Pēteris Zeile

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (29); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Komentāra autors (7); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (4)

Audio/video: Teicējs (1)

VārdsPēteris Zeile
PseidonīmsP. Aizkalns
Personiska informācijaDzimis zemnieku ģimenē.
Profesionālā darbībaJaunībā rakstījis dzejoļus un stāstus. Darbojies literatūrkritikā kopš 1953. gada.
Daudzu grāmatu autors, sastādītājs, priekšvārdu un komentāru autors. Rakstījis apceres, recenzijas un pārskatus par prozu un literatūras kritiku, par literatūras sakariem ar estētiku, socioloģiju un kultūru u.c. Pētījis estētiskās domas vēsturi Latvijā, aksioloģijas u.c. estētikas jautājumus.
Apceres par latviešu literātiem A. Upīti, V. Lāci, Z. Mauriņu, Z. Skujiņu, R. Ezeru, A. Vējānu, H. Dorbi, J. Laganovsku, K. Buiņicki, D. Latkovsku, I. Ziedoni, A. Belu, A. Kūkoju, F. Trasunu, J. Klīdzēju, L. Dombrovsku Larsenu, Ē. Vilku, J. Lejiņu u.c., kā arī par lietuviešu, igauņu jaunāko prozu u.c. tautu rakstniekiem.
Apceres par latviešu mākslininiekiem K. Hūnu, J. Rozentālu, L. Svempu, P. Upīti, Edg. lltneru, I. Zariņu, F. Varslavānu, J. Soikānu, I. Vecozolu, R. Bērnu, A. Stankeviču, H. Veldri, A. Zviedri, A. Dembo, O. Zvejsalnieku u.c.

Atsevišķas grāmatas veltītas nozīmīgiem Latgales kultūras darbiniekiem. Raksti par Latgales kultūru un vēsturi publicēti izdevumos "LZA Vēstis", "Izglītiba un Kultūra", "Labrīt", "Katoļu Dzeive", "Tāvu zemes kalendars", arī radioraidījumu cikls un ziņojumi dažadās konferencēs.

Lasījis estētikas vēstures, estētikas un mākslas kritikas, teorijas un metodoloģijas kursus, arī Latgales kultūras vēstures kursu Rēzeknes augstskolā.

Sarakstītās grāmatas

1967: "Dzīves patiesībai un skaistumam"
1976: "Estētiskā doma Latvijā (līdz 1940. gadam)"
1979: "Personība un vērtības"
1980: "Harmoniskas personības attīstībai"
1983: "Vērtību pasaulē"
1994: "Latgales pirmā atmoda"
1994: "Nacionālo minoritāšu kultūra Latvijas Republikā 20.–30. gados"
1995: "Aleksandrs Zviedris – gleznotājs un vijoļmeistars"
1996: "Titānisms. pseidotitānisms un māksla"
1996: "Latgales kultūras vēsture" (programmkonspekts)
2004: "Vertikāles" (par Osvaldu Zvejsalnieku)
2005: "Latgales kultūras vēsture"
2006: "Lidija Dombrovska Larsena"
2007: "Ar mīlestību sirdī" (par Andri Vējānu)
2007: "Meistars no Ušpeļu dzimtas. Keramiķa gaita un veikums" (par Pēteri Ušpeli)
2009: "Konstantīns Raudive"
2009: "Latgales glezniecība"
2010: "Latgale un tās ļaudis" (2011 atkārtots izdevums)
2012: "Rainis un Latgale"
2013: "Latgales periodika, 1862–2013" u.c.

Latgales tematika risināta aprakstu grāmatās "Krusti krīt" (1965), esejā "Rainis un Latgale" ("Karogs", 1988, 1-2), apcerēs krājumos "Poļu kultūra Latvijā" (1994), "Latvija-Polija" (1995), "Acta Latgalica IX" (1999) u.c.

Sastādītās grāmatas

1991: G. Merķeļa grāmata "Vēstules kādai sievietei" (sastādītājs, priekšvārda "Pazīstamais un mazpazīstamais Merķelis" un komentāru autors)
1992: G. Merķeļa grāmata "Kultūrvēsturiski raksti" (sastādītājs, priekšvārda "Garlībs Merķelis kā kultūrfilozofs un kultūrpublicists" un komentāru autors)
1995: G. K. Lihtenberga grāmata "Aforismi" (līdzsastādītājs, priekšvārda "Lihtenbergs un viņa aforismi" autors)
1995: J. G. Herdera "Darbu izlase" (sastādītājs (kopā ar tulkotāju V. Hammeršmitu), zinātniskais redaktors, priekšvārda "Johans Gotfrīds Herders – domātājs, humānists, latviešu draugs" autors un komentāru līdzautors)
1997, 1998: "Francis Trasuns. Dzīve un darbi" (1, 1997; 3, 1998, priekšvārda autors, arī sastādītājs)
1998: F. Nīčes "Ecce homo" (galvenais redaktors, priekšvārda autors, sastādītājs)

1986: E. G. Lesings. Laokoonts jeb par glezniecību un poēzijas robežām (monogrāfiskas apceres "Lesings, viņa dzīve un "Lāokoonts" kā viens no izcilākajiem pasaules estētiskās domas pieminekļiem" autors)

Sakārtojis, sarakstījis plašas apceres par autoru un komentārus D. Latkovska grāmatai "Nacionālā atmoda Latgalē" (1999, 2. d. 2002), sastādījis krājumu par Latgales vēsturi un kultūrvēsturi "Ai, māte Latgale" (2001, arī līdzautautors).

Zinātniskie grādi

1956: filozofijas zinātņu kandidāts (disertācija "Mākslas tēls kā objektīvās īstenības atspoguļojuma īpaša forma")
1986: filozofijas zinātņu doktors
1992: habilitētais filozofijas doktors

Goda nosaukumi

Preiļu pilsētas Goda pilsonis
Nodarbesprofesors
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
kultūrvēsturnieks
filozofs
mākslas kritiķis
estētiķis
Dzimšanas vieta14.01.1928
Šodien – Aizkalnes pagasts.
Dzīvesvieta
Izglītojies

Niedru pamatskola (tagad – Pelēču pamatskola)


1942–1943
Aglonas vidusskola

1944–1947

Preiļu vidusskola


1947–1952
Latvijas Valsts universitāte

Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa


1952–1955
Latvijas Valsts universitāte

Aspirantūra filozofijā

Darbavieta
Redakcijas padomes loceklis Latgales izdevniecībā

Latvijas Mākslas akadēmija
LMA doktorantūras un maģistratūras atestācijas komisiju vadītājs

Redkolēģijas loceklis laikrakstā "Zemturis"

Latgales Kultūras centra izdevniecība
Valdes loceklis

1951–1952
Laikraksts "Padomju Jaunatne"

Literārais līdzstrādnieks


1953–1960
Laikraksts "Padomju Students"

Redaktors


1955–1962
Latvijas Valsts universitāte
Docētājs

1961–1962
Redaktors žurnālā "Universitāte"

1962–1976
Latvijas Valsts Mākslas akadēmija

Marksisma-ļeņinisma katedras vadītājs


1976–1994
Latvijas Valsts Mākslas akadēmija
Estētikas un mākslas zinātņu katedras vadītājs

1986
Latvijas Valsts Mākslas akadēmija
Profesors

1992 (Datums nav precīzs)
Latgales Pētniecības institūts
Kopš 1992. gada Kultūras vēstures darba grupas vadītājs

1994 (Datums nav precīzs)
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas zinātņu katedras pedagogs, eksternāta maģistratūras vadītājs. Lasījis estētikas vēstures, estētikas un mākslas kritikas, teorijas un metodoloģijas kursus
Dalība organizācijās1960
Latvijas Padomju rakstnieku savienība

1984
Latvijas Mākslinieku savienība
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1988

Broņislava Spūļa prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu Latgales kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā.
2006

Atzinības krusts
Ordeņa kavalieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 11. aprīļa lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 10. maijā.)
V šķira
2008

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.