" Līčos Stopiņu novadā atklāta piemiņas plāksne
ApbalvojumiKlāva Elsberga prēmija
Melnais strazds, sarkanie ķirši
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Melnais strazds, sarkanie ķirši".
1987

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantotajiem muzikālajiem darbiem - dziesmām izrādei "Šveiks".
1999

Dzejas dienu balva
Mīl mani Dievs
Balva piešķirta par krājumu "Mīl mani Dievs".
Dzeja
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki„ izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.
2002

Baltijas Asamblejas balva
Valodas ainava
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Valodas ainava".
Literatūra
2004

Dzejas dienu balva
Valodas ainava
Balva piešķirta par krājumu "Valodas ainava".
Dzeja
2005

Ojāra Vācieša prēmija
Aiz stikla
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Aiz stikla".
2006

Latvijas Literatūras gada balva
Aiz stikla
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Aiz stikla".
Dzeja
2007

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Raibajā pasaulē
Balva piešķirta par dzejoļu un atdzejojumu grāmatu "Raibajā pasaulē".
Bērnu literatūra
2010

Pastariņa prēmija
Raibajā pasaulē
Balva piešķirta par grāmatu “Raibajā pasaulē”.
Rakstniecība
2011

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Šajā raibā pasaulē” kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu.
2013

Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
24.04.1957Dzimšanas vietaPilsēta
2Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1977IzglītojiesĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
1988Dalība organizācijāsPilsēta
4Ventspils
(Ventspils)
16.07.2011Miršanas vietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1975IzglītojiesPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.