Pāvils Rozītis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (113); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (20)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPāvils Rozītis
PseidonīmsPāvils Ilgvars
KopsavilkumsPāvils Rozītis (1889–1937) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs, literāri publicistisku rakstu autors un literatūrkritiķis. Psiholoģiskās prozas tradīciju veidotājs latviešu literatūrā. Izkopis satīras un anekdotiskās noveles žanru, uzskatāms par 20. gadsimta 20. un 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtāko pārstāvi. Sarakstījis 4 romānus, no tiem ievērojamākie ir 1928. gadā iznākušais romāns "Ceplis" un 1936. gadā publicētais darbs "Valmieras puikas". Romāns "Zemes prieks" (1937) nepabeigts. Vairāku dzejoļu, īsprozas un eseju krājumu autors. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Viktoru Eglīti u.c., kas apkopotas 1920. gadā iznākušajā krājumā "Kultūras slāpes". Publicējis teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru.
Personiska informācijaDzimis saimnieku ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu Pēteri un arī tēva mājas. Kopā ar māti Annu Cielēnu un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos netālajās Auduļu mājās.

Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, kur apprecās ar latviešu meiteni Antoniju. 1917. gadā piedzimst dēls Viestards, bet 1922. gadā – meita Dzidra.
Pēc atgriešanās Latvijā 1918. gadā nodarbojies ar literāru darbu.
1928. gadā apprecās otrreiz ar Almu. 1935. gadā piedzimst meita Ieva.
Profesionālā darbība1908: pirmā publikācija – krievu pedagoga Konstantīna Venceļa brošūras "Neredzamās verdzības ķēdes" tulkojums,
Pirmais publicētais oriģināldarbs – tēlojums "Nodevējs?..." laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa" 1910. gada 12. martā.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1908: Konstantīns Vencelis. "Neredzamās verdzības ķēdes"
1909: Oskars Vailds "Estētiskais manifests"
1909: Oskars Vaulds. "Zvejnieks un viņa dvēsele"
1913: Vladimirs Koroļenko. "Ļaunā sabiedrībā"
1914: Nikolajs Krašeņuņikovs. "Pasaka par mīlu"
1920: Longs. "Dafnis un Hloa"
1927: Gijs de Mopasāns. "Mont-Oriol"

Sastādītie krājumi

1920: Jāņa Akuratera Kopoti Raksti 2 sējumos

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Proza

Igauņu valodā
1967:
Ceplis ("Ceplis"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).
1984: Valmiera poisid ("Valmieras puikas"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).

Krievu valodā
1949: Товар ("Preces"). Tulkojis E. P. Ilmers.
1953: Цеплис ("Ceplis"). Tulkojis Vladimirs Ņevskijs (Владимир Невский).
1990: Валмиерские мальчишки ("Valmieras puikas"). Tulkojusi Viola Rugāja.

Dzeja

Krievu valodā
1978:
Желудевое ожерелье ("Zīļu rota"). Atdzejojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

Antoloģijas un periodiskie izdevumi

Poļu valodā
1938:
Antologia poezji łotewskiej ("Latviešu dzejas antoloģija").
1951: Opowiadania łotewskie ("Latviešu stāsti").

Angļu valodā
1938: At a Masquerade // The Tricolour Sun. Latvian Lyrics in English Versions. ("Maskarādē // Trīskrāsainā saule. Latviešu dzeja angļu versijā"). Atdzejojis Viljams Metjū (William Matthew).

Vācu valodā
1924: Lettische Lyrik ("Latviešu dzeja").
1978: Ware // Unter dem Flūgel eines Vogels ("Preces // Putna Paspārnē").

Krievu valodā
1986: Пути огня ("Uguns ceļi"). Tulkojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

Darbība kino un teātra mākslā

1940: spēlfilma "Aizsprosts" (scenārija līdzautors). Režisors Aleksandrs Rusteiķis.

Saskare ar tiesu un represīvajām iestādēm

1923: kopā ar izdevējiem saukts pie kriminālatbildības, – Rīgas Apgabaltiesas viceprokurors Mārtiņš Legzdiņš apsūdzējis pornogrāfijas un nekaunīgu rakstu ražošanā un izplatīšanā par darbiem, kas apkopoti krājumā "Portrejas". Ticis attaisnots.

Atveidojums mākslā

1921: tēlnieka Emīla Meldera veidotais Pāvila Rozīša skulpturālais portrets granītā. Glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

1953: romāna "Ceplis" iestudējums teātrī
1972: Latvijas PSR spēlfilma "Ceplis" pēc tāda paša nosaukuma romāna motīviem
Citātu galerija"Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Pāvils Rozītis izveidojas par spilgtāko latviešu anekdotiskās noveles meistaru, prasmīgi variēdams savā daiļradē visdažādākos klasiskās noveles sižeta konstrukcijas veidus, smeldams bagātīgu ierosmi Dž. Bokačo, G. de Mopasāna, O. Henrija, E. A. Po, O. Vailda daiļradē. Ar P. Rozīša darbiem žanrs daudzējādā ziņā iegūst spilgtumu un daudzkrāsainību tieši savā tradicionālajā, klasiskajā izteiksmē. Taču rakstnieks nebūt neaprobežojas tikai ar anekdoti, kaut arī tā ir dzēlīga, bet situācijas un rakstura pretišķībās nereti izgaismo arī savu varoņu psiholoģiju, ja to prasījusi viņa radošā iecere."

Benita Smilktiņa. Laikmets un cilvēks P. Rozīša novelēs. Noveles. Rīga: Zinātne, 1999, 181., 182. lpp.

"Visai atšķirīgi žanriski un tematiski, kā arī apjoma un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izmantojumā krājumi liecina par savdabīga dzejnieka izaugsmi. Pāvila Rozīša lirikā plašs intensīvu pārdzīvojumu spektrs: no liesmainas erotikas līdz skumjai apcerei. Liriskais varonis ekspresīvs, skaistuma alkstošs un kontrastainu izjūtu pārpilns. Spēcīgus impulsus Pāvila Rozīša dzejai un īsajai prozai devis Kaukāzā pavadītais bēgļu laiks. [..] Pirmie stāstu krājumi veidoti romantiski liriskās prozas tradīcijā: eksotiskā vai bohēmiskā vidē varonis gremdējas ar mistiku saistītu skumju un nemiera izjūtās. Žanriski un stilistiski daudzveidīgas ir Pāvila Rozīša noveles. Būdams 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtākais pārstāvis, Pāvils Rozītis satīriski izgaismojis pilsoniskās sabiedrības netikumus. Psiholoģiskajās novelēs atklāta cilvēka garīgā krīze.
Pāvils Rozītis sarakastījis četrus žanriski atšķirīgus romānus. Viņš ir viens no latviešu psiholoģiskā romāna izkopējiem. Diloģijā "Divas sejas" (1921) un "Uguns ceļi" (1924) atklāta personības sašķeltības traģika, risināta Fjodoram Dostojevskim radniecīgā nozieguma un soda problemātika. Romāns "Ceplis" (1928) ir asa satīra par 20. gadu Latvijas finansiālajām aprindām, plašus sabiedrības slāņus aptverošs tēlojums. Autobiogrāfisks un reizē romantiskas ievirzes darbs ir romāns "Valmieras puikas" (1936), tas sakņots 20. gadsimta sākuma (īpaši 1905. gada revolūcijas perioda) Valmieras vēsturiskajos notikumos un reālijās, izmantojot konkrētus prototipus. Valmieras puiku trauksmainais nemiers un protests pret jebkuru sastingumu dzīvē Pāvila Rozīša daiļradei ir vispārraksturīgs."

Biruta Kalnača. Pāvils Rozītis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 494. lpp.
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
žurnālists
rakstnieks
literatūrkritiķis
grāmatizdevējs
redaktors
Dzimšanas vieta01.12.1889
Pura Pilpi
"Pura Pilpi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128
Dzīvesvieta1894
Auduļi
"Auduļi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128

Pēc tēva nāves kopā ar māti un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos Auduļu mājās.


1915–1918
Baku
Baku, Azerbaijan
Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku.

1918
Latvija
Latvia
1918. gadā atgriezies Latvijā.
IzglītojiesLiepas pagastskola
Liepa
Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads
Mācījies Liepas pagastskolā.

1901–1902
Valmieras pilsētas skola
Mācījies Valmieras pilsētas skolā.

1902–1907
E. Liepiņa privātā proģimnāzija
Mācījies E. Liepiņa privātajā proģimnāzijā (skolotāji – Jānis Greste, Vilis Bergmanis).
Skolas biedri: Linards Laicens, Rūdolfs Egle, Jānis Kārkliņš, Niklāvs Strunke, Arveds Švābe.

1908–1909
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Mācījies Čerņajeva sagatavošanās kursos Pēterburgā, mēģinot iegūt tautskolotāja tiesības. Izkrīt vienā priekšmetā.

1910–1914
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte

Studējis Alfonsa Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.


1921–1927
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Studijas nepbeidz.
Darbavieta1914–1915
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"

Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunākās Ziņas"


1914–1915
Laikraksts "Līdums"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050
Laikraksta "Līdums" līdzstrādnieks

1915–1918
Baku
Baku, Azerbaijan
Ierēdnis Nobela naftas rūpniecībā Baku, Azerbaidžānā.

1918–1919
Laikraksts "Līdums"
Valka
Valka, Valkas novads
1918. gadā pēc atgriešanās Latvijā strādāja laikraksta "Līdums" redakcijā Valkā.

1919–1921
Latvijas armija
Cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā.

10.12.1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Izglītības ministrijas Mākslas un kultūras departamenta direktors no 1920. gada 10. decembra.

1921–1926 (Datums nav precīzs)
Apgāds "Latvju kultūra"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Literārais redaktors apgādā "Latvju Kultūra".


1921–1926
Žurnāls "Ritums"
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga, LV-1050
Redaktors žurnālā "Ritums".

1922 (Datums nav precīzs)
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs

1925–1934 (Datums nav precīzs)
Rīgas Tautas augstskola

Rīgas Tautas augstskolas literārās studijas vadītājs


1927–1928
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010

Laikraksta "Pēdējā Brīdī" un "Pieci Santīmi" (laikraksta "Pēdējā Brīdī" vakara pielikums) redaktors


1932–1934
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Pēc dažiem rakstniecībai veltītiem gadiem Tautas labklājības ministrijas Inteliģento bezdarbnieku nodaļas vadītājs.

1933–1934
Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934)
Bruņinieku iela 49, Rīga
Bruņinieku iela 49 - 1, Rīga, LV-1011
Redaktors

1935–1937
Rīgas pilsētas 3. bibliotēka
Lāčplēša iela 161, Rīga
Lāčplēša iela 161, Rīga, LV-1003
Bibliotēkas pārzinis
Dalība organizācijās1919
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs

1920–1926
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības valdes loceklis

1930–1937
Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs
Ceļojums1926
Itālija
Italy
Ceļojums uz Itāliju, kur iepazinies ar Maksimu Gorkiju.
Miršanas vieta20.02.1937
Rīga
Rīga
Miris ap plkst. 7 no rīta.

Apglabāts1937
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Uguns ceļi
Prēmija piešķirta par romānu "Uguns ceļi".
Literatūra
1925

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Mežs".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Marmora kāpnes".
Literatūra
1937

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Pura Pilpi
("Pura Pilpi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128)
01.12.1889(Nav norādīts)Dzimšanas vietaViensēta
2Auduļi
("Auduļi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128)
1894(Nav norādīts)DzīvesvietaViensēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1908 - 1909(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Dzirnavu iela 68, Rīga
(Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050)
1914 - 1915(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
5Baku
(Baku, Azerbaijan)
1915 - 1918(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
6Baku
(Baku, Azerbaijan)
1915 - 1918(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Latvija
(Latvia)
1918(Nav norādīts)DzīvesvietaValsts
8Valka
(Valka, Valkas novads)
1918 - 1919(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1921 - 1926(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 14, Rīga, LV-1050)
1921 - 1926(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
11Itālija
(Italy)
1926(Nav norādīts)CeļojumsValsts
12Dzirnavu iela 57, Rīga
(Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010)
1927 - 1928(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
13Bruņinieku iela 49, Rīga
(Bruņinieku iela 49 - 1, Rīga, LV-1011)
1933 - 1934(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
14Lāčplēša iela 161, Rīga
(Lāčplēša iela 161, Rīga, LV-1003)
1935 - 1937(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
15Liepa
(Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
16Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
1937(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
17Rīga
(Rīga)
20.02.1937(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.