Pēteris Strods

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPēteris Strods
PseidonīmsStrods-Eisāks
Personiska informācijaPēteris Strods dzimis 1892. gada 1. maijā Varakļānu pagastā, Lielo Strodu sādžā, Eisāgu mājās zemnieku Antona un Teklas (dz. Cakule) ģimenē. Mācības Strods uzsāk vietējā Varakļānu pagasta skolā 1903. gadā. Pēc trīs gadiem viņš pāriet uz Rēzeknes pilsētas skolu, kuru pabeidz 1910. gadā. Šajā laikā viņš gadu apmeklē arī kursus Gatčinā. Pēc mācībām Rēzeknē viņš dodas uz Pēterpili, kur no 1911. līdz 1916. gadam mācās Pēterpils Katoļu Garīgajā Seminārā un kādu laiku pēc tam studē arī Pēterpils Garīgajā Akadēmijā, kuru gan tās slēgšanas dēļ nepabeidz. 1916. gada 26. maijā Mogiļevas bīskaps Jānis Cepļaks Strodu iesvēta par priesteri Pēterpils katedrālē. Pirmā Sv. Mise jeb primīcijas dievkalpojums tiek noturēts Varakļānu baznīcā 1916. gada 17. aprīlī.
No 1917. gada marta līdz 1918. gada jūlijam Strods ieņem draudzes mācītāja un vikāra amatu Krāslavas Romas katoļu draudzē. Pēc tam viņš tiek pārcelts uz Kombuļu draudzi, kur darbojas no 1918. gada jūlija līdz 1919. gada februārim. Tam seko darbs Stirnienes draudzē līdz 1920. gada oktobrim. Paralēli mācītāja pienākumiem Strods šajā laikā pasniedz arī ticības mācību vietējās skolās.
1920. gada 1. oktobrī Strods kļūst par Rēzeknes katoļu draudzes mācītāju un skolu kapelānu. No 1920. gada oktobra viņš ir ticības mācības un latgaliešu dialekta skolotājs Valsts Rēzeknes Latviešu vidusskolā, kā arī reliģijas un ētikas skolotāju Valsts Rēzeknes poļu vidusskolā. Paralēli viņš strādā arī Skolotāju seminārā un Skolotāju kursos Rēzeknē. No 1921. gada februāra Strods uzsāk reliģijas skolotāja darbu Rēzeknes krievu vidusskolā, savukārt no 1922. gada 1. novembra viņš strādā arī Rēzeknes pedagoģiskajā skolā par reliģijas un ētikas skolotāju. Rēzeknē Stroda darbs turpinās līdz 1923. gada 1. septembrim, bet tad viņš dodas uz Austriju papildināt izglītību sholastiskajā filozofijā.
No 1923. līdz 1926. gadam Strods studē filozofiju Insbrukā un Vīnē. 1924. gadā Insbrukas Universitātē viņš iegūst filozofijas licenciāta grādu. 1924. gada 22. oktobrī Kultūras fonda dome viņam piešķir pabalstu 1500 latu apmērā studiju turpināšanai Vīnes Universitātē. Strods šo iespēju izmanto un 1926. gada 14. martā, aizstāvot disertāciju „Par dzīvību un tās pirmsākumiem” (De vita eiusque prima origine), iegūst doktora grādu filozofijā. Pēc studiju beigšanas Strods atgriežas Latvijā un īsu laiku (no 1926. gada 1. augusta līdz 20. oktobrim) māca ievadu filozofijā un latgaliešu izloksni Aglonas ģimnāzijā. Pēc tam seko darbs Izglītības ministrijā par Tautskolu direktora trešā palīga vietas izpildītāju. 1927. gada 1. janvārī Strods no šī darba tiek atlaists (ar ministra J. Raiņa rīkojumu).
Ar 1927. gadu sākas Stroda darbība Rīgas skolās. No 27. februāra līdz 31. jūlijam viņš strādā Juglas 6. pamatskolā, no 22. februāra līdz 30. septembrim – 1. poļu pamatskolā. Nozīmīgākais darbības lauks izvēršas Rīgas Arhidiecēzes Katoļu Garīgajā seminārā (kopš 1928. gada pārdēvēts par Rīgas Arhidiecēzes Romas Katoļu teoloģijas augstskolu), kur no 1926. gada 17. decembra līdz 1938. gada 1. jūlijam viņš ir studiju prefekts un filozofijas profesors un no 1928. līdz 1932. gadam – semināra garīgais tēvs. Šajā laikā viņš pasniedz socioloģiju, pedagoģiju, kristīgo filozofiju, kursu „Loģika, kritika, ontoloģija”, ievadu psiholoģijā, kosmoloģiju, katehētiku, filozofijas vēsturi, ievadu psiholoģijā un teodiceju. Kopš 1935. gada viņš pasniedz arī Skolotāju Institūtā Rīgā.
1938. gada 1. jūlijā Strods tiek ievēlēts par filozofijas profesoru Latvijas Universitātes Romas Katoļu teoloģijas fakultātes Kristīgās filozofijas katedrā. Viņš tiek ievēlēts arī par fakultātes sekretāru šajā un nākamajā mācību gadā, kā arī par fakultātes pārstāvi Latvijas Universitātes padomē un 1939./1940. mācību gadā par fakultātes delegātu Universitātes rakstu komisijā. No 1940. gada 1. jūlija Strods ieņem dekāna amatu Romas Katoļu teoloģijas fakultātē. Šajā amatā viņš gan atrodas tikai līdz tā paša gada 5. augustam, kad tiek atbrīvots ar LPSR Universitātes lēmumu par fakultātes likvidēšanu.
Pēc fakultātes likvidēšanas no 1940. gada 5. augusta līdz 1941. gada 1. jūlijam Strods strādā Rīgas Arhidiecēzes Katoļu Garīgajā seminārā. Pēc 1941. gada 1. jūlija viņš turpina darbu bez atalgojuma. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Latvijas teritorijā 1941. gadā pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas sākas iepriekšējā režīma laikā likvidēto iestāžu atjaunošana. Arī Romas Katoļu teoloģijas fakultāte atsāk darbību Latvijas Universitātē. 1941. gadā Strods atsāk filozofijas profesora un fakultātes dekāna darbu. No 1942. līdz 1944. gadam viņš ir skolotājs Aglonas garīgajā seminārā, 1943./1944. mācību gadā – fakultātes sekretārs un delegāts Universitātes Padomē Universitātē Rīgā. Ir zināms, ka šajā gadā viņš pasniedz teodiceju, ontoloģiju un filozofijas vēsturi. Kopš 1944. gada 27. septembra Strods ir fakultātes dekāna vietnieks. Dekāna vietnieka pienākumus Strods gan paspēj pildīt tikai īsu laiku, līdz Padomju armijas atkārtotai ienākšanai Latvijā 1944. gada oktobrī. Pēc 1944. gada notikumiem Strods nolemj palikt Latvijā.
Stroda darbības lauks ir ļoti plašs. Pēteris Laizāns raksta: „Pēteris Strods ir viens no latviešu profesionālās filozofijas, tās katoliskās orientācijas izveidotājiem. Viņš ir latgaliešu profesionālās filozofijas pētniecības pamatlicējs. P. Strods ir enciklopēdists, kura darbība neaprobežojas tikai ar filozofiju. Viņš ir literāts ar labi izkoptu literāru gaumi un stilu. Viņš ir viens no izcilākajiem latgaliešu žurnālistikas organizatoriem un publicistiem. Bez viņa darbiem nav domājama latgaliešu valodniecība. Taču arī filozofijā viņš ir enciklopēdists, kura plašās zināšanas par dažādu laiku un virzienu filozofiju saistās ar specifiskiem pētījumiem, īpaši par Sv. Augustīnu un Sv. Akvīnas Tomu.”
Jau 1921. gadā Strods kopā ar priesteri Jāni Ploni dibina jaunatnes literāro žurnālu „Zīdūnis”, kuru vairākus gadus (no 1921. līdz 1930. gadam (izņemot studiju laiku ārzemēs no 1923. līdz 1927. gadam)) rediģē un kurā aktīvi publicējas. Ar „Zīdūņa” palīdzību Strods izveido bibliotēku muzeju, kurā apkopo iesūtītus rokrakstus un iespieddarbus. Viņš piedalās arī folkloras vākšanā, apkopojot apmēram 10 000 tautas dziesmu un daudz pasaku un mīklu. 1928. un 1930. gadā Strods (ar „Zīdūņš” redakciju) organizē pirmos latgaliešu literāros konkursus. Žurnālā "Zīdūnis" vi'iņš publicē lugas "Aizdzereibas" (1924), "Dzeives viļņūs" (1925) un "Povuleņš" (1928). Tās atsedza Latgales lauku sadzīvi, cilvēku psiholoģiju un risināja sava laika latgaliešu sabiedrības dzīves aktuālas problēmas.
Strods raksturots arī kā latviešu katoļu filozofiski apoloģētiskās literatūras pamatlicējs. Jau 1921. gadā „Zīdūņī” atrodama viņa „Atbiļde Atejista kungam”, sniedzot dažus filozofiskus Dieva esamības pierādījumus. Pēc tam seko šajā un citos žurnālos („Katōļu Dzeive”, „Sauleite”, „Lotgolas Vōrds”, „Latgolas Bolss”, „Draugs”) publicēti raksti par reliģiski filozofiskiem jautājumiem. Valodas zināšanu (Strods pārvalda latīņu, krievu, poļu un vācu valodu) un izglītības dēļ Strods ieguvis plašas zināšanas filozofijas vēsturē, kas redzamas viņa rakstos un monogrāfijās. Stroda zinātniskā darbība tomēr visspilgtāk izpaužas viņa publicētajās monogrāfijās, starp kurām par nozīmīgākajām jāmin „Sv. Augustīns un Sv. Akvīnas Toms” (1936), „Kāpēc jātic?” (1938), „Kas ir pasaule?” (1936), kā arī pirmā filozofijas grāmata latgaliski „Patīsibas maklātōjiem.” (1922) Stroda darbos atrodams moderno zinātņu un reliģijas attiecību aplūkojums, kultūras filozofijas tēmas, dieva esamības pierādījumu aplūkojums, utt. Latviešu filozofs P. Jurevičs grāmatā „Zinātnei un Tēvzemei” par Stroda grāmatu „Kāpēc jātic?” raksta: „Ontoloģijā, bet reizē arī dabas un reliģijas filozofijā ietveras arī profesora Pētera Stroda plašais darbs „Kāpēc jātic?”, kas aptver gandrīz visus realitātes novadus un sarakstīts ar lielu erudīciju, ņemot vērā arī jaunākos zinātnes atzinumus, pie kam darba nolūks ir sniegt katoļu ticības apoloģētiku.” 1939. gadā minēto grāmatu godalgo Kultūras fonda dome.
Laizāns norāda, ka mūsdienās var runāt par Stroda filozofisko skolu, kurā viens no pazīstamākajiem pārstāvjiem ir Staņislavs Ladusāns (1912–1992), kurš klausījies Stroda lekcijas Rīgas Arhidiecēzes Katoļu Garīgajā seminārā.
Paralēli filozofiskiem rakstiem Strodu īpaši interesē arī latgaliešu dialekta izpēte. Darbs pie latgaliešu valodas pareizrakstības jautājumiem atklājas viņa darbos „Latvīšu volūdas gramatika latgalīšim”, kā arī 1924. gadā izstrādātajā latgaliešu ortogrāfijas projektā. Par nozīmīgāko ieguldījumu šajā laukā tomēr jāmin viņa izveidotā latgaliešu valodas vārdnīca „Pareizraksteibas vōrdneica” (1933) ar 18 000 šķirkļiem. Strods veic latgaliešu valodas reformu arī Katoliskajā Baznīcā, izdodot lūgšanu grāmatu „Svātō Gora Dōvona” (1933), kā arī katehismu „Katōļu ticeibas katehisms” (1934). Strods ir uzrakstījis arī trīs drāmas latgaliešu teātrim, no kurām vislielāko ievērību guva drāma „Dzīves viļņos”. Strods lasa lekcijas par latgaliešu dialekta ortogrāfijas jautājumiem Latgales skolotājiem latgaliešu dialekta, vēstures un literatūras kursos, un viņš ir viens no tiem, kam Izglītības Ministrija 1929. gadā lūdz izveidot programmu latgaliešu dialektā, literatūrā un vēsturē Latgales pamatskolām.
Par Stroda sabiedrisko darbību jāmin 1927. gadā nodibinātā Latviešu Katoļu Akadēmiķu biedrība, kuras mērķis ir kopīgā darbā apvienot katoļu studentus un augstskolu beidzējus, lai veicinātu katoliskās personības un sabiedrības veidošanos. Strods ir iesaistījies arī Latvijas Universitātes studentu biedrībā „Dzimtene” un „Fraternitas Catholica”, kā arī Latgaliešu katoļu kultūras centrālajā biedrībā, Latgales Centrālā muzeja biedrībā, Latgaliešu skolotāju savienībā un biedrībā „Latgaliešu studentu fonds”. 1938. gada 25. novembrī Strods ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1927. gadā garīgajā seminārā nodibina „Sv. Pētera Kanīzija literāro biedrību”, ko vada no dibināšanas brīža līdz 1940. gada vasarai.
Nozīmīgu ieguldījumu Strods atstājis arī baznīcas dzīvē. Viņš uzskatīts par vienu no sava laika labākajiem sprediķotājiem Latvijā. Kopā 1926. gada visos Latvijas neatkarības gados Strods regulāri lasa sprediķus svinīgajos pontifikālajos dievkalpojumos 15. augusta svētkos Aglonā. Par ieguldījumu baznīcas darbā 1937. gadā viņš tiek iecelts Svētā Tēva prelāta godā. Viņš ir arī arhidiecēzes sinodālais tiesnesis un sinodālais administrators. Kad 1946. gada pavasarī Garīgais seminārs (Metropolijas Garīgais seminārs) atsāk darbu pie Sv. Franciska baznīcas, Strods atsāk profesora un rektora darbu. Šajā seminārā viņš darbojas līdz savai nāvei 1960. gada 5. augustā. 1947. gada 5. jūlijā arhibīskaps Antonijs Springovičs (1876–1958) iesvētī Strodu par bīskapu. No tā brīža līdz 1958. gada 1. oktobrim viņš ir Arhidiecēzes palīgbīskaps un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, savukārt no 1958. gada 1. oktobra, pēc Springoviča nāves, viņš kļūst par Rīgas Metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru.
Strods ir miris 1960. gada 5. augustā Jūrmalā, apbedīts Rīgas Kristus Karaļa kapos.
Nodarbesvalodnieks
rakstnieks
literatūrzinātnieks
dramaturgs
filozofs
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta01.05.1892
Izglītojies
beidzis kursus
beidz pieaugušo kursus Gatčinā /pie Pēterburgas/

mācījies
Varakļānu pagastskolā

mācījies
Rēzeknes pilsētas skolā

1917
studējis
Pēterburgas Garīgajā akadēmijā

1926
studējis
Vīnes augstskolā

1911
mācījies seminārā
mācījies Pēterburgas garīgajā seminārā

1923
studējis
filozofiju Insbrukā
Miršanas laiks/vieta05.08.1960
Jūrmala
Priedaine, Jūrmala
Apglabāts
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Kāpēc jātic?"
Zinātne
1939


:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jūrmala
(Priedaine, Jūrmala)
05.08.1960Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.