Pāvils Laizāns

1 bilde

02.11.1888 – 27.11.1933

Pāvils Laizāns (1888–1933) –  rakstnieks, jurists, politiķis, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces deputāts. Piedalījies latgaliešu nacionālās atmodas kustībā. Publicējis darbus pirmajos latgaliešu periodiskajos izdevumos, lielākoties bez paraksta, tulkojis ludziņas no krievu un poļu valodas, pārlicis tekstus no latviešu valodas latgaliešu rakstu valodā. 1927. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1933. gadā – ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni.

Dzimšanas laiks/vieta

02.11.1888
Sakstagols
Dzimis Sakstagala pagasta Dzeņagolā.

Miršanas laiks/vieta

27.11.1933
Rīga
Miris pēc smagas kuņģa slimības Rīgas 1. slimnīcā.

Personiska informācija

Dzimis zemnieka Antona un viņa sievas Ingases ģimenē, divu gadu vecumā kļuvis par bāreni.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Studiju gados aktīvi piedalījies latgaliešu nacionālās atmodas kustībā. Publicējis darbus pirmajos latgaliešu periodiskajos izdevumos, lielākoties bez paraksta, tulkojis ludziņas no krievu un poļu valodas, pārlicis tekstus no latviešu valodas latgaliešu rakstu valodā.

Stāsts "Mīga maiss" publicēts krājumā "Jauneibas dūmas" (1914).

DARBĪBA POLITIKĀ

Pirmā pasaules kara laikā veicis aktīvu politisku darbību. Pēc 1917. gada revolūcijas atgriezies Latgalē un piedalījies 1917. gada 23. aprīļa Latgales kongresa prezidijā, bijis loceklis Latgales zemes padomē. 1918. gadā ievēlēts Latvijas Tautas padomē un 1920. gadā – Latvijas Republikas Satversmes sapulcē.

Citātu galerija

PAR PĀVILU LAIZĀNU

"Pōvuls Laizāns napīdarēja pi tīm, kas nazynotu sovas vērteibas. Jys beja intelektuali gotova, nūbrīduse personeiba. Un todēļ jys strōdōja un veice tū dorbu, kas beja pīmārōts jō gora dōvonom, jo karakteram un raksturam. Jaim natryuka paškritikas, ar kuras tryukumu tik daudzi slymoj myusu jaunō paaudze. Jys beja uzmaneigs, kai pret citim, tai ari pret sevi. Jys zynoja sovas ciļvēciskōs vōjeibas, bet zynōja ari sovas vērteigōs īpašeibas. Jys saprota leidizcylvāku, atsauceigs beja pret ikvīnu, bet tymā pošā laikā styngrs beja sovā pōrlīceibā, nalūkami — iztureigs sovā grybā, sovā vōrdā un sovā ikšejā goreigā byuteibā. Caur tū jys beja pateikams un cīnejams lūceklis ikvīnā sabīdreibā, caur tū jys beja simpatisks un apsveicams daleibnīks ikkotrā sanōksmē.
P. Laizāns nikod nasadzyna pēc tō omota, kura izpiļdeišonu jys juta na pa sovim spākim. Šamā ziņā jū ar vysaidom lyugšonom navarēja pīlyugt dareit tū, kū jō leidzbīdrs varātu izdareit lobōk, sekmeigōk, piļneigōk. Bet tū, kū jys uzajēme, par tū varēja byut drūšs, ka tys byus izdareits ar vyslelōkū akurateibu. Un ar sevišku ryupeibu un apzineibu jys piļdeja tūs nūpītnūs uzdavumus, kurus jam uzlyka sabīdreiba, vaļsts vai kaida plašōka tautyska organizacija.
Pōvuls Laizāns uzajēme, zeimojās – byus izdareits. Jys naatstōja pusceļā ni drauga, ni dorba, ni pīnōkuma. Jys nasūleja, bet strōdōja, naleida un nasabōze, bet piļdeja. Kaids pretstats jys beja myusu ikdīniškai parōdeibai!"

Trasuns, Jezups. Pōvuls Laizāns. Straume, nr. 8, 01.01.1934.

Pseidonīms

Lopsu Jākubs, P. Smylga, Dzeņagola Pōvuls

Papildu vārdi

Pōvuls Laizāns

Izglītība

Sakstagala pagastskola
Sakstagols

Sanktpēterburga
Mācījies Sv. Staņislava proģimnāzijā.

–1908
Pēterburgas 10. ģimnāzija
Sanktpēterburga

1908–1915
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis dabaszinātnes un tieslietas.

Darbavieta

Daugavpils teātris
Rīgas iela 22A, Daugavpils
Valdes priekšsēdētājs.

Franča Trasuna piemiņas fonds
Latgale
Priekšsēdētājs.

1914
Laikraksts "Jaunas Zinias"
Sanktpēterburga
Līdzstrādnieks un redaktors. Rakstījis galvenokārt par politiskiem jautājumiem.

1918–1920
Latvijas Tautas padome
Latvija
Loceklis, pārstāvējis latgaliešu frakciju.

1920–1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāts.

1923–1925
Latgales apgabaltiesa
Daugavpils
Tiesnesis.

1925–1933
Latgales apgabaltiesa
Daugavpils
Notārs.

Dalība organizācijās

Kristīgo zemnieku un katoļu partija
Biedrs.

Daugavpils Latviešu biedrība
Daugavpils
Valdes loceklis.

Kultūras veicināšanas biedrība "Jaunō Straume"
Latgale
Līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Biedrība "Latgales Tautas pils"
Latgale
Valdes loceklis.

1907
Viens no pirmā latgaliešu dramatiskā pulciņa organizētājiem un dalībniekiem.

Apglabāts

30.11.1933
Daugavpils

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1927

Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
IV šķira
1933