Paulīna Bārda

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (24); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (11)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsPaulīna Bārda
Papildu vārdiPaulīne
Dzimtais vārdsPuskalne
KopsavilkumsDzejniece Paulīna Bārda (1890–1983) regulāri publicējusies periodikā (1920–44), dzejā dominē mīlas un dabas lirika. 1932. gadā izdots dzejoļu krājums "Vientulības prieks". Rakstījusi arī dzejoļus bērniem. Friča Bārdas sieva.
Personiska informācijaDzimusi laukstrādnieka ģimenē kā ceturtais bērns septiņu bērnu ģimenē. Bērnība pagājusi grūtos apstākļos. Pašai agri vajadzējis sākt pelnīt. Arī ilgas pēc izglītības nebija iespējams pilnībā apmierināt. Zināšanas pa lielākai daļai vajadzējis iegūt pašmācības ceļā.
1908: sākusi sarakstīties ar Frici Bārdu, atsaucoties uz laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1908. g. 24. jūlijā ievietotu sludinājumu: "Vēlos iepazīties ar nopietni izglītotu, bet klusu, kliedzošu emancipāciju nemīlošu (Grietiņas dabas) jaunavu. Vēstules ar ģīmetni (ko uz pirmo vēlējumos returnē) šās avīzes kant. zem "Fausts" Nr. 1740."
1915: apprecējusies ar Frici Bārdu.
Profesionālā darbība1920: pirmā publikācija – dzejolis "Namdurvīs" (veltīts Fricim Bārdam) publicēts laikrakstā "Latvijas Sargs" (12. maijā).
1920–44: periodikā regulāri iespiesti dzejoļi, stāsti un pastāsti.
1923–1926: kopā ar Antonu Bārdu sakārtojusi Friča Bārdas grāmatas "Dziesmas un lūgšans Dzīvības Kokam" (1923), "Vēstules" (1926).

Dzeja

1932: "Vientulības prieks"

Dzejoļu izlases

1973: "Rudens putniņš"
1982: "Vakarsaulē"

Dzeja bērniem

1974: "Vanadziņš un mazputniņi"
1979: "Bērnu dienas"

Tulkojumi

1933: A. Širokauers. "Vecā un jaunā mīlestība" (publicēts ar Antona Bārdas vārdu laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1942: Gotfrīds Kellers. Romāns "Zaļais Indriķis". Tulkojuši Jānis Kārkliņš un Paulīna Bārda (Latvju Grāmata).
1944: Dita Holesch. "Melnais Bento" (Elmāra Saulītes apgāds).
1955: N. Ņekrasovs "Ģenerālis Ķepainis" Dzejas jaunākā skolas vecuma bērniem (LVI).

Tulkojusi J. V. Gētes, A. Puškina u.c. autoru dzejoļus.

Daudz Paulīnas Bārdas dzejoļu ir komponēti (Adolfs Ābele, Jāzeps Mediņš, Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Rihards Dubra, Ēriks Ešenvalds u.c.).
Citātu galerija
"Mūsu jaunāko dzejnieču vēl nenoskaņotā korī, nelīdzinādamās nekam un nejaukdamās ne ar ko, skan kāda dīvaini skaidra un dziļa melodija, Paulīnes Bārdas spēlēta, uz vienkāršas fleites. Acumirklī šīs skaņas vēl pārtrauc un padara nesadzirdamas literāriskas ikdienas troksnis, bet kam viņas ieskanējušas ausīs, — tas viņas vairs neaizmirst. Jaunākos laikos tik divas dzejnieces–sievietes ir likušas atskanēt tiem valdzinošiem akordiem, kuriem likusi atskanēt Paulīne Bārda. Tā ir tagadējā krievu dzejniece Anna Ahmatova un XIX. g. s. pirmajā pusē dzīvojusi franču dzejniece Marselīna Debor–Valmor. Uzkrītoši vienādi likteņi, kuri ķēruši šīs trīs rakstnieces, ir izsaukuši vienādas skaņas no viņu koklēm. Paulīne Bārda sāka savus dzejoļus drukāt tikai no 1920. g. Pārlasot viņus, izkaisītus pa avīzēm un žurnāliem, jāsaka, ka neviena latviešu dzejniece nav pratusi izteikt intīmāki, vienkāršāki un aizkustinošāki savas dzīves postu un savas sirds žēlabas. Viņā ir kaut kas no tās uzvarošās sievišķības, kura raud pie Kristus krusta pakājes un kuras smaids atstarojies neskaitāmās gleznās. Paulīne Bārda dzejo tik pat nepiespiesti, kā čalo avots vai dzied putns. Vai tas būtu prieks, bēdas vai mīlestība, viņa tos izteic reliģiozi, nelietodama neviena nolietota izteiciena. (..) Paulīnes Bārdas dzejoļi ir pilni dziļas dabas saprašanas un burvīgs mūzikālisms viņus visus pavada. Tā mūsu jaunāku dzejnieču pulkā, starp daudzām īstām un neīstām balsīm, aizvijas, lejas un burbuļo Paulīnes Bārdas dzeja, skanēdama visam pāri, kā visdaiļākā melodija."

Edvarts Virza. Paulīne Bārda. "Latvijas Jaunatne" Nr. 92, 1.04.1933.

"Vienkārša, sirsnīga, reliģiozas pazemības pilna savos dzejoļos ir Paulīna Bārda. Mīla, vientulība, Dievs — tie ir galvenie motīvi viņas lirikā. Romantikas un vieglas smeldzes apņemtai, viņai nav impulsīvas domas, uz priekšu raujošu ideju. Bārda meklē apskaidrību vientulībā, kur dvēsele var sarunāties ar Dievu un, atvairījusi no sevis katru emociju satrauktību, mierīgi skatās pretīm savam liktenim. Visur to pavada mīlas maigā elpa un rudenīgas saules skumji gaišais mirdzums. Viņas dzejas forma tikpat vienkārša, cik vienkāršs tās saturs."

Jānis Ķelpe. Latvju jaunākās rakstniecības vēsture. 1934.

"Tie ir vienkārši, dziļas intuīcijas apdvesti sievietes izjūtu gleznojumi, ietverti skaidros mūzikālos pantos. Motīvos vadošā vietā nostādīts Dievs un mīlestība. Dievs ir likteņa lēmējs, visa laba iemiesojums, kas caur ciešanām ved pie dzīves atzīšanas. Viņš sūta mīlestību, lai tā mūs sāpēs apskaidrotu. (..) Paulīnas Bārdas lirikā spēcīgi ieskanas arī skumju un vientulības motīvi. Dvēseles tumšos sāpju dzijumus šķeļ tikai reti mirkļi kā zivis spožas. Bet šīs skumjas nav nomācošas, tās ir tikai dvēseles būtiska sastāvdaļa. Vientulībā tās rada harmoniju, kur dzejniece vienojas ar likteni. Vēl vairāk — dzejniece pat pateicas savam mīļam par tām mokām, ko tas dažreiz devis. Un tad pāri izskan pasaules slavēšana (..) Vēl Bārda veltī simpātijas dzimtenei. Mūžs pie tās sējies simtukārt, ar zemes ziediem saziedējis. Tajā paglabāts viss, ko devis Dievs. Tīkami nedaudzie sirsnīgie dzejoļi bērniem. Pieturēdamās pie ierastām dzejas formas un satura tradīcijām, Paulīna Bārda necenšas pēc jauniem meklējumiem. Tomēr arī viņai dažviet īpatnēji salīdzinājumi: zemes dārzs zem zvaigžņu segas, mūžs kā auglis krīt no zara u. c. Vāja Bārda tur, kur aizraujas no modernisma vai meklē savai garīgai struktūrai neatbilstošas tēmas."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. 1936, 121. lpp.

"Dzejoļu krājumā "Vientulības prieks" (1932) dominē mīlas un dabas lirika, vienkāršā izteiksmē pausts reliģiskas rezignācijas apskaidrots pasaules redzējums, valodai piemīt izteikta muzikalitāte."

Gints Jegermanis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesAntons Bārda - Radinieks
Fricis Bārda - Vīrs
Zigurds Bārda - Dēls
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas vieta08.06.1890
Jelgava
Jelgava
Dzīvesvieta1905
Rīga
Rīga
1915–1919
Rumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061
1915–1919
Rīga
Rīga
1919–1983
Rīga
Rīga
IzglītojiesPastendes skola
Pastende
Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads
Stendes skola
Stende
Stende, Talsu novads
1915
Rīga
Rīga

Ieguvusi mājskolotājas tiesības vēsturē un vācu valodā.

Darbavieta1905–1907
Rīga
Rīga
Grāmatvede aptiekas preču kantorī.

1907–1914
Rīga
Rīga
Aptiekāra mācekle.

1920–1921
Pociema pagastskola
Pociems [uo]
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads

Skolotāja.


1921–1924 (Datums nav precīzs)
Rīgas Ebreju skola
Rīga
Rīga

Latviešu un vācu valodas skolotāja.


1924 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Rīga
Rīga

Tulkotāja.


1930 (Datums nav precīzs)
Valters un Rapa
Rīga
Rīga

Korektore.

Miršanas vieta07.10.1983
Rīga
Rīga
ApglabātsUmurgas kapi
"Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004
MuzejiRumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jelgava
(Jelgava)
08.06.1890(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1905 - 1907(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1905(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1907 - 1914(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1915(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Pastende
(Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
7Stende
(Stende, Talsu novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1915 - 1919(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
9Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
1915 - 1919(Nav norādīts)DzīvesvietaViensēta
10Rīga
(Rīga)
1919 - 1983(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
11Pociems [uo]
(Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads)
1920 - 1921(Nav norādīts)DarbavietaCiems
12Rīga
(Rīga)
1921 - 1924(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1924(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1930(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)MuzejiViensēta
16Umurgas kapi
("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
17Rīga
(Rīga)
07.10.1983(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.