Pauls Bankovskis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (60); Redaktors (1); Mākslinieks (4); Recepcijas persona (90)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPauls Bankovskis
Saitehttps://www.facebook.com/bankovskis
Personiska informācijaBrālis – mākslas zinātnieks un žurnālists Pēteris Bankovskis.
Profesionālā darbība1993: pirmā publikācija – stāsti "Klods", "Kā putni" laikrakstā "Literatūra un māksla" (13.III.)
2012: monogrāfija par tulkotāju Otto Rolavu – "Viens ar Kantu"
Regulāras publikācijas portālā "Satori".

Filmu scenāriji

1999: scenārija līdzautors mākslas filmai "Baiga vasara"
2008: scenārija autors biogrāfiskajai filmai "Klucis. Nepareizais latvietis"
2016: scenārija autors Iļjam Ripsam veltītajā dokumentālajā filmā "Degošais"

Darbu tulkojumi citās valodās

2005: Kyttiä, paukkuja ja rokkenrollia ("Čeka, bumba & rokenrols" somu valodā). Tulkotāja Linda Prauliņa. Helsinki: Like.
2008: Schule: Unterstufe — Kurzgeschichten ("Skola" vācu valodā). Tulkotājs Matiass Knolls. Stuttgart: merz & solitude.
2008: Čeka, bomba, rokenrol ("Čeka, bumba & rokenrols" čehu valodā). Tulkotājs Mihals Škrabals. Praha: Argo.
2017: 18 (angļu valodā). Tulkotāja Ieva Lešinska. Vagabond Voices.


Līdzdalība projektos

04.08.1997–10.08.1997: dalība starptautiskā starpdisciplinārā Varde (Vardo) seminārā (kopā ar Uldi Bērziņu kā Latvijas pārstāvi), Ālandu salas, Somija
11.09.1997–13.09.1997: dalība starptautiskajā rakstnieku saietā "Vilenica 97" (kopā ar Pēteri Brūveri), Vilenica, Slovēnija
1998: dalība Latvijas vēstniecības Igaunijā organizētā seminārā "Laiks literatūrā" (kopīgs latviešu un igauņu rakstnieku, dzejnieku un literatūras pētnieku seminārs (atklājis Latvijas vēstnieks Igaunijā Gints Jegermanis). No Latvijas vēl piedalījušies: Ausma Cimdiņa, Janīna Kursīte, R. Briedis.). Tallina, Igaunija
1998: projekta "Prozas lasījumi '98" vadītājs

Kopā ar Noru Ikstenu vadījis literātu klubu "Šķelpata".

Nominācijas un godalgas

1996: godalga žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursā (par romānu "Laiku grāmata")
2002: godalga žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursā (par romānu "Misters Latvija")
2009: balva "Lielais Kristaps" par filmas "Klucis – nepareizais latvietis" scenāriju
2012: raidījuma "100 g kultūras" gada balvas kultūrā Kilograms kultūras 2012. gada 1. ceturkšņa skatītāju balsojuma uzvarētājs literatūrā – par stāstu krājumu "Zvēru zvaigznājs"
2014: Prozas lasījumu galvenā godalga par stāstu "Pērlīte"
2014: izvirzīts Latvijas Literatūras gada balvai 2014 prozas kategorijā par romānu "18"
Citātu galerija

Par stāstu krājumu "Svētā Bokasīna koks" (Preses nams, 1996)

"Pirmā atziņa, kas nāk prātā pēc grāmatas izlasīšanas, – autoram piemīt beletrista dotības. Šķiet, notikumus viņš saredz arī tur, kur citiem rādās tikai vienmuļa ikdiena. Stāstu pasaule ņirb nemitīgā rosībā – sievietes un vīrieši satiekas un šķiras, puikas kaujas, mākslinieki rada, grāmatu mīļotāji iekuļas detektīvintrigās, dīvaiņi maisās visam pa vidu un tamlīdzīgi. Tomēr ne pie viena notikuma autors ilgi nekavējas, neieslīgst sadzīves detaļu un psiholoģisku smalkumu apcerē. [..] Pauls Bankovskis nepievienojas 90. gadu latviešu prozas tendencei problematizēt valodas jautājumu, apcerēt variantus, kā izstāstāms notikums. [..] Valodas izteiksmes iespēju ignorēšana nenāk par labu vēstījuma stilam. Tomēr attieksme pret valodu, tāpat kā jebkuru parādību, ietver arī filozofisko aspektu. Adekvāts esamības apraksts pieder pie ideāliem, kurus nekad nesasniegt. Bet eksistē arī tāds garīgs stāvoklis kā samierināšanās ar problēmu, tās neatrisināmības pieņemšana. P. Bankovska citētais Vitgenšteins kādreiz ierosināja – ko nevar skaidri pateikt, par to jāklusē. Līdzīga klusēšana manāma arī P. Bankovska prozā."

Sekste. Inguna. Ceļā uz savas pasaules radīšanu. Karogs, Nr. 1, 1997.

Par stāstu krājumu "Labais vienmēr uzvar" (Atēna, 2002)

"P. Bankovskis nostaļģijā pēc nepiedzīvotiem laikiem raisās vaļā no metaforām, lai arvien detalizētāk un sižetiskāk iezīmētu cilvēka un varas, cilvēka un laikmeta attiecību modeļus nesenā pagātnē, operējot gan ar vēsturiskiem mītiem par laimīgu dzīvi padomijā, gan ar sociāliem mītiem par dzimumu vienlīdzību, gan ar morāles mītiem par cilvēku iespēju piemēroties kopdzīves vajadzībām (romāni "Padomju Latvijas sieviete", "Čeka, bumba un rokenrols"). Tik tīkamiem un pārradīšanai pateicīgiem mītiem. Šī grāmata ir kārtējā spēle, šurpu turpu kustība, kas nav saistīta ar mērķi, kurā tā beidzas, jo teksta subjekts ir teksts, kura mērķis nav izvirzīt uzdevumus, atrisināt tos, bet ievērot procesuālo kārtību, gaidīt un sagaidīt lasītāja pretgājienu."

Ceplis, Rimands. Tik labs, ka nekam nav derīgs. Luna, Nr. 9, 2003.

Par romānu "Sekreti: pierobežas romance" (Valters un Rapa, 2003)

"Pauls Bankovskis nenoliedzami ir viens no mūsdienīgākajiem autoriem mūsdienu latviešu literatūrā. Tipiska viņa rokraksta iezīme ir nereti līdz preču zīmēm konkretizētu vai tipisko lietojumu ietveroša aprakstoša priekšmetu apzīmējuma iekļaušana tekstā, kas ne tik daudz sarūpē aprakstam dokumentāla reālistiskuma detaļas kā uzrunā lasītāju vizuālās komunikācijas un reklāmas laikmeta valodā un piedod literārajam darbam tādu kā retro popa pieskaņu. Šeit kā īpašs paralēlais un atbilstošais diskurss jāatzīmē grāmatas vizuālais noformējums, kurā izmantoti dokumentāli avoti – vecas fotogrāfijas, populārzinātnisku grāmatu zīmējumi, kartes, nejaušas zīmītes u. tml. Gluži kā vizuālais ir romāna tekstā, teksts ir arī vizuālajā noformējumā, un tas visai eksplicīti stāsta par laiku, no kura nāk."

Skulte, Ilva. Zils, dzeltens, balts nomaļā ainavā. Forums, Nr. 33, 2003.

Par romānu "Eiroremonts" (Valters un Rapa, 2005)

"Romāns par ārēji salāpīto mūsdienu sabiedrību, par mani, tevi, Paulu. Tā centrā vēstītājs Pauls, kurš, pārdzīvojis sevī daļu no XX gs. vēstures mītiem, apraksta savus vērojumus sabiedrības anatomikumā, pats sevi attēlojot kā neatņemamu papīra vāciņu laikmeta sastāvdaļu. Cilvēka apziņā mēs ieperināties daudzas blēdīgas domas. Ka no pagātni aprakstošiem tekstiem būs iespējams spriest par vēsturi. Nu, diez vai būs! Jo autors dzīvo nevis vēsturiskā telpā, bet gan savas radīšanas laikā. Tas nozīmē ne tikai to, ka rakstnieka attieksme pret savu personāžu (Paula attieksme pret Paulu) un viņa dzīves laiku atklāsies aprakstīto notikumu un konfliktu izvēlē, bet arī ka aprakstītajam periodam vienmēr būs kontekstuāls tā radīšanas laika sociālās realitātes uzslāņojums. Protams, tikai tad, ja par varītēm to vēlēsies. Un autors to vēlas. Raugiet, lai iezīmētu laikmeta fonu, Pauls Bankovskis savu "Eiroremontu" bagātīgi apdarina ar laikmeta detaļām jeb tā saucamajām sociālās realitātes emblēmām. Tajā ir burzums ar mūsdienās atpazīstamiem faktiem un personām [..]. Nākamā mānīgā iedoma, ka, lasot šo romānu pēc 20 gadiem, būs iespējams spriest par laikmetu, kas tajā it kā aprakstīts. Nu, diez vai būs. Drīzāk varēs nojaust par nelielas cilvēku grupas, kurā arī pats autors iederas, attieksmi pret laikmetu, uzspēlēto intelektuālismu, nesamierniecību ar plašsaziņas līdzekļu noteiktajiem dzīves standartiem."

Ceplis, Rimands. Paula anatomikums. Diena, Nr. 58, 2005.

Par stāstu krājumu "Skola" (Valters un Rapa, 2006)

"Kompozīcija veidota kā distancēts smīniņš par skolas sacerējumu pārāk pareizo strukturējuma loģiku: ievads, iztirzājums, nobeigums. Autors cenšas restaurēt sava pusaudža gadu sajūtas jeb, kā teikts ievadstāstā – savā veidā atriebties laikabiedriem. Smīnu izasina lasītāja ērtībai nobeigumā uzskaitītās problēmas pa punktiem: kauns par sava ķermeņa neveiklību, neērtība no sava dzimuma, no mostošās seksualitātes un kauns par to, ka citi to saprot, neziņa, ko ar to visu lai iesāk, neskaidras bailes, nervozitāte par ģimeni un tās dzīvesveida neatbilsmi pusaudža izdomātiem priekšstatiem. Bankovskis daudz strādā ar slēptām negatīvām izjūtām, kurām agrākos darbos iejušanās pakāpe bija seklāka. Es formā rakstītie stāsti, krājumā iekomponēti neuzkrītoši, ienes dienasgrāmatas ticamības efektu. [..] "Skolā" galvenajam varonim ierādīta zaudētāja un tizleņa vieta lasītāju provocē uz līdzjūtību un atmiņām, bet tā nav pašžēlojoša. Smagas problemātikas piesātinātā grāmata nav nomācoša."

Kalve, Māra. Padomju mītu izģērbšana. Kultūras Forums, Nr. 29, 2006.

Par romānu "18" (Dienas Grāmata, 2014)

"Manuprāt, romāna „atslēga” ir dezertējušā kareivja ceļojums ārā no Rīgas un šī pārgājiena atainojums dienasgrāmatā. Tās sākuma datums ir 1917. gada 20. augusts, beigu – 1918. gada 18. novembris. Tiesa, bēgšana no Rīgas vieno abus varoņus, un romāna galveno ideju kontekstā gribētos to interpretēt kā bēgšanu no sava laika – viens bēg no kara un tā izraisītā haosa, kurpretī otrs – no pilsētas dzīves un tās straujā tempa. Neapšaubāmi nozīmīgs simbols romānā ir jau minētais opja baltais mētelis, kurā mūslaiku „es” atrod fotoaparāta atmiņas karti – šķiet, šajās bildēs fiksētas būtiskākās senāko notikumu norises vietas. Šo fotogrāfiju autors lasītājam romāna tekstā atklāts netiek, tāpēc gluži dabiska šķiet doma, ka te nu tomēr kā deus ex machina darbojies Autors."

Jansone, Ilze. Brīvība cauri laikiem. Punctum, 10.12.2014.
SaiknesAndra Neiburga - Dzīvesbiedre
Nodarbesžurnālists
publicists
rakstnieks
Dzimšanas vieta10.03.1973
Līgatne
Līgatne, Līgatnes novads
DzīvesvietaRīga
Rīga

1977
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads
Kopš četru gadu vecuma dzīvojis Siguldā.
IzglītojiesSiguldas astoņgadīgā skola

1989
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola
Stikla mākslinieciskās apstrādes meistara specialitāte.

1992–1996
Latvijas Universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļa, iegūts filozofijas bakalaura grāds. Bakalaura darbs "Atgriešanās pagātnē jeb Ievads aizmiršanas vēsturē".
Darbavieta2011 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Ir"

Strādājis žurnāla "Ir" redakcijā


Studiju laikā kā ārštata autors sācis strādāt laikrakstā "Literatūra un Māksla" un "Labrīt", vēlāk arī žurnālā "Rīgas Laiks".

1996–2007 (Datums nav precīzs)
Diena

Laikraksta "Diena" pielikuma "Izklaide" redaktors (rubrika "Grāmatas")


2001–2007 (Datums nav precīzs)
Diena

Kopš 2001. gada — laikraksta "Diena" interneta versijas Diena.lv redaktors.


2006
Kopš 2006. gada grāmatu apgāda "Liepnieks un Rītups" direktors

2006
Žurnāls "Rīgas Laiks"

Līdzstrādnieks


00.02.2011–00.02.2016

Reklāmas aģentūra "TBWA Latvija"

Dalība organizācijās25.11.1998
Latvijas Rakstnieku savienība
ApbalvojumiStarptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Mazgalvīši spēlē mājās
Balva piešķirta par grāmatu "Mazgalvīši spēlē mājās".
Bērnu literatūra
2008

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Līgatne
(Līgatne, Līgatnes novads)
10.03.1973Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
3Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
1977DzīvesvietaPilsēta
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1992 - 1996IzglītojiesIela

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.