Pēteris Pētersons

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (21); Tulkotājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPēteris Pētersons
PseidonīmsJ. Runcis, P. Stumbrs
KopsavilkumsPēteris Pētersons (1923–1998) ir 20. gadsimta otrās puses dramaturgs un teātra režisors, kura darbībai raksturīgs spilgts un izaicinošs intelektuālisms. Dzimis rakstnieka Jūlija Pētersona ģimenē, agri iepazinies ar latviešu inteliģences vidi, vēlāk studējis aktiermākslu un profesionāli nodarbojies ar režiju. Pēteris Pētersons strādājis Dailes teātrī, no 1964. līdz 1971. gadam bijis šī teātra mākslinieciskais vadītājs. Vēlākajos gados Pētersona iestudējumi lielākoties veikti Jaunatnes teātrī un Nacionālajā teātrī, pavisam viņš veidojis četrdesmit sešus uzvedumus. Pētersons ir dzejas drāmas žanra pārstāvis latviešu teātrī gan savās režijās, gan teorētiskajos apcerējumos, dramatizējumos un lugās, kuras daudzos gadījumos pats iestudējis. Latviešu teātros izrādītas astoņas Pētera Pētersona lugas.
Personiska informācijaDramaturga Jūlija Pētersona dēls. Kultūras ministres (1998–2002) Karinas Pētersones tēvs.
Traģiski gājis bojā autokatastrofā Jelgavas un Tukuma šosejas 38. kilometrā.
Profesionālā darbība

Lugu pirmiestudējumi

1959: "Balto torņu ēnā" Latvijas Nacionālajā teātrī
1962: "Man trīsdesmit gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī
1978: "Bastards" Jaunatnes teātrī
1984: "Meteors" Latvijas Nacionālajā teātrī
1987: "Tikai muzikants" Dailes teātrī
1987:
"Mirdzošais un tumši zilais" Dailes teātrī
1996: "Neviena paša vārda" Jaunatnes teātrī
1998: "Fēlikss un Felicita" Latvijas Nacionālajā teātrī

Nozīmīgākās režijas

1955: Gunāra Priedes "Jaunākā brāļa vasara" Dailes teātrī
1958: Bertolta Brehta "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Dailes teātrī
1967: Imanta Ziedoņa "Motocikls" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants)
1968: Kārļa Gotharda Elferfelda, Johana Heinriha Baumaņa, Ādolfa Alunāna "Lai top!" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants, uzvedums veltīts latviešu teātra simtgadei)
1969: Fjodora Dostojevska "Idiots" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants)
1972: Aleksandra Čaka "Spēlē, Spēlmani!" Jaunatnes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants)
1973: Vladimira Majakovska "Mistērija par Cilvēku" Jaunatnes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants)

Nozīmīgākie tulkojumi

No franču valodas
1993: Bernārs Marī Koltess. "Roberto Zuko". (Luga iestudēta ar LVK Teātra fakultātes studentiem.)

No vācu valodas
1958: Bertolts Brehts. "Krietnais cilvēks no Sečuānas". (Luga iestudēta Dailes teātrī. Publicēta Brehta lugu "Izlasē" 1961. gadā.)
1995:
Frīdrihs Dirrenmats. "Vecās dāmas vizīte". "Fiziķi". "Meteors". "Play Strindberg". "Avārija". (Lugu krājums. Izdevniecība "Vaga")

Goda nosaukumi

1989: LPSR Tautas skatuves mākslinieks
1993: LZA goda loceklis
Citātu galerijaPersonība
"Man Pētersons vienmēr ir asociējies kā kaut kas ļoti zīmīgs, nozīmīgs, atzīmējams, piezīmēm pilns, uzzīmēts brīnums uz šīspasaules garlaicīgās balti pelēkās lapas."
Ziedonis, Imants. "Šai garlaicīgā pasaulē". Zole, Ieva. [Struka, Ieva.] Runcis. Rīga: Jumava, 2003, 206. lpp.

Par režisora darbu ar aktieriem

"Kolektīva sajūsmu Pētersons izpelnās arī kā režisors, kas par spīti asam un neiecietīgam raksturam izrādes veido ar aktieriem kā domubiedriem - kopā runājoties, kopā fantazējot, uzlecot uz skatuves un kopā paspēlējot, ar nebeidzamiem ekskursiem kultūras vēsturē un sadzīviskām anekdotēm, un - ar lielu mīlestību pret aktieri, ja tas viņu uzklausa."
Zole, Ieva. [Struka, Ieva] Pēteris Pētersons. Rīga: Jumava, 2000, 280. lpp.

Par kultūrvidi
"Pētersonu Rīgas dzīvokļa lielā istaba ar balkona durvīm un logiem uz Brīvības ielu, ar augstiem griestiem, ar kamīnu, ar kāpnēm uz galeriju, ar grāmatu grāmatām, gleznām, tuvās un tālās zemēs vāktām petrolejas lampiņām - tas viss kopā it kā nozīmīgāku darīja gan divsarunas šajā telpā, gan ģimenīgu pulcēšanos, gan R. [Pētersona] kārtējās jaunās dzejas drāmas priekšācēlumu plašākai sabiedrībai. Ja kādu lūdza parakstīties biezajā viesu grāmatā, tas redzēja, ka pirms viņa tur dokumentējušies Andrejs Upīts, Eduards Smiļģis, izcili Nacionālā teātra skatuves mākslinieki pirms diviem pasaules kariem un daudzi citi R. tēva, dramaturga Jūlija Pētersona, draugi – mūsu tautas kultūras vēsturē iezīmīgi cilvēki."
Priede, Gunārs. Mans R. Zole, Ieva. [Struka, Ieva.] Runcis. Rīga: Jumava, 2003, 151. lpp.
SaiknesJūlijs Pētersons - Tēvs
Raimonds Auškāps - Znots
Dāvis Auškāps - Mazdēls
Karina Pētersone - Meita
Nodarbesrežisors
dramaturgs
Dzimšanas vieta24.05.1923
Bulduri
Jūrmala
Izglītojies1934–1942
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013

1943–1944
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Mācījies Latvijas Nacionālā teātra aktieru kursos.

1945–1946
Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis romāņu valodas.

1953
Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050
Beidzis Teātra fakultātes Režijas nodaļu.
Darbavieta1946–1950
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011
Aktieris

1953–1964
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011
Režisors

1964–1971
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011
Galvenais režisors

1987–1989
Latvijas Teātra darbinieku savienība

Sekretārs radošajos jautājumos


1992–1998
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Priekšsēdētājs
Dalība organizācijās1952
Latvijas Teātra darbinieku savienība

Biedrs


1959
Latvijas Rakstnieku savienība

Biedrs

Apcietinājums1945
Liepāja
Liepāja
Ieslodzījums koncentrācijas nometnē.
Miršanas vieta09.10.1998
Dobele
Dobele, Dobeles novads
Miris Dobeles slimnīcā.
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiLatvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par nopelniem latviešu padomju teātra mākslas attīstībā (luga "Bastards"; lugas "Meteors", "Tikai muzikants", "Mirdzošais un tumši zilais" un to iestudējumi; A. Čaka "Spēlē, spēlmani!" iestudējums; grāmata "Darbības māksla").
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1987

LPSR Tautas skatuves mākslinieks
1989

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1996. gada 22. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1996

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Bulduri
(Jūrmala)
24.05.1923Dzimšanas vietaPilsētas daļa
2Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013)
1934 - 1942IzglītojiesĒka, māja
3Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1943 - 1944IzglītojiesĒka, māja
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1945 - 1946IzglītojiesĒka, māja
5Liepāja
(Liepāja)
1945ApcietinājumsPilsēta
6Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
1946 - 1950DarbavietaĒka, māja
7Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
1953IzglītojiesĒka, māja
8Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
1953 - 1964DarbavietaĒka, māja
9Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
1964 - 1971DarbavietaĒka, māja
10Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1992 - 1998DarbavietaĒka, māja
11Dobele
(Dobele, Dobeles novads)
09.10.1998Miršanas vietaPilsēta
12Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.