Pēteris Ērmanis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (96); Sastādītājs (5); Redaktors (7); Līdzautors (3); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (27)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsPēteris Ērmanis
PseidonīmsEdgars Lapenieks, Kalēju Indriķis
KopsavilkumsRakstnieks un literatūrvēsturnieks Pēteris Ērmanis ievērojams kā viens no latviešu ekspresionisma dzejas pārstāvjiem (īpaši pirmie divi dzejoļu krājumi "Es sludinu" (1920) un "Es šaubos, es ticu" (1923)), kā arī ražīgs citu autoru kopotu rakstu sastādītājs (Jāņa Poruka, Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ezeriņa u.c.) un apceru vai atmiņu autors (par Edvardu Treimani-Zvārguli, Jani Akurāteru, Antonu Austriņu, Jāni Ziemeļnieku u.c.). Pirmā pasaules kara laikā iesaukts cariskajā Krievijas armijā, vēlāk nokļuvis latviešu strēlnieku pulkā. Karš ir spēcīgs iedvesmas avots pirmajiem dzejoļu krājumiem. Otrā pasaules kara beigās Ērmanis ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju, kur ražīgi turpinājis savu radošo darbu. Kopā ar Arturu Plaudi rediģējis latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1-3, 1947). Minsteres latviešu centrā iekārtots Ērmaņa piemiņas stūrītis.
Personiska informācijaDzimis saimnieku ģimenē.
Pēterim Ērmanim bija dēls un meita. Dēls pazuda 2. Pasaules kara apstākļos, meita nomira bēgļu nometnē Čehoslovākijā.
Profesionālā darbība1912: pirmā publikācija – stāsts "Maija" kalendārā "Jaunais gads" 1912. gadam.
1913: pirmo dzejoli "Divi gaismas varoņi" publicējis Linards Laicens Valkas laikrakstā "Kāvi" (18./31.V.1913).
1913: pirmā grāmata "Jāņu vakarā" ir stāstiņa "Maija" pārstrādājums lugā.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Es sludinu" (Vaiņags, 1920)


"Pēteris Ērmanis pie tam viens no vismazāk iepazītiem latviešu jaunākiem rakstniekiem, visvairāk pārprasts un nesaprasts. Vietā un nevietā, runājot par latviešu jaunāko literātūru, dzirdam pieminam Sudrabkalna un Laicena vārdus. Pēteris Ērmanis it kā aizmirsts. Patiesībā viņš gan bija viens no pirmiem, un pie tam visapzinīgākais latviešu rakstnieks, kurš savos darbos ievirzīja pirmo lūzumu mūsu pēckara literātūrā. Tieši un konkrēti Pēteris Ērmanis ar grāmatu „Es sludinu" sāka ne tikai sludināt, bet arī parādīt ekspresionistiskās dzejas paraugus. Viņa dzeja bija reti dinamiska, domu un atziņu bagāta. Jaunās pēckara Eiropas garu Ērmanis attēloja vispareizāk. Viņš, saprotams, nogāja arī līdz visiem ekspresionistu pārspīlējumiem: brīžiem tukšas klaigāšanas, pārspīlēta egocentrisma un — mistikas. Ērmanis apzinīgi mūsu dzejā nostājas kā ekspresionists. Viņš prasīja jaunu, apgarotu cilvēku. Glābiņu no kara šausmām viņš saskatīja — paša cilvēka pārveidošanā, garīgā atdzimšanā. Pārveidojiet cilvēku! — prasīja Ērmanis līdz ar citiem ekspresionistiem kā garantiju visas cilvēces mieram. ledziļināties sevī, izsacīt savu iekšējo pasauli, Ērmanis skaitīja tai laikā par rakstnieka uzdevumu".

Ķikuts, Pēteris. Pēteris Ērmanis. Piesaule, Nr. 11, 1929.
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas vieta03.02.1893

Mājvārds citviet arī "Kalna-Ruķi", "Kalna-Rūķi".

Dzīvesvieta1946–1949

1949–1951

1952–1964

1964–1969
Izglītojies1904
Tiepeles pagasta skola

1906–1908
Smiltenes draudzes skola

1909–1912
Smiltenes tirdzniecības skola
Darbavieta1913–1915
Smiltenes zemkopības biedrības bibliotēka
Bibliotekārs.

1919
Latvijas Kareivis

Korektors, vēlāk darbs redakcijā.


1929 (Datums nav precīzs)
Latviešu folkloras krātuve
Dienests1915–1919
Krievijas armijā 1. Pasaules kara laikā

1919–1921
Latvijas armijas sastāvā cīnījies 1.Pasaules karā.
Emigrē1944

Sudetijas Lušicas bēgļu nometnē (Čehoslovākija), vēlāk Vircburgā (Vācija).

Miršanas vieta08.10.1969
Apglabāts13.10.1969
Piemiņas vietasMinsteres latviešu ģimnāzija

Piemiņas stūrītis. Pēc Pētera Ērmaņa nāves viņa rakstāmgalds, grāmatas un cietas lietas pārveda uz Minsteri, jo Ērmanis bija novēlējis Minsteres Latviešu ģimnāzijai visus savus rakstus, bibliotēku un personīgos īpašumus.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Es visur dzīvību redzu
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Es visur dzīvību redzu".
Literatūra
1926

Kultūras fonda prēmija
Vecie skolotāji
Prēmija piešķirta par stāstu "Vecie skolotāji".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Ēku burvība
Prēmija piešķirta par stāstu "Ēku burvība".
Literatūra
1937

Kultūras fonda prēmija
Sejas un sapņi
Prēmija piešķirta par grāmatu "Sejas un sapņi".
1955

PBLA Tautas balva
1963

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.