Ontons Dzeņs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsOntons Dzeņs
Papildu vārdiAntons Dzenis
KopsavilkumsOntons Dzeņs (1890–1974) – grāmatnieks, publicists, bibliofīls. Ontonam Dzeņam Latvijas laikā piederējusi otra lielākā privātā bibliotēka pēc Misiņa – latgaliešu literatūras bibliotēka ar vairāk nekā 5000 sējumiem; tās dēļ dēvēts par Latgales Misiņu. Andrīva Jūrdža fonda 1979. gada laureāts – saņēmis sabiedrisku atzinību par kultūrvēsturiski nozīmīgajiem memuāriem "Muna dzeive" (I-III).
Personiska informācijaDzimis Vārkavas pagasta Pilišķos zemnieku Pītera un Moras Dzeņu ģimenē kā vienīgais dēls.
Dzīvesbiedre Veronika, meitas – Antonija Sinkēviča, māksliniece Paulīne Zadvinska.

Pirmā pasaules kara gados bijis Krievijā, Latvijā atgriezies 1922. gadā.
1944. gada vasarā Dzeņs kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās, vispirms uz Kurzemi, no kurienes ar kuģi "Mimi Horn" 29. oktobrī dodas uz Vāciju, kur uzturējies vairākās bēgļu nometnēs. Bēgot no Padomju armijas, kājām nogājis no Sudetijas līdz Bavārijai.
1951. gadā pārcēlies uz ASV, apmeties Grandheivenā.
Profesionālā darbība

Latgales Misiņš

Īpaši ievērojams ar savu neparasti plašo (vairāk nekā 5000 sējumu; citos datos – 3000) latgaliešu literatūras bibliotēku, kuru izmantoja arī zinātnieki – Latgales pētnieki. Savu bibliotēku Pilišķos sācis veidot 1904. gadā. Pēc skaita Ontonam Dzeņam piederējusi otrā lielākā (pēc Jāņa Misiņa) bibliotēka Latvijā.
1944. gada vasarā Dzeņs kopā ar ģimeni bēga no otrreizējas padomju okupācijas. Domādams, ka emigrācija būs īslaicīga, no savas bibliotēkas Dzeņs noglabāja tikai dienasgrāmatas un citus svarīgus papīrus; pārējais – vēstules, fotogrāfijas, rokraksti, naudas kolekcija, laikrakstu komplekti, grāmatas – palika mājās. Pēc pāris dienām Ontons Dzeņs uzzinājis, ka mājas nodegušas – līdz ar visu bibliotēku.

Trimdas laikā Vācijā krājis tur izdotos tautiešu laikrakstus un citus drukas darbus. Latgaliešu grāmatu bibliotēkas veidošanu atsācis trimdā ASV.
Visu mūžu krājis, sistematizējis pieejamos materiālus par Latgali, grāmatas un periodiku.

Kultūrvēsturiskās apceres

Trimdā turpinājis publicēties latgaliešu presē, publicējot kultūrvēsturiskas apceres un atmiņu rakstus. Rakstu krājumā drukas aizlieguma atcelšanas 50 gadu atcerei "Kultūrvēsturiski materiāli" (1955) ievietots atmiņu raksts "Aizlīguma laiki un breiveibas sōkums", kā arī apcere par Franci Kempu, žurnālā "Dzeive" (1965) – apcere "Preiļu muižinīki grafi Borhi".
Ontons Dzeņs interesējies par savu dzimtu, tās vēsturi, sarakstījis vēsturisku stāstījumu par Dzeņu ienākšanu Vārkavas pagastā.
Liela kultūrvēsturiska nozīme memuāriem "Muna dzeive" (pirmā daļa izdota 1971. gadā, otrā – 1975. gadā, trešā – 1978. gadā). Romāna visas daļas rakstītas ASV 20. gs. 70. gados.

Tautasdziesmu pieraksti

Ap 1907. gadu Ontons Dzeņs bija pievērsies tautasdziesmu rakstīšanai un veiktos pierakstus sūtījis latgalietim Francim Kempam uz Pēterburgu. Ar viņu izveidojusies ciešāka sadarbība, Kemps devis norādījumus, kā materiāli ir pareizi pierakstāmi.
Citātu galerija"Laseju vysu, kas beja pi rūkys. Kotru avizis, žurnala atplāstu styureiti laseju un ja nabeja kuo laseit, tod kaidu cenu ruodeituoju puorlaseju. Biblioteka, kas beja pi školys, beja divkuorteigi puorlaseita, un cyta materiala nabeja."
["Lasīju visu, kas bija pie rokas. Katru avīzes, žurnāla atplēstu stūrīti lasīju un ja nebija ko lasīt, tad kādu cenu rādītāju pārlasīju. Bibliotēka, kas bija pie skolas, bija divkārtīgi pārlasīta, un cita materiāla nebija."]
Ontons Dzeņs

"[..] jau agrā jaunībā uzņēmis sakarus ar Latgales atmodas darbiniekiem Pēterpilī un dzimtenē. Pirmajā pasaules karā viņu iesauc armijā un pēc kara, atgriezies Latvijā 1921. g. viņš atsāk savas saimniecības vadīšanu un darbošanos dzimtā novada kulturālās un sabiedriskās dzīves veicināšanā un celšanā. Kā ilggadējs sava pagasta vecākais viņš daudz rūpējās par skolu atvēršanu un celšanu, kultūras un saimniecisko biedrību organizēšanu un savas iemīļotās bibliotēkas veidošanu, kurā bija sakrājis visus pieejamos materiālus par Latgali un vai visas latgaļu dialektā iespiestās grāmatas un periodiku. Pirmos bēgļu gadus pēc dzimtenes atstāšanas pavadījis Vācijā, 1949. g. viņi izceļoja uz ASV. Šeit O. Dzeņs par jaunu atsāka veidot bibliotēku, kurā starp citiem materiāliem sakrātas publikācijas arī latgaļu dialektā. Pa retam viņš rakstīja arī presē, bet pēc pensijas izkalpošanas ar sevišķu rūpību nodevās atmiņu rakstīšanai."
Heronims Tihovskis. Grandhevenā miris Ontons Dzeņs. Laiks, Nr. 47 (12.06.1974), 2. lpp.

"Reigā Misins beja pazeistams kai grōmotu krōjējs un jam beja lēlōkō privātō biblioteka Reigā, saukta Misiņa Biblioteka. Latgolā lēlōkō grōmotu kolekcija vīna privāta cylvāka rūkōs beja Ontōna Dzeņa sātā Vōrkovā. Jam beja seviška mīlesteiba un cīneiba uz grōmotu, vyspōri uz drukōtū vōrdu, pyrmā kōrtā uz latgaļu drukōtū vōrdu. Jō kolekcijā beja gondreiž vysi tō laika latgaļu izdavumi: avīzes, žurnali un grōmotas. Ontōna Dzeņa biblioteka reprezentēja piļneigi latgaļu drukōtū vōrdu. Tū pošu jys ir darejis ari emigracijā. Jō savōktūs drukas dorbu skaits ir tyukstūšos. Bez tam Ontōns Dzeņs ir rakstejis latgaļu presē par kulturvēsturyskim un sabīdryskim jautōjumim. Jō volūda ir vīnkōrša, dūma skaidra un veseleiga [..] vyspareizōkais roksturōjums jam byutu šaids: eists latgaļs un piļneigs cylvāks."
["Rīgā Misiņš bija pazīstams kā grāmatu krājējs un viņam bija lielākā privātā bibliotēka Rīgā, saukta Misiņa Bibliotēka. Latgalē lielākā grāmatu kolekcija viena privāta cilvēka rokās bija Ontona Dzeņa sētā Vārkavā. Viņam bija sevišķa mīlestība un cienība pret grāmatu, vispāri pret drukāto vārdu, pirmām kārtām uz latgaļu drukāto vārdu. Viņa kolekcijā bija gandrīz visi tā laika latgaļu izdevumi: avīzes, žurnāli un grāmatas. Ontona Dzeņa bibliotēka reprezentēja pilnīgi latgaļu drukāto vārdu. To pašu viņš ir darījis arī emigrācijā. Viņa savākto drukas darbu skaits ir tūkstošos. Bez tam Ontons Dzeņs rakstījis latgaļu presē par kultūrvēsturiskiem un sabiedriskiem jautājumiem. Viņa valoda ir vienkārša, doma skaidra un veselīga [..] vispareizākais raksturojums viņam būtu šāds: īsts latgalietis un pilnīgs cilvēks."]
Leonards Latkovskis. Ontonam Dzeņam ostoņdesmytajūs šyupeļa svātkus. Dzeive, 01.05.1970, Nr. 101.
Nodarbeskultūras darbinieks
publicists
kultūrvēsturnieks
grāmatnieks
Dzimšanas laiks/vieta20.03.1890
Piliškas
Piliškas, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads
Dzimis Vārkavas pagasta "Pilišķos".
IzglītojiesVārkavas pagasta skola
Vārkavas pagasts
Vārkavas pagasts, Vārkavas novads

Mācījies Vārkavas pagastskolā.


Preiļu ministrijas skola
Preiļi
Preiļi, Preiļu novads

Mācījies Preiļu ministrijas skolā.


Izturējis iestājpārbaudījumus Sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, tomēr ģimenes apstākļu dēļ nevarēja tur mācīties, – mātes slimības dēļ bijis jāpalīdz tēvam saimniecībā. Turpmāk izglītojies pašmācības ceļā.

Darbavieta1939–1940
Vārkavas pagasts
Vārkavas pagasts, Vārkavas novads

No 1939. līdz 1940. gadam bijis Vārkavas pagasta vecākais, vietējo saimniecisko un kultūras pasākumu organizators.

Darbojies pagasta valdes revīzijas komisijā, bijis pagasta padomes priekšsēdētāja palīgs, kādu laiku – pagasta tiesas priekšsēdētājs.


1940
Piliškas
Piliškas, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads

1940. gadā, Latgalē ienākot padomju karaspēkam, Ontons Dzeņs zaudē amatu pagasta pārvaldē. Kļūst par Pilišku un Dzilnu pasta nodaļas pārzini.

Dienests1915–1922 (Datums nav precīzs)
Vitebska
Viciebsk, Belarus

Pirmā pasaules kara gados mobilizēts, devies uz Gorodoku, vēlāk Vitebsku, strādājis pie elektromotoriem, bet brīvajā laikā lasījis grāmatas un sarakstījies ar domubiedriem.

Pēc 1917. gada revolūcijas beidzis aģitatoru kursus, turpmāk darbojās kā emisārs arī Latgalē. Pēc Oktobra revolūcijas tika ievēlēts par komandas komitejas priekšnieku, 1918. gadā atgriezās dzimtenē. Pēc tam tika mobilizēts Sarkanajā armijā, pēc saslimšanas viņu iedalīja latviešu strēlnieku pulka rezerves bataljonā, kur strādāja par kancelejas darbinieku. Ontons Dzeņs dzimtenē atgriezās 1921. gadā (citos avotos – 1922).

Emigrē1944 (Datums nav precīzs)
Kurzeme
Latvija
1944. gada vasarā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās, vispirms uz Kurzemi, vēlāk Vāciju.

29.10.1944 (Datums nav precīzs)
Bavārija
Bavaria, Germany

1944. gada 29. oktobrī ar kuģi "Mimi Horn" devies uz Vāciju, kur uzturējies vairākās bēgļu nometnēs.

Nogājis kājām no Sudetijas līdz Bavārijai, bēgdams no Padomju armijas.


1951
Grandheivena
Grand Haven, Michigan, United States
1951. gadā pārcēlies uz ASV, apmeties Grandheivenā.
Miršanas laiks/vieta28.05.1974
Grandheivena
Grand Haven, Michigan, United States
Apglabāts01.06.1974
Leikforestas kapsēta, Grandheivena
Lake Forest Cemetery, Grand Haven, MI 49417, USA

Apbedīts Leikforestas kapos.

ApbalvojumiAndrīva Jūrdža fonda balva
Muna dzeive (I-III)
Saņēmis sabiedrisku atzinību par grāmatām "Muna dzeive" (I-III).
1979


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Piliškas
(Piliškas, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads)
20.03.1890Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1915 - 1922DienestsPilsēta
3Vārkavas pagasts
(Vārkavas pagasts, Vārkavas novads)
1939 - 1940DarbavietaPagasts
4Piliškas
(Piliškas, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads)
1940DarbavietaCiems
5Kurzeme
(Latvija)
1944EmigrēReģions, apgabals
6Bavārija
(Bavaria, Germany)
29.10.1944EmigrēNovads
7Grandheivena
(Grand Haven, Michigan, United States)
1951EmigrēPilsēta
8Grandheivena
(Grand Haven, Michigan, United States)
28.05.1974Miršanas laiks/vietaPilsēta
9Leikforestas kapsēta, Grandheivena
(Lake Forest Cemetery, Grand Haven, MI 49417, USA)
01.06.1974ApglabātsKapsēta
10Vārkavas pagasts
(Vārkavas pagasts, Vārkavas novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPagasts
11Preiļi
(Preiļi, Preiļu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.